Par naudas paku landkruizerī Muitas vadītājam bijis nekavējoties jāsastāda akts
L. Lapsa02.02.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par savā automašīnā LandCruiser atrasto naudas paku, par ko Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis gandrīz divas nedēļas domāja, līdz nonāca pie pārliecības, ka tas bijis bijušā Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča atstāts kukulis, viņam patiesībā bijis nekavējoties jāsastāda akts un jāvēršas pie savas tiešās priekšniecības. To rāda Pietiek rīcībā nonākušais, kā izrādās, gan gandrīz desmit gadus spēkā esošais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkojums – „Kārtība, kas nosaka Valsts ieņēmumu dienestā ierēdņu un darbinieku rīcību, ja tiek piedāvāts kukulis”.
Kā zināms, saskaņā ar oficiālo versiju pēc tam, kad Muitas pārvaldes direktors 2010. gada 26. decembrī savā automašīnā LandCruiser atradis maisiņu ar 23 700 eiro un 2400 latu, viņš tiesībsargāšanas iestādēm tikai pēc nepilnām divām nedēļām ziņojis, bet šajā laikā veselas divas reizes ar maisiņu atstājušo Vaškeviču ticies un sarunājies tāpēc, ka „rīkojies atbilstoši situācijai, gribējis pārliecināties, ar kādu mērķi V. Vaškevičs šo naudu atstājis, vai tā nav bijusi aizmirsta automašīnā u.c.”, - tas atzīts prokurora Arvja Miglāna lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu daļā pret Kravali.
Taču nu izrādās, ka VID jau gandrīz desmit gadus spēkā ir stingra un skaidra kārtība, kā VID darbiniekiem rīkoties, ja viņiem rodas aizdomas par kukuļa piedāvāšanu. Ar šo kārtību, kā izriet no dokumenta, ir jābūt tikušam iepazīstinātam arī Kravalim, kaut viņš pats par šo gadījumu nekādus komentārus nesniedz: rīkojumā noteikts, ka ar šo kārtību, uzsākot darbu VID, jāiepazīstina katrs darbinieks, par to turklāt arī parakstoties.
Dokumentā detalizēti aprakstīts, ka par kukuļošanas priekšmetu var būt ne tikai nauda, bet arī „vērtspapīri, pārtikas produkti, rūpniecības preces, dažāda rakstura pakalpojumi, tiesības uz mantu, noguldījumi uz kukuļņēmēja un tā radinieku vārda, fiktīva pirkšanas pārdošanas vai dāvinājuma, līguma noformēšana, nepamatota prēmiju vai pabalstu izmaksāšana, azartspēlēs tīša paspēlēšana kukuļņēmēja labā, dāvana kukuļnēmēja ģimenes locekļiem, tuviniekiem un draugiem, iesaistīšana izdevīgā darbā, kā arī preču pārdošana par pazeminātām cenām kukuļņēmēja interesēs un naudas līdzekļu noguldīšana komercbankās par paaugstinātiem procentiem”.
Saskaņā ar šo kārtību Kravalim, pamanot naudas paku, būtu vajadzējis rīkoties šādi:
„Pildot dienesta pienākumus, var veidoties apstākļi, kad tiek piedāvāts kukulis. Šajā gadījumā, saglabājot mieru, jārīkojas atbilstoši noteiktajai kārtībai:
1. Noskaidrojiet kukuļdevēja personību un kukuļdošanas mērķi un iemeslus, cenšoties izzināt pēc iespējas vairāk pair kukuļdevēja nodomiem, kā arī to, kā interesēs tas tiek darīts.
2. Labi iegaumējiet kukuļdevēja izskatu, lai vēlāk varētu to atpazīt vai arī sniegt precīzu tā ārienes pazīmju raksturojumu.
3. Atsakieties pieņemt piedāvāto kukuli, pieklājīgi to noraidot, un izvairieties no liekas diskusijas ar kukuļdevēju, neaizskarot kukuļdevēja pašcieņu.
4. Par kukuļdošanas mēģinājumu nekavējoties mutiski ziņojiet savam tiešajam priekšniekam vai, ja tas nav iespējams, kādam no kolēģiem.
5. Ja ir iespējams, atrodiet notikuma lieciniekus. Liecinieki var būt darba kolēģi, klienti vai citas personas, kas atradās ar jums vienā telpā vai jūsu tuvumā,
6. Gadījumā, ja kukulis tiek iedots pret jūsu gribu (atstāts uz galda, ielikts atvilktnē, kabatā vai kādā citādā veidā) un jums nav iespējas to atdot, atstājiet kukuli noliktajā vietā, neaizskarot to ar rokām.
7. Par notikušo kukuļdošanas mēģinājumu nekavējoties sastādāms akts divos eksemplāros, kuru paraksta tā sastādītājs un šīs kārtības 5.punktā minētās personas, norādot aktā: vietu un laiku; informāciju par kukuļdevēju un, ja var noteikt, tā saistību, ar citām iesaistītām personām; iespējamo kukuļdošanas mērķi; kukuļa aprakstu (naudas summa vai citi materiālie labumi); notikuma liecinieku vārdus, uzvārdus; akta sastādītāja vārdu, uzvārdu; akta sastādītāja parakstu; liecinieku parakstus; akta sastādīšanas datumu.
8. Par kukuļošanas mēģinājumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā pēc 12 stundām, sagatavot un iesniegt:
8.1. rakstisku dienesta ziņojumu savam tiešajam priekšniekam, bet, ja tas nav iespējams, augstāk stāvošam priekšniekam, kuram pievienots šīs kārtības 7. punktā minētais akts;
8.2. iesniegumu VID Finansu policijas pārvaldē» kuram pievienots šīs kārtības 7.punktā minētais akts un lietiskie pierādījumi (ja tādi ir).”
Taču, kā izrādās, Kravalis, atrodot savā automašīnā iespaidīgo naudas paku, neko no šīs oficiālās kārtības nav ievērojis, - kā rāda viņa liecības, Muitas direktors pat izmetis ārā maisiņu, kurā bijusi salikta nauda, un vēlāk Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam skaidrojis, ka šo savu rīcību izskaidrot nespējot.
Neoficiāla informācija liecina, ka Kravalis, aizņemts ar noskaidrošanu, vai mašīnā atstātā nauda ir kukulis vai kaut kas cits, nav arī nekavējoties ziņojis par to savai tiešajai priekšniecībai. Oficiāli gan tas netiek apstiprināts, jo VID skaidrojums ir: „Jūsu uzdotais jautājums ir cieši saistīts ar kriminālprocesu, kura virzītājs ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, līdz ar to VID nekādu informāciju nesniedz.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
