Iesaki rakstu: 
Tiek plānota kūdras izstrāde Limbažu novada Viļķenes pagasta Rustūžu purvā. Dabas vērtību ziņā Rustūžu purvs ir augstvērtīgākais no purviem, kuros pēdējo triju desmitgažu laikā plānota kūdras ieguve.
„Pēc putnu sugu daudzveidības, populāciju lielumu un dzīvotņu kvalitātes Rustūžu purvs ir pielīdzināms (vai pat vērtīgāks par) citiem līdzīga lieluma purviem, kas iekļauti Latvijas ĪADT (īpaši aizsargājamas dabas teritorijas) un Natura 2000 tīklā kā dabas liegumi.
Abām īpaši aizsargājamo tārtiņveidīgo putnu sugām, kas Latvijā ligzdo tieši purvos - dzeltenajam tārtiņam Pluvialis apricaria un purva tilbītei Tringa glareola -, Rustūžu purvā sastopamas ievērojamas populācijas un izcilas kvalitātes dzīvotnes – dabisks, susināšanas maz ietekmēts atklāts augstais purvs ar slīkšņu un lāmu kompleksu, kas pēc visām pazīmēm atbilstīgs ES nozīmes biotopam 7110, kā arī aktīvi augstie purvi.” (E. Račinskis)
Kūdras izstrādes rezultātā tiks iznīcinātas ne tikai dabas bioloģiskās vērtības, bet arī dabiskā purva ainava. Firma, kas grasās iegūt kūdru Rustūžu purvā, informē, ka darbus veiks it kā mazvērtīgākajā purva daļā. Tomēr ir apšaubāms vērtējums „purva mazāk vērtīgā daļa”. Izpētes gaitā uzrādīto vērtīgo punktu skaits ir proporcionāli vienāds abu daļu platībai.
Izstrādei nepieciešamo darbību rezultātā tiks pasliktināta tuvāko iedzīvotāju dzīves kvalitāte apmēram 50 gadu laikā, kamēr notiek kūdras izstrāde, un vairāku paaudžu laikā, atkarībā no sekmēm purva renovācijā, pārkāpjot 1995. gada 31. augustā Latvijā pieņemto likumu „Par 1992. gada 5. jūnija Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību”.
Kūdras izvešana notiks gan pa grants seguma ceļu (putekļi, bedres), gan pa asfalta seguma ceļiem (sabrucis asfalts), jo ir plānoti 54 reisi dienā, kam vēl jāpieskaita jau kūdras transporta radītā slodze no jau izstrādājamā Toļļu purva.
Kūdras žūšanas rezultātā pasausinās gaiss, kas cenšas uzņemt mitrumu, tā rezultātā rodas radiācijas salnas, kad citā apkārtnē salnu nav, tādējādi ietekmējot apkārtējos laukus, dārzus, augļkokus un to ražību.
Tiek norādīts, ka plānoto darbu veikšanai tiks nodarbināti vietējie iedzīvotāji (jau esošajiem uzņēmumiem trūkst darbaroku), novads gūs ienākumus no nodokļiem (ieguvums tiek aprēķināts neliels).
Aicinām Limbažu novada domes deputātus pieņemt atbildīgu lēmumu, lai nepieļautu šā purva dabas vērtību iznīcināšanu, jo ir nekorekti Latvijas dabas daudzveidību pretnostatīt īslaicīgam ieguvumam naudas izteiksmē.
Tas ir visu mūsu, arī nākotnes paaudžu, kopējais īpašums, un tā iznīcināšana vai kardinālas izmaiņas nesīs daudz lielākas neizvērtējamas izmaiņas Latvijas dabā nekā tārtiņu un tilbīšu skaita samazināšanās, kas pati par sevi jau ir nozīmīgs iemesls neiejaukties dabas norisēs Rustūžu purvā.
Ja Rustūžu purvā nesāks kūdras ieguvi, nākamajām paaudzēm tiks saglabāts neskarts pēc putnu sugu daudzveidības, populāciju lielumu un dzīvotņu kvalitātes ļoti augstvērtīgs augstais purvs. Sabiedrība tajā varēs doties ogot un sēņot, saglabāsies lieliskā purva ainava.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
