Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aktīvi iesaistoties cilvēktiesību problēmu diskusijās starptautiskajā līmenī, Latvijas Republikas Tiesībsargs ir novērojis, ka atsevišķu nevalstisko organizāciju darbības rezultātā starptautiskajām organizācijām ir radīts neprecīzs priekšstats par nepilsoņu cilvēktiesību ievērošanu Latvijas Republikā.

Konfrontēšana nacionālā un starptautiskā līmenī ir risks sabiedrības šķelšanai un nesaskaņām starp dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem Latvijā, ko savlaicīgi nav novērsušas Latvijas Republikas atbildīgās amatpersonas. Latvijas Republikas Tiesībsargs saskaņā ar savu mandātu paust neatkarīgu, objektīvu viedokli par cilvēktiesību ievērošanu Latvijā, norāda uz Tiesībsarga konstatēto nepilsoņu tiesību ievērošanas jomā Latvijas Republikā.

Latvijas Republikas Tiesībsargs, īstenojot Tiesībsarga likumā noteiktās funkcijas, veic vispārēju uzraudzību pār cilvēktiesību ievērošanu Latvijā, izskata personu iesniegumus par cilvēktiesību pārkāpumiem. 2008. un 2011.gadā Tiesībsargs ir padziļināti analizējis nepilsoņu statusu, tiesību apjomu.

„Nepilsoņi (permanently resident non-citizens) kā personu grupa, kas pazaudējusi PSRS pilsonību šīs valsts sabrukuma rezultātā un nav pieņēmusi citas valsts pilsonību, Latvijā nav pielīdzināti vispārējam ārzemnieka (alian) statusam - nedz ārvalstnieka (foreign national), nedz bezvalstnieka (stateless person) statusam." (Sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu lietā Sļivenko pret Latviju (Nr. 48321/99.)

Tiesībsargs īpaši atzīmē, ka bijušo PSRS pilsoņu statusa apzīmēšanai ir lietojams precīzs nosaukums - bijušie PSRS pilsoņi bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības, nevis līdz šim plaši lietotais termins „nepilsoņi", kas ir radījis lielu neizpratni starptautiskajās institūcijās par šīs personu grupas statusu un tiesību apjomu.

Bijušie PSRS pilsoņi bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības (personas ar nepilsoņa statusu) Latvijas Republikā bauda plašas Latvijas Republikas Satversmes 8.nodaļā un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās pamattiesības. Ir tikai divi izņēmumi, kas attiecas uz tiesībām brīvi izvēlēties nodarbošanos tajās profesijās, kas ir saistītas ar rīcību ar valsts varu un tiesu varu, kur ir leģitīmi prasīt Latvijas Republikas pilsonību, un nav piešķirtas tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem pašvaldību un Latvijas Republikas Saeimas vēlēšanās, kas ir valsts politisks lēmums, piešķirot vēlēšanu tiesības tikai Latvijas Republikas pilsoņiem. Šie izņēmumi ir arī atbilstoši Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25. pantā noteiktajām politiskajām tiesībām piedalīties vēlēšanās un pildīt valsts dienestu.

Pilsoniskās politiskās tiesības:

1. Tiesībsargs nav konstatējis tiesību dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, drošību pārkāpumus attiecībā uz bijušajiem PSRS pilsoņiem bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsoniskā statusa dēļ.

2. Bijušajiem PSRS pilsoņiem bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības ir vienlīdzīga pieeja tiesai un tie saskaras ar tādiem pašiem tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumiem kā Latvijas Republikas pilsoņi, piemēram, pārāk ilgajiem lietu izskatīšanas termiņiem tiesās. Nevienā gadījumā nav konstatēts, ka tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums ir noticis personas pilsoniskā statusa dēļ.

3. Bijušajiem PSRS pilsoņiem bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības ir tiesības brīvi izbraukt un atgriezties Latvijas Republikā. Tāpat viņi atrodas Latvijas valsts aizsardzībā, uzturoties ārvalstīs.

4. Tiesībsargs nav konstatējis tiesību uz privātās, ģimenes dzīves, dzīvokļa, korespondences neaizskaramības pārkāpumus attiecībā uz bijušajiem PSRS pilsoņiem bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības pilsoniskā statusa dēļ.

5. Tiesībsargs nav konstatējis valsts varas iestāžu pārkāpumus attiecībā uz bijušajiem PSRS pilsoņiem bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības tiesību īstenošanā brīvi paust viedokli, dibināt nevalstiskas organizācijas, biedroties, organizēt miermīlīgas sapulces, mītiņus pilsoniskā statusa dēļ.

6. Netiek ierobežota bijušo PSRS pilsoņu bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības, kā arī citu Latvijas Republikas iedzīvotāju reliģiskā brīvība.

Ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības:

1. Bijušie PSRS pilsoņi bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības saņem līdzvērtīgas sociālās garantijas kā Latvijas Republikas pilsoņi un saskaras ar tādiem pat sociālajiem riskiem, ar kādiem saskaras Latvijas Republikas pilsoņi.

