Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Par nejēdzībām

Jānis Miezītis
09.01.2016.
Komentāri (14)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāpēc aug un vairojas nejēdzības? Tāpēc, ka nejēdzības tiek kultivētas. Jā, jā, katru nejēdzību var pielīdzināt savdabīgam kultūraugam, kurš ir jāsaudzē un jālolo, jo tikai tā tas var augt, attīstīties un radīt jaunas nejēdzības.

Dabīgā vidē, kur valda reāla atbildība un mērķtiecīgs saimnieciskums, nejēdzības ātri iet mazumā un iznīkst. Nejēdzībām ir vajadzīga piemērota augsne, kas šīs nejēdzības baro un uztur. Jo lielāka nejēdzība, jo lielāka augsne ir jāpiesaista šīs nejēdzības uzturēšanā un lološanā. Valstiska mēroga nejēdzību uzturēšanā un lološanā kā augsne tiek piesaistīta visa valsts. Eiropas savienības mēroga nejēdzību uzturēšanā kā augsne tiek iesaistīta visa Eiropas savienība.

Pašu nejēdzību audzēšanu var iedalīt trijos posmos vai periodos. Pirmais posms ir augsnes sagatavošana. Otrais posms - nejēdzības iedēstīšana. Trešais posms – nejēdzības lološana.

Pirmajā posmā tiek sagatavota nejēdzībai vajadzīgā augsne. Tas nozīmē, ka nejēdzības pieņemšanai attiecīgi tiek sagatavota konkrētās teritorijas iedzīvotāju sabiedriskā doma un nejēdzības vajadzībām pieskaņota šajā teritorijā valdošā likumdošana. Protams, ka, lai to visu varētu izdarīt, ir jāizveido arī nejēdzību kultivēšanai piemērots šīs teritorijas pārvaldes aparāts.

Pārvaldes aparātam ir jābūt tādam, lai tur strādājošo birokrātu personīgā materiālā labklājība nebūtu atkarīga no viņu darba rezultāta pārvaldāmās teritorijas labā. Birokrātu hierarhija jāveido tā, lai zemākos amatus ieņēmušie birokrāti pilnībā būtu atkarīgi no augstākstāvošo birokrātu labvēlības un tāpēc nebūtu ieinteresēti augstākstāvošos kritizēt, izteikt pārmetumus par viņu rīcību vai atmaskot un atklātībai nodot viņu pastrādātās nejēdzības.

Kad šāds pārvaldes aparāts ir izveidots, tālāka augsnes sagatavošana tiek veikta ļoti delikāti, ar saudzējošiem paņēmieniem, bez norādes uz nejēdzību, kas šai augsnei nākotnē būs jāpieņem. Viss tiek veidots tā, lai pati sabiedrība kā augsne turpmākajām nejēdzībām izjustu zināmu ieinteresētību vajadzīgajās pārmaiņās vai vismaz tām nepretotos.

Sabiedriskās domas ietekmēšanai ļoti noderīgas ir attiecīgi koriģētas idejas par solidaritāti, vienlīdzību, cilvēktiesībām, humānismu, uzskatu un vārda brīvību, demokrātiju u.t.t., kuras visdažādākajos locījumos skandinot, tiek iedēstītas cilvēku apziņā. Saprotama lieta, ka ar īstajām vērtībām, šīm sludinātajām idejām ir tikai attāla līdzība. Piemēram, demokrātija, kas pēc būtības ir sabiedrības vairākuma interešu pārstāvētāja un aizstāvētāja tiek pasniegta kā pamatojums dažādu sabiedrības mazākuma aprindu vai grupu interešu un vajadzību lobēšanai, bet vārda brīvība un cilvēktiesības kļūst par ērtu attaisnojumu amorālu un sabiedrību degradējošu parādību izplatībai.

