Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu kompetences un atbilstības amatam izvērtēšanu
Latvijas Žurnālistu asociācija25.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) lūdz neatliekami iekļaut 13.Saeimas darba kārtībā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu darba vērtēšanu.
LŽA uzskata, ka pašreizējais NEPLP sastāvs nav pietiekami kompetents, atbildīgs un vērsts uz konstruktīvu sadarbību mediju vides jautājumu risināšanai. NEPLP ir izveidojies konflikts ar lielāko daļu pārraugāmās nozares dalībnieku, un nav redzamas pazīmes, ka situācija tiktu labota.
NEPLP ir zaudējis mediju organizāciju un to darbinieku uzticību. Par vairāku NEPLP locekļu darbības atbilstību reputācijas prasībām izteiktas pamatotas šaubas.
1. Latvijas Radio 2017.gadā ir izteicis neuzticību NEPLP loceklim Ivaram Āboliņam saistībā ar sasteigtiem Sabiedriskā pasūtījuma un radio kanālu formātu grozījumiem. Žurnālisti pārmeta I.Āboliņam redakcijas autonomijas pārkāpšanu un radio Ziņu dienesta reputācijas graušanu. Izteiktā neuzticība nav atsaukta.
2. NEPLP 2018.gada nogalē bez pietiekama pamatojuma atbrīvoja no darba Latvijas Televīzijas (LTV) valdi.
3. 2019.gada sākumā, rīkojot LTV valdes locekļu atlases konkursu, NEPLP pārkāpa labas pārvaldības principus un nonāca konfliktā ar lielāko sabiedrisko mediju - Latvijas Televīziju. Rezultātā izvēlētie valdes locekļi no amatiem atteicās un darbu LTV neuzsāka. Patlaban LTV strādā viens valdes loceklis, un nav zināms kad situācija tiks labota.
4. NEPLP ir uzsācis administratīvās lietas pret LTV un TV3 Ziņu dienestu, izmantojot normu, kas ļauj sodīt mediju par nepietiekamu precizitāti. LTV gadījumā tā ir ziņa par I.Āboliņa tuva drauga Ogres mēra Egila Helmaņa rīcību priekšvēlēšanu laikā, TV3 gadījumā tā ir ziņa par pašas NEPLP darba vērtējumu, ko sniedza Valsts kontrole. Abos gadījumos NEPLP izmantoja piešķirtās tiesības mediju vides uzraudzīšanā savā un savu draugu labā. Pēc mediju izrādītās intereses NEPLP lietu pret TV3 Ziņām apturēja, pamatojot ar laika trūkumu.
5. Nākuši klajā fakti par NEPLP priekšsēdētājas Daces Ķezberes saistību ar 2006.gadā izmeklētu krimināllietu par kukuļdošanu Jūrmalā. D. Ķezbere bija Jūrmalas domes deputāte un aizdomās turētā lietā Nr. 16870002807. Lieta ir izbeigta daļēji pierādījumu trūkuma dēļ, bet daļēji arī bez reabilitējoša pamata - noilguma dēļ. Tas ir pretrunā ar likuma prasību pēc nevainojamas reputācijas NEPLP loceklim.
6. Ir izveidojusies krīzes situācija Latvijas Radio. Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, jo tā nerisina sen identificētas problēmas uzņēmumā. NEPLP nav iesaistījies konflikta risināšanā, nav devis nevienu noderīgu ieteikumu, kas ļautu situāciju sakārtot.
7. NEPLP loceklis I.Āboliņš 2019.gada 24.jūlijā pieprasījis paskaidrojumus no Latvijas Radio valdes par Ziņu dienesta darbinieka Edgara Kupča pausto viedokli Latvijas Televīzijas ziņām. Ar šo I.Āboliņš rāda, ka nesaprot vārda brīvības un redakcijas autonomijas nozīmi.
8. NEPLP neatzīst un neuzklausa tai adresēto kritiku, tai skaitā Valsts kontroles revīzijā atklātos trūkumus. Valsts kontrole norāda, ka NEPLP nav izstrādājusi darbības stratēģiju, nav noskaidrojusi sabiedrības vajadzības, kas jāiekļauj sabiedriskajā pasūtījumā, nav izveidoti sabiedriskā pasūtījuma novērtējuma kritēriji. Tie ir tiešie NEPLP uzdevumi.
Latvijas mediju situācija šobrīd ir lielu izmaiņu priekšā. Straujais tehnoloģiskais izrāviens ir sagrāvis līdz šim darbojošos mediju ekonomikas modeli. Tas tāpat ir atvēris brīvu ienākšanu ārvalstu informatīvajai plūsmai, ļāvis darboties Latvijas tirgū ārvalstu mediju gigantu reklāmas daļām. Ir nepieciešama daudz straujāka, saprātīgāka un uz mediju vides sakārtošanu vērsta rīcība, nekā to spēj pašreizējais NEPLP.
Acīmredzot šo cilvēku kompetences nav pietiekamas, lai dotu jēdzīgu pienesumu mediju laukā.
Latvijas Žurnālistu asociācija aicina Saeimas deputātus atbrīvot no amatiem NEPLP locekļus D.Ķezberi, I. Āboliņu, P.Grīvu un I.A. Druvieti. Aicinām izraudzīt jaunus NEPLP locekļus, kas spēj strādāt mūsdienīgi un profesionāli.
Vienlaikus aicinām Saeimu nekavējoties izstrādāt un ieviest jaunu sabiedrisko mediju pārvaldības modeli.
Seko mums 
No 7. decembra līdz 5. janvārim var parakstīties par to, lai tiktu rīkots referendums, kurā lemt par partnerattiecību regulējumu Latvijā.
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