2. Bijušiem PSRS pilsoņiem bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības ir tiesības saņemt izglītību bez maksas līdzvērtīgi kā Latvijas Republikas pilsoņiem. Tiesībsargs nav konstatējis gadījumus, kad būtu atteikta personas izglītošana personas pilsoniskā statusa dēļ. Turklāt, tā kā liela daļa šo personu pieder pie mazākumtautībām, ir būtiski atzīmēt, ka 22% no visām izglītības iestādēm īsteno mazākumtautību izglītības programmas, kuras ietvaros izglītības process notiek bilingvāli - latviešu un kādā no septiņu mazākumtautību valodām.

3. Bijušiem PSRS pilsoņiem bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības ir tiesības brīvi dibināt komercsabiedrības un strādāt privātsektorā, izņemot, darbu valsts dienestā, kur tiek īstenota valsts vara un tiesībsargājošajās iestādēs, tiesu sistēmā, ar tiesu sistēmu saistītās neatkarīgajās profesijās. Tiesībsargs nav konstatējis gadījumus, kad būtu nepamatoti liegtas tiesības piedalīties darba tirgū personas pilsoniskā statusa dēļ attiecībā uz profesijām, kas nav saistītas ar valsts varas orgāniem vai tiesu sistēmu.

4. Bijušie PSRS pilsoņi bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības brīvi bauda kultūras tiesības vienlīdzīgi ar Latvijas Republikas pilsoņiem. Tiesībsargs nav konstatējis nevienu liegumu kultūras pasākumiem, pamatojoties uz personas pilsonības statusu.

Tiesībsargs ir paudis atzinīgu vērtējumu Latvijas Republikas likumdevēja veiktajiem uzlabojumiem normatīvajā regulējumā bijušo PSRS pilsoņu bez Latvijas vai citas valsts pilsonības atzīšanai par Latvijas Republikas pilsoņiem. Saskaņā ar 2013. gadā veiktajiem grozījumiem Pilsonības likumā pēc 1991. gada 21. augusta dzimušu bijušo PSRS pilsoņu bez Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības bērna atzīšana par Latvijas pilsoni notiek, ievērojot viena vecāka izteiktu gribu, vienlaikus ar ierakstu par bērna dzimšanu.

Tiesībsargs norāda, ka Latvijas Republikas valdība nav darījusi visu nepieciešamo, lai mazinātu bijušo PSRS pilsoņu bez Latvijas citas valsts pilsonības skaitu Latvijā (Uz 2013.gada 1 .jūliju 290 510 Latvijas Republika dzīvojošam personām ir nepilsoņa statuss. PMLP dati http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD_01_07_2013/ISVG_Latviia_pec_DZGada_VPD.pdf)

1. Ir veicami izglītojoši, informatīvi pasākumi, lai uzlabotu bijušo PSRS pilsoņu bez Latvijas vai citas valsts pilsonības zināšanas par Latvijas pilsonības iegūšanu, kas palīdzētu veikt naturalizāciju un kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem, attiecīgi izbeidzot pagaidu tiesisko statusu.

2. Ir piešķirams papildu finansējums valsts valodas apmācībai, kas nodrošinātu vieglu valsts valodas eksāmena nokārtošanu naturalizācijai nepieciešamā līmenī.

3. Latviešu valodas apmācībai skolās ir pievēršama pastiprināta uzmanība, nodrošinot kvalitatīvu izglītību, lai bijušie PSRS pilsoņi un to pēcnācēji bez Latvijas vai citas valsts pilsonības, kā arī Latvijas Republikas pilsoņi un citu valstu pilsoņi, kuri pieder pie mazākumtautībām, līdzvērtīgi un pilntiesīgi spētu iekļauties Latvijas tiesību un valodas telpā, vienlaikus saglabājot savu valodu un kultūru.

4. Ir novēršami pagaidu statusa izdevīgie apstākļi. Šobrīd bijušajiem PSRS pilsoņiem bez Latvijas vai citas valsts pilsonības ir labvēlīgāki nosacījumi izceļošanai uz Krieviju (bezvīzu režīms no 2008.gada), savukārt Latvijas Republikas pilsoņiem vienreizējā vīza uz Krieviju maksā no 48 LVL (68,30 EUR), kas neveicina bijušos PSRS pilsoņus, kuriem ir biznesa, vai radniecības saiknes Krievijā, naturalizēties par Latvijas Republikas pilsoņiem.

Ņemot vērā Latvijas Republikas politiķu nespēju skaidrot attiecīgos jautājumus, Latvijas Republikas faktiskie iedzīvotāji ar nepilsoņa statusu nav motivēti naturalizēties un iegūt Latvijas Republikas pilsonību, cerot uz priekšrocībām, ko dod nepilsoņa statuss un sola tās organizācijas, kas veicina sabiedrības šķelšanos Latvijā.

Lūdzu pie nepieciešamības ņemt vērā Latvijas Republikas Tiesībsarga atzinumu par nepilsoņu tiesību ievērošanu Latvijas Republikā. Lūdzu norādīt Latvijas Republikas atbildīgajām amatpersonām uz tādas politikas īstenošanas nepieciešamību, kas veidotu vienotu sabiedrību Latvijā, kur mazākumtautību pārstāvjiem tiek nodrošināta nepieciešamā izpratne un atbalsts valsts valodas apgūšanā, kā arī tiesības saglabāt minoritāšu valodu un kultūru.

* Vēstule EDSO un LR Ārlietu ministrijai

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...