Savukārt vajadzīgās izmaiņas likumdošanā tiek veiktas ar lozungu „Viss sabiedrības labā, viss sabiedrības interesēs”. Sabiedrības labuma un interešu pamatojums gan saprotamu iemeslu dēļ tiek aizstāts ar skaļiem, autoritatīviem apgalvojumiem un paziņojumiem, kas, daudzas reizes atkārtoti un papildināti, pamazām iegūst patiesības oreolu cilvēku apziņā. Vispirms parasti ar cēlu mērķi tiek sastādīti likumprojekti, kuri tad tālākajā „apspriešanas” gaitā klusām un nemanāmi tiek pārveidoti vajadzīgajā virzienā.

 Ne mazāk svarīga šajā augsnes sagatavošanas posmā ir arī tādu augsnē esošo elementu apkarošana un neitralizēšana, kas nākotnē iedēstāmajai nejēdzībai varētu kaitēt, to iznīcināt, vai pat neļaut nemaz uzdīgt. Visbīstamākie jebkurai nejēdzībai ir nacionāli noskaņoti cilvēki, jo viņi ļoti labi spēj saskatīt un visai asi vērsties pret jebkuru nejēdzību, kas apdraud viņu tautu un valsti. Tādēļ nacionālisms cilvēku prātos ir jāapkaro un jādiskreditē ar visiem iespējamiem līdzekļiem.

Cilvēki ar nacionālistiskiem uzskatiem ir jāizsmej kā kaut kādi senās pagātnes ilūzijās iegrimuši truli radījumi, kas neko nesaprot no progresa, vai arī jāattēlo kā cilvēknīdēji monstri, kas gatavi uzkundzēties un paverdzināt jebkuru cittautieti, kurš nejaušas sagadīšanās dēļ ir uzradies viņam ceļā. Kopumā sabiedrībai ir jārada priekšstats par nacionālismu kā par kaut ko ļoti muļķīgu un apkaunojošu.

Kad augsne sagatavota, var sākties otrais posms – nejēdzības iedēstīšana. Tas ir brīdis, kad nejēdzība pirmo reizi nonāk sabiedrības vidē vai sev sagatavotajā augsnē. Svarīgi, lai sabiedrība to pamanītu jau kā notikušu faktu, nevis kā iespējamību, par ko var diskutēt vai pret ko var rezultatīvi protestēt. Tāpēc nejēdzības dēstītāji cenšas pēc iespējas ilgāku laiku nejēdzības pastāvēšanu no sabiedrības noslēpt. Masu saziņas līdzekļiem no pārvaldes aparāta puses tiek dots ļoti iedarbīgs un pārliecinošs mājiens par notikušo nejēdzību klusēt. Reizēm šī klusēšana tiek aizpildīta ar kādu citu notikumu pārspīlētu apspriešanu un izcelšanu masu saziņas līdzekļos.

Kad nu nejēdzība kļūst tik acīm redzama, ka to vairs nav iespējams noslēpt, tiek uzsākta nejēdzības attaisnošana. Šeit ir plašas iespējas pielietot visdažādākos paņēmienus atkarībā no konkrētajiem apstākļiem un konkrētās nejēdzības veida. Var, piemēram, izmantot atsauces uz jau agrāk it kā sabiedrības interesēs izmainītajām likuma normām, var runāt par ilgtermiņa labumiem, kurus it kā iedēstītā nejēdzība varētu radīt, var nejēdzības pastāvēšanu pamatot ar kaut kādām ārējām saistībām, ārējiem apstākļiem vai pat speciāli atlasītiem „zinātniskiem” argumentiem u.t.t.

