Iesaki rakstu: 
Brīvais elektroenerģijas tirgus sniedz klientam izvēles brīvību izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju. Savukārt tirgotājiem, neatkarīgi no uzņēmuma kapitāla valsts piederības, brīvais tirgus nodrošina brīvas un vienlīdzīgas tirdzniecības iespējas – gan juridisko klientu, gan mājsaimniecību segmentā.
Nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci un aizstāvot patērētāju tiesības, elektroenerģijas gala cenu Latvijas valstī veido trīs rēķina sastāvdaļas jeb komponentes, par kurām norēķinās katrs klients, neatkarīgi no izvēlētā tirgotāja – elektroenerģijas cena, OIK, sadales pakalpojums.
Juridiskajiem klientiem tirgotāji piedāvā veikt norēķinus ar viena vai divu rēķinu palīdzību, tomēr jebkurā gadījumā likumā noteiktās apmaksājamās komponentes ir nemainīgas - elektroenerģijas cena, OIK un sadales pakalpojums. Ja klienta rēķinā bez minētajām ir vēl kāda papildu komponente (piem., maksa par starpvalstu savienojumu), tā ir konkrētā tirgotāja iniciatīva un izmaksas, par ko skaidrojums ir jāprasa tirgotājam.
Šeit jāuzsver, ka pirms līguma parakstīšanas tirgotājam ir pienākums klientam izskaidrot tā noteikumus, norēķinu kārtību un visas izmaksas, nemaldinot un neizmantojot klientu nezināšanu.
Atsaucoties uz š.g. 3.decembrī portālā Pietiek publicētajā Mārītes Vanagas rakstā “Par represijām pret biedrību kā pret Enefit klientu, par brīvā tirgus kropļošanu un TEC atbalstīšanu ar OIK” minētajiem aspektiem, jāsecina, ka, iespējams, autorei līguma slēgšanas brīdī no tirgotāja puses nav sniegta visa informācija vai arī tā bijusi nepilnīga. Līdz ar to zemāk sniedzam papildu informāciju par elektroenerģijas tirgu Latvijā, nekomentējot tos no konkrētā klienta un tirgotāja attiecībām.
Pirmkārt - jebkuras izmaksas rēķinā, kas ir iekļautas papildus augstāk minētajām trīs komponentēm, ir attiecīgā tirgotāja iniciatīva – šajā gadījumā jāpaskaidro, ka valsts nenosaka starpvalstu savienojuma izmaksas. Papildu informāciju par rēķinu veidojošām komponentēm var atrast šeit: https://www.sprk.gov.lv/lapas/Elektroenergija#Regulatora-pienakumi123
Otrkārt, informāciju par OIK apmēru un būtību var meklēt http://www.eptirgotajs.lv/#/. Savukārt norēķinos par elektroenerģiju OI komponente tiek aprēķināta atbilstoši patērētajai elektroenerģijai, t.i., tirgotāja piestādītajā rēķinā. Elektroenerģijas tirgus likuma 28.panta piektajā daļā, 28.1.panta 4.daļā un 30.panta trešajā daļā visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem ir noteikts pienākums segt OIK izmaksas proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam. Saskaņā ar 21.01.2014. Ministru kabineta noteikumu Nr.50 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 36.punktu elektroenerģijas lietotājs par obligātā iepirkuma komponenti maksā attiecīgajam elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatoram kopā ar maksu par pārvades vai sadales sistēmas pakalpojumiem. Tas nozīmē, ka, piem., Elektrum klientu apkalpošanas centros šādas norēķinu iespējas nav pieejamas.
Papildus jānorāda, ka TEC darbība nodrošina elektroenerģijas cenu stabilitāti reģionā un novērš atsevišķos augsto cenu periodus. Ja TEC nedarbotos un neražotu elektroenerģiju, tās cenu līmenis reģionā būtu augstāks, jo būtu pieprasījums pēc elektroenerģijas importa un līdz ar to pastāvētu arī lielāka starpība starp Latvijas un Igaunijas cenu zonām. Tas savukārt nozīmētu, ka Latvijas patērētājiem elektroenerģijas izmaksas rēķinos būtu lielākas.
Treškārt, katrs tirgotājs nodrošina sev atbilstošas klientu apkalpošanas iespējas un kvalitāti, līdz ar to ar jebkurām neskaidrībām klientam ir jāvēršas tieši pie sava tirgotāja (šajā gadījumā – SIA Enefit). Elektrum klientu apkalpošanas centros tiek sniegti pakalpojumi tikai AS Latvenergo tirdzniecības zīmola Elektrum klientiem. Šajos centros nav iespējams veikt norēķinus.
Līdz ar to atbilstoši labai komercpraksei katram elektroenerģijas tirgotājam pašam ir proaktīvi jāizskaidro klienta rēķina izmaiņas, t.sk., AS Sadales tīkls tarifa izmaiņas, par ko informācija ir publicēta šeit: http://sadalestikls.lv/.
Ceturtkārt, saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 33.1panta trešo daļu aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma pasūtījumu organizē Ekonomikas ministrija, izraugoties tirgotāju, kurš nodrošina aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu ar viszemāko valsts budžeta līdzfinansējumu. Pašreiz šo pakalpojumu sniedz AS Latvenergo.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
