Par nodokļu maksātāju naudu tiek glābtas bankas un aviokompānijas, - kāpēc tad paši nodokļu maksātāji netiek glābti no zemes baronu apspiešanas?!
Kristīne Osipova14.05.2024.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Es esmu ManaBalss vietnē tikko publicētās iniciatīvas "ZEME ZEM DAUDZDZĪVOKĻU MĀJĀM JĀIZPĒRK VALSTIJ UN PAŠVALDĪBĀM UN JĀNODOD DZĪVOKĻU ĪPAŠNIEKU ĪPAŠUMĀ" (https://manabalss.lv/i/3113) autore. Mana galvenā motivācija, iesniedzot ManaBalss iniciatīvu, ir bijusi panākt vienādu tiesību nodrošināšanu visiem privatizēto (t.s. "denacionalizēto") dzīvokļu īpašniekiem.
Kā raksta Jānis Kučinskis (te: https://pietiek.com/raksti/par_dalita_ipasuma_neatbilstibu_lr_satversmei_faktiski_atjaunotas_feodalas_privilegijas_un_likvideta_demokratija/), "...privatizēto dzīvokļu īpašnieki tika sadalīti divās daļās, no kurām pirmajai daļai nav jāmaksā zemes noma un nebūs jāizpērk zeme, bet otrā daļa jau aptuveni 20 gadus maksā zemes nomu zemes īpašniekiem, no 2010. līdz 2015. gadam maksāja zemes īpašniekiem arī NĪN kompensāciju un ap 2020. gada viņiem bez tā vēl paredzēta namiem piesaistītās zemes piespiedu izpirkšana”.
Manuprāt, tiesības nav vienādas, jo tie, kuru dzīvokļi atrodas ēkās, kas stāv uz valstij vai pašvaldībai piederējošās zemes (t.i. zemes, kas pirms 1940. gada nav piederējusi privātpersonai vai arī zemes, uz kuru pēc neatkarības atgūšanas neviens nav pieteicis īpašuma tiesības), tika nodrošināta iespēja šo zemi savā īpašumā saņemt bez atlīdzības (nosedzot vien maksu par zemes gabala noteikšanu, iemērīšanu un reģistrēšanu zemesgrāmatā): pēc likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” noteiktās kārtības, zemes gabalu, uz kura pilnīgi vai daļēji atrodas privatizācijai nodotais dzīvojamais nams, nodod īpašumā bez atlīdzības atbilstoši privatizētā objekta kopīpašuma domājamai daļai.
Tie, kam paveicās mazāk, jo viņu dzīvokļi atrodas ēkās, kas stāv uz zemes, kurai ir atradušies "īpašnieki" (bieži vien tās ir pērsonas, kas zemi no bijušajiem īpašniekiem un to mantiniekiem ir pārpirkušas, bieži vien savtīgos nolūkos), neko bez atlīdzības dabūt nevar: lai zemi iegūtu savā īpašumā, tiem ir jāmaksā nauda zemes īpašniekiem.
Otra lieta, ko gribēju uzsvērt: tādai "piespiedu nomai" vispār nav jāpastāv, tā nav tiesiska, nav Satversmei atbilstoša un tā pēc iespējas drīzāk ir jāpārtrauc. Kā raksta J. Kučinskis, "zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības iznomātājs (zemes īpašnieks) un nomnieks (privatizētā objekta īpašnieks) nodibina nevis, labprātīgi vienojoties, kā to paredz Civillikuma saistību tiesību daļa, bet gan, izpildot likumā noteiktu pienākumu”. Šiem privatizēto dzīvokļu īpašniekiem nav izvēles brīvības, valsts ar likumu piespiež tiem nomu.
Jau toreiz, strādājot pie t.s. "zemes reformas", valdībai bija pareizās atbildes: piemēram, likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" bija iestrādātas iespējas atdot īpašuma tiesības bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, izņemot gadījumus, ja... Un likumā tika uzskaitīti šie gadījumi, no kuriem raksturīgākie bija: ja uz zemes atrodas valstij vai pašvaldībai nozīmīgi objekti vai citām personām piederošas ēkas un būves. Kāpēc tad pilsētās nevarēja zemi privatizēt pēc tā paša principa? Droši vien, kādam tas nav bijis izdevīgi...
Kā novēroja J. Kučinskis, Valsts zemes dienesta nekustamā īpašuma tirgus pārskatā par 2015. gadu ir atrodams šāds atzinums: “Starp lielākajiem zemes īpašniekiem, uz kuru zemes atrodas cita īpašumā esošas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, vienīgais īpašnieks, kas zemi ir saņēmis, atjaunojot īpašuma tiesības, ir Grebenščikova vecticībnieku draudze. Pārējās personas zemi ieguvušas citos dažādos veidos – dāvinājuma ceļā, pērkot, apvienojoties, ieguldot pamatkapitālā utt. Akciju sabiedrība "Pilsētas zemes dienests", akciju sabiedrība "REVERSED", akciju sabiedrība "ZEMES ĪPAŠNIEKU ĢILDE" ir mērķtiecīgi ieguvušas zemi zem daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, un tas raksturo to, ka nomas maksas saņemšana no mājas iedzīvotājiem ir mērķtiecīgs bizness.”
2015. gada beigās ManaBalss vietnē tika iesniegta iniciatīva (https://manabalss.lv/i/940), kas guva vairāk nekā 10 000 cilvēku atbalstu, un, pateicoties tai, tapa "Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums". Likums gan neietvēr iniciatīvā izvirzīto prasību: "Valsts izmaksā īpašniekam zemes vērtību, piedāvā ekvivalentu zemes gabalu par atvieglotu samaksu vai bez samaksas".
Manuprāt, zeme jāizpērk valstij, jo tieši valsts, neprasmīgi (vai arī mērķtiecīgi?) pieņemot likumus, šīs ziepes savārīja, tai arī jarisina radusies situācija. Par nodokļu maksātāju naudu tiek glābtas bankas un aviokompānijas, - kāpēc tad paši nodokļu maksātāji netiek glābti no zemes baronu apspiešanas?!
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