Visbiežāk nejēdzība tiek attēlota kā mazākais iespējamais ļaunums. Ļoti reti, tikai galējas nepieciešamības gadījumā nejēdzība tiek nosaukta par kļūdīšanos, kuru „diemžēl” vairs nav iespējams labot. Nejēdzības iedēstīšanas periodā ļoti svarīgi ir panākt, lai sabiedrība nespētu personificēt konkrētus nejēdzības iedēstītājus un pieprasīt no viņiem atbildību. Lai to novērstu, tiek runāts par „mūsu visu kopējo vainu”, izteikti priekšlikumi „sākt vainas meklēšanu vispirms katram pašam ar sevi” vai arī apspriesti kaut kādi ārēji apstākļi, kas šīs nejēdzības rašanos ir padarījuši nenovēršamu. Sevišķi neatlaidīgiem notikušā vaininieku meklētājiem reizēm tiek izteikts tēvišķīgs aizrādījums, ka viņu kritika nav konstruktīva un nevajag tagad rīkot „raganu medības”, bet gan visiem kopīgi dzīvot tālāk un domāt, kā uzlabot radušos situāciju.

Kad sabiedrība nejēdzību ir pieņēmusi kā notikušu faktu, kuru vairs nav iespējams novērst, nejēdzības dēstīšanas periods ir beidzies, un sākas nejēdzības lološanas periods. Īstenībā jau šie divi periodi nemaz nav tik krasi nodalīti viens no otra, bet gan viens periods tā līgani un nemanāmi pāriet nākošajā. Nejēdzības lološanas periodā turpinās šīs nejēdzības attaisnošana visdažādākajos veidos. Ja paveicas, var pat pāriet uz notikušās nejēdzības slavēšanu un pārdēvēšanu par veiksmes stāstu.

Katrā ziņā šajā periodā tiek izmantoti visi iespējamie paņēmieni, lai sabiedrības apziņā mīkstinātu nejēdzības radītās sekas un mazinātu pašas nejēdzības negatīvo nozīmīgumu sabiedrības acīs. Procesā tiek iesaistīti visi valdošā režīma rīcībā esošie masu saziņas līdzekļi, žurnālisti, politologi, ekonomisti un citi propagandas jomā strādājošie vai šai jomai piesaistīti speciālisti. Galvenais princips, kas viņiem jāievēro, ir nesaukt lietas īstajos vārdos, bet gan piemeklēt nejēdzībai un tās radītajām sekām tādus maigus, tolerantus, emocionāli neitrālus, „politkorektus” apzīmējumus.

Svarīgi, lai nejēdzības lološanā tiktu iesaistītas iespējami plašākas sabiedrības masas. Ja ne ar tiešu līdzdalību, tad vismaz ar vienaldzību un notiekošā pasīvu vērošanu. Nav nekāds noslēpums, ka šajā periodā dažkārt aktivizējas arī iedēstītās nejēdzības pretinieki. Tādā gadījumā jāpanāk, lai viņu izteiktās domas, kritika un protesti iespējami mazāk nonāktu publiskajā telpā. Vajadzības gadījumā šeit var iesaistīt arī attiecīgās teritorijas pārvaldei pakļautos represīvos orgānus, bet tas gan jāizmanto tikai galējas nepieciešamības gadījumos, jo parasti pietiek ar pašcenzūru teritorijas pārvaldei pakļautajos masu saziņas līdzekļos.

Vēl ļoti svarīgi nejēdzības lološanas periodā ir nodrošināt pašu nejēdzības dēstītāju nesodāmību un radīt netraucētas iespējas baudīt tos personīgos labumus, ko viņi, iespējams, ir ieguvuši no pastrādātās nejēdzības. Nejēdzība nekādā gadījumā nedrīkst kļūt par iemeslu pret nejēdzības pastrādātājiem vērstām represijām. Viņus ieteicams apbalvot, pārcelt labāk atalgotos amatos, bet sliktākajā gadījumā, „nespējot saskatīt nozieguma sastāvu”, atteikties ierosināt krimināllietas vai arī izbeigt pret viņiem ierosinātās krimināllietas pierādījuma trūkuma un kādu citu iemeslu dēļ. Tas rada būtisku stimulu un iedvesmu jaunu nejēdzību radīšanā. Un tad visi nejēdzību audzēšanas posmi var sākties atkal no gala.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...