Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai kā nepatiktu Saeimas deputāta Alda Gobzema politiskā darbība, ir jāfiksē, ka Latvijas policija ar opozīcijas pārstāvjiem ir izrīkojusies kā Kremļa represīvā struktūra, nevis Eiropas Savienības valsts policija.

Visiem zināms, ka Satversmes 29. pants nosaka: “Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas.”

Nav nekāds brīnums, ka lielākajai sabiedrības daļai nepatīk fakts, ka Aldim Gobzemam izdodas sapulcēt savus piekritējus — pat par spīti mīnus padsmit grādu salam. Taču policija, uzraugot deputāta tikšanās ar vēlētājiem, kā varam lasīt medijos, ir sākusi administratīvā pārkāpuma procesus ne tikai par ārkārtas situācijas rīkojuma pārkāpšanu, bet arī par “sīko huligānismu”, likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" it kā pārkāpšanu, kā arī “par nepakļaušanos amatpersonu likumīgajām prasībām”.

Situācija ar A. Gobzema aizturēšanu Tukumā un Ventspilī pēc būtības ne ar ko neatšķiras no regulārajām ziņām no Krievijas, kur atkal kārtējie opozicionāri un demokrāti arestēti “par nesankcionētu pulcēšanos” un “nesankcionētu protestēšanu pret Putinu”.

Aldi Gobzemu kā Saeimas locekli varētu aizturēt tikai tad, ja viņu noķertu pie kāda kriminālnozieguma izdarīšanas, turklāt tā pastrādāšanas brīdī. Deputāta tikšanās ar vēlētājiem nav noziegums, pat ne pandēmijas laikā. Taču, pat ja uzskatām, ka ir noticis formāls pārkāpums (piemēram, nav ievēroti divi metri starp cilvēkiem), tas ir tikai administratīvs pārkāpums, tas nav kriminālnoziegums. Par to nevar arestēt, un par to nevar taisīt notiesājošu spriedumu, pat teorētiski ne, jo pulcēšanās (jebkādu iemeslu dēļ) vai politiskas sapulces noturēšana nav noziedzīgs nodarījums.

Līdz ar to policija nevar sodīt A. Gobzemu par “nepakļaušanos amatpersonu likumīgajām prasībām”, jo viņu kā Saeimas locekli nevar aizturēt, ja viņš nav pastrādājis kriminālnoziegumu — un sapulcēšanās kaut kāda veikala autostāvvietā (jebkāda iemesla dēļ) nevar būt noziegums.

Pirmais reaģēja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas vietnieks Vitālijs Orlovs, kurš sprieda — komisijas sēdē varētu aktualizēt jautājumu par A. Gobzema aizturēšanu. “Ja Saeimas deputāts neapdraud citus cilvēkus un nepiedalās kādā noziegumā, tad viņu aizturēt bez Saeimas piekrišanas nedrīkst,” V. Orlovs skaidro pašsaprotamo.

Arī Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks dažas stundas vēlāk “ieslēdza atpakaļgaitu” un taisnojās, ka neesot personīgi devis pavēli A. Gobzema aizturēšanai vairākās Kurzemes pilsētās. Pats neesot klātienē atradies attiecīgo notikumu uzraudzīšanā.

Deputāta juridiskās palīdzības sniedzējs Jānis Dzanuškāns TV24 raidījumā “Preses klubs” papildinājis: “Saeimas juridiskā biroja pārstāvis jau ir nokomentējis jautājumu par to, vai deputātu vispāt drīkst aizturēt, diezgan konkrēti pasakot, ka ne aizturēt, ne kādā konkrētā veidā ierobežot personas brīvību Valsts policijai nav tiesību bez Saeimas atļaujas. […] Savukārt jautājumā par [Gobzema] aizturēšanu ir absolūti skaidrs, ka aizturēšana ir bijusi nelikumīga. Deputāts ir pretojies nelikumīgai aizturēšanai, un viņam par to vēl ierosina administratīvo procesu,” tā J. Dzanuškāns.

Policija acīmredzot izdarījusi kādus secinājumus un turpmākajās A. Gobzema sapulcēs vairs nav mēģinājusi veikt aizturēšanas, tikai sastādījusi jaunus administratīvos protokolus.

Taču kopumā ziņas ir sliktas, jo Latvijā tagad ir tāpat kā Krievijā: kad opozīcijas deputāts tiekas ar vēlētājiem, tad valdības kontrolē esošā policija paziņo, ka notiekot “nesankcionēta protestēšana”, un arestē opozīcijas deputātu par tikšanos ar vēlētājiem. Ja vainīgie policisti netiks sodīti, situācijas atkārtosies — lai cik kaitinošs nebūtu konkrētais deputāts, viņa arestēšana par sapulci ar vēlētājiem ir prettiesiska.

Foto no https://cdn.cnn.com/cnnnext/dam/assets/180505084120-01-moscow-anti-putin-protest-0505-alexei-navalny-exlarge-169.jpg

Novērtē šo rakstu:

194
20

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Meloja, meloja, meloja...

FotoLatvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Lasīt visu...

21

Latviešu leģiona vairodziņš – mūsu karavīru simbols!

FotoPēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Lasīt visu...

6

Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!

FotoMinhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Lasīt visu...

12

Cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība, un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai

Foto„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Lasīt visu...

6

Iesniegums satiksmes ministram Kasparam Briškenam

FotoSakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi