Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu kompetences un atbilstības amatam izvērtēšanu
Latvijas Žurnālistu asociācija25.07.2019.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) lūdz neatliekami iekļaut 13.Saeimas darba kārtībā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu darba vērtēšanu.
LŽA uzskata, ka pašreizējais NEPLP sastāvs nav pietiekami kompetents, atbildīgs un vērsts uz konstruktīvu sadarbību mediju vides jautājumu risināšanai. NEPLP ir izveidojies konflikts ar lielāko daļu pārraugāmās nozares dalībnieku, un nav redzamas pazīmes, ka situācija tiktu labota.
NEPLP ir zaudējis mediju organizāciju un to darbinieku uzticību. Par vairāku NEPLP locekļu darbības atbilstību reputācijas prasībām izteiktas pamatotas šaubas.
1. Latvijas Radio 2017.gadā ir izteicis neuzticību NEPLP loceklim Ivaram Āboliņam saistībā ar sasteigtiem Sabiedriskā pasūtījuma un radio kanālu formātu grozījumiem. Žurnālisti pārmeta I.Āboliņam redakcijas autonomijas pārkāpšanu un radio Ziņu dienesta reputācijas graušanu. Izteiktā neuzticība nav atsaukta.
2. NEPLP 2018.gada nogalē bez pietiekama pamatojuma atbrīvoja no darba Latvijas Televīzijas (LTV) valdi.
3. 2019.gada sākumā, rīkojot LTV valdes locekļu atlases konkursu, NEPLP pārkāpa labas pārvaldības principus un nonāca konfliktā ar lielāko sabiedrisko mediju - Latvijas Televīziju. Rezultātā izvēlētie valdes locekļi no amatiem atteicās un darbu LTV neuzsāka. Patlaban LTV strādā viens valdes loceklis, un nav zināms kad situācija tiks labota.
4. NEPLP ir uzsācis administratīvās lietas pret LTV un TV3 Ziņu dienestu, izmantojot normu, kas ļauj sodīt mediju par nepietiekamu precizitāti. LTV gadījumā tā ir ziņa par I.Āboliņa tuva drauga Ogres mēra Egila Helmaņa rīcību priekšvēlēšanu laikā, TV3 gadījumā tā ir ziņa par pašas NEPLP darba vērtējumu, ko sniedza Valsts kontrole. Abos gadījumos NEPLP izmantoja piešķirtās tiesības mediju vides uzraudzīšanā savā un savu draugu labā. Pēc mediju izrādītās intereses NEPLP lietu pret TV3 Ziņām apturēja, pamatojot ar laika trūkumu.
5. Nākuši klajā fakti par NEPLP priekšsēdētājas Daces Ķezberes saistību ar 2006.gadā izmeklētu krimināllietu par kukuļdošanu Jūrmalā. D. Ķezbere bija Jūrmalas domes deputāte un aizdomās turētā lietā Nr. 16870002807. Lieta ir izbeigta daļēji pierādījumu trūkuma dēļ, bet daļēji arī bez reabilitējoša pamata - noilguma dēļ. Tas ir pretrunā ar likuma prasību pēc nevainojamas reputācijas NEPLP loceklim.
6. Ir izveidojusies krīzes situācija Latvijas Radio. Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, jo tā nerisina sen identificētas problēmas uzņēmumā. NEPLP nav iesaistījies konflikta risināšanā, nav devis nevienu noderīgu ieteikumu, kas ļautu situāciju sakārtot.
7. NEPLP loceklis I.Āboliņš 2019.gada 24.jūlijā pieprasījis paskaidrojumus no Latvijas Radio valdes par Ziņu dienesta darbinieka Edgara Kupča pausto viedokli Latvijas Televīzijas ziņām. Ar šo I.Āboliņš rāda, ka nesaprot vārda brīvības un redakcijas autonomijas nozīmi.
8. NEPLP neatzīst un neuzklausa tai adresēto kritiku, tai skaitā Valsts kontroles revīzijā atklātos trūkumus. Valsts kontrole norāda, ka NEPLP nav izstrādājusi darbības stratēģiju, nav noskaidrojusi sabiedrības vajadzības, kas jāiekļauj sabiedriskajā pasūtījumā, nav izveidoti sabiedriskā pasūtījuma novērtējuma kritēriji. Tie ir tiešie NEPLP uzdevumi.
Latvijas mediju situācija šobrīd ir lielu izmaiņu priekšā. Straujais tehnoloģiskais izrāviens ir sagrāvis līdz šim darbojošos mediju ekonomikas modeli. Tas tāpat ir atvēris brīvu ienākšanu ārvalstu informatīvajai plūsmai, ļāvis darboties Latvijas tirgū ārvalstu mediju gigantu reklāmas daļām. Ir nepieciešama daudz straujāka, saprātīgāka un uz mediju vides sakārtošanu vērsta rīcība, nekā to spēj pašreizējais NEPLP.
Acīmredzot šo cilvēku kompetences nav pietiekamas, lai dotu jēdzīgu pienesumu mediju laukā.
Latvijas Žurnālistu asociācija aicina Saeimas deputātus atbrīvot no amatiem NEPLP locekļus D.Ķezberi, I. Āboliņu, P.Grīvu un I.A. Druvieti. Aicinām izraudzīt jaunus NEPLP locekļus, kas spēj strādāt mūsdienīgi un profesionāli.
Vienlaikus aicinām Saeimu nekavējoties izstrādāt un ieviest jaunu sabiedrisko mediju pārvaldības modeli.
Seko mums 
Arvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav vienaldzīga. Kas būs šī izcilā, Rīgai tik nozīmīgā kultūras pieminekļa nākamais saimnieks, ir satraucis baznīcu, Rīgas pašvaldību, kultūras mantojuma ekspertus, Saeimas politiķus, pat valsts prezidentu. Uz izveidojušos situāciju vēlams paskatīties ar vēsu prātu.
Divu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap koronavīrusa tēmu, — laikmetā, kad informācija ir tik pieejama kā nekad, jāatceras itāļu teiciens: “Idiotu māte vienmēr ir gaidībās.”
Pieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek uzlikts jauns, nesamērīgs slogs - viņiem zeme jāizpērk par 100% no kadastrālās vērtības, lai gan vidējā vērtība šiem zemes gabaliem ir 30% no kadastra. Saeimas “Saskaņas” frakcija uzskata šādu pieeju piespiedu nomas attiecību izbeigšanai par netaisnīgu un balsoja pret šo likumu.
29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību". Grozījumu izstrādāšanas formālais nolūks – sakārtot attiecības starp zemes un būvju, ēku un dzīvokļu īpašniekiem tā sauktā piespiedu dalītā īpašuma gadījumā. Valsts šīs attiecības visai neveiksmīgi mēģina kārtot jau daudzu gadu garumā, ir vairākkārt ticis grozīts likums, kā arī pieņemti vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kuriem vismaz teorijā būtu jābūt kā bākām likumdevējam jauna regulējuma izstrādē.
Pirms apaļa gada šai datumā dienas gaismu ieraudzīja mūsu lolojums, daudzreiz nomērīts un rūpīgi apčubināts - tam devām izaicinošu vārdu, nosaucot par Klik. Prieks par pašu radīto mums bija liels, bet ļoti īss, jo pandēmijas pirmais gads bija sarežģīts, brīžiem mokošs un pilns neziņas, pat nolemtības par to, kā dzīvosim tālāk. Šodien esam izauguši un pasaule līdz ar mums – esam kļuvuši gudrāki un apdomīgāki, vakcinēti un lepni par nupat 6000 aktīviem abonentiem tiešsaistes žurnālam Klik!
“Opozīcija Saeimā iegājusi pilnīgā destrukcijā – iesnieguši virkni priekšlikumu atņemt aizsardzības budžetam vairākus desmitus miljonu eiro... Brīdī, kad pirmo reizi pēc neatkarības atjaunošanas mūsu robežu reāli apdraud naidīga kaimiņvalsts. Tas jau līdzinās valsts nodevībai,” tīmeklī raksta Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks (NA).
Labas pārvaldības princips paredz,
