Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kādā mazāk zināmā O. Henrija stāstā satiekas divi sen neredzējušies paziņas, un viens  no viņiem pie glāzītes stāsta sirdi plosošu stāstu par savas sievas nejauko šuneli.

Šunelis sievai esot it viss pasaulē un šo statusu tad arī īsti ļaunprātīgi izmantojot - visvisādi vīru terorizējot, diendienā darot pāri, bet sieva vienmēr esot sīkā pretekļa pusē. Reiz, kad tas vīram iekodis, sieva nekavējoties metusies... dezinficēt nabadziņam mutīti, ja nu gadījumā šis kādu bacili saķēris no vīra asiņainās kājas.

Glāzīte pēc glāzītes, un vīrs ar sen neredzēto draugu dalās savā rūpīgi izlolotajā plānā - kā viņš vienudien nakts aizsegā virtuvē paņemšot visasāko tuteni, pielavīšoties pie sunīša baldahīnotās gultiņas, atvēzēšoties un... kārtīgi sacaurumošot moskītu tīklu, lai asinssūcēji riebekli tā kārtīgi sadzeļ!

Šis smieklīgās ļaunā atdarīšanas plāns ir pirmais, kas man nāk prātā, raugoties pēdējo pāris dienu pašmāju aktivitātēs saistībā ar Ukrainas notikumiem.

Mēs esam sašutuši! Mēs viņiem parādīsim! Mēs piketēsim! Mēs ieviesīsim pret Krieviju savas ekonomiskās sankcijas! Mēs nebrauksim pie viņiem viesizrādēs! Mēs aizliegsim pie sevis viņu melu raidījumus! Mēs izstāsimies no KHL! Mēs viņiem nepārdosim savus nekustamos īpašumus komplektā ar ES uzturēšanās atļaujām! Mēs identificēsim viņu maigās varas izpausmes un ar tām cīnīsimies tā, ka šņakst!...

Nemaz nerunāsim par to, ka papildus tam jau parādās pirmie "politiķi", kas pamazām sāk funktierēt, kā pašreizējo stāvokli izmantot savās savtīgajās interesītēs, - ko vērta ir kaut vai Saeimas priekšsēdētājas ideja, ka šitādā situācijā pensionāru piketi nudien nebūtu vēlami.

Lai cik tas būtu aizskaroši visu šo pasākumu iedvesmotājiem un dalībniekiem, visām šīm aktivitātēm ir viena kopēja iezīme - Krievijai un Putina interesēm no tām ne silts, ne auksts. Salīdzinot ar to reālo efektu, pat O. Henrija aprakstītā sunīša terorizētā vīra iecere ir grandiozs, ilgtspējīgs atriebes plāns.

Pirmais, ko es ieteiktu visiem šiem tukšsašutējiem un tukšklaigātājiem - kārtīgi ieskatieties sevī, savos slēptākajos motīvos un dzinuļos. Varat nevienam citam to nestāstīt, - bet pamēģiniet būt godīgi paši pret sevi atbildē uz jautājumu, kas tieši ir jūsu sašutuma pamatā?

Cik procenti no šī sašutuma ir patiesas rūpes par īstajiem, pareizajiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuru vēlmes otra, nepareizā Ukrainas iedzīvotāju daļa pašlaik sabradā soli solī ar Krievijas bruņoto spēku zābakiem un kāpurķēdēm?

Un cik procenti ir bailes par to, ka ja ne rīt, tad parīt, pēc mēneša, gada vai desmit tieši tādā pašā situācijā nonāks arī Latvija?

Ja jums ir mazāk svarīgi kaut kādi tur pietiekami sveši un nesaprotami ukraiņi, bet vairāk - jūsu pašu valsts un līdz ar to arī tas, kāda tajā būs jūsu, jūsu ģimeņu un radu, draugu, paziņu nākotne, tad pirmā lieta ir - turpināt skatīties acīs patiesībai.

Tas nozīmē - pašķirt bļāvienu, aizvainojumu, aizspriedumu un visu pušu propagandas plīvuru un pirmām kārtām pateikt Dieviņam paldies par to, ka Viņš mums parāda svešinieku kļūdas, no kā mācīties, lai nevajadzētu mācīties pašiem no savām.

Viss, kas notiek Ukrainā, notiek pirmo un galvenokārt tāpēc, ka tur tas reāli bija iespējams. Tāpēc, ka paši Ukrainas iedzīvotāji, politiķi, amatpersonas un visi pārējie tīši vai netīši - protams, lielākoties droši vien jau netīši - bija noveduši valsti totālas sašķeltības situācijā. Reāli bija divas valstis, varbūt trīs. Vai reāli varēja būt citādi - nezinu. Bet bija tieši tā.

Krievija iebruka Ukrainā tāpēc, ka zināja - tā var to atļauties. Tāpēc, ka situācija to atļāva. Tāpēc, ka tai nebija šaubu - pietiekami liela daļa šīs valsts iedzīvotāju (t.i. nevis kaut kādu importētu ļautiņu, bet cilvēku, kas tur dzīvo gadiem ilgi) šo okupāciju, aneksiju, internacionālo palīdzību, tautiešu atbalstu vai kā nu to saukt atbalstīs.

Var, protams, gari un plaši ņemties par līgumu pārkāpšanām, Rietumu gļēvulībām, propagandas melu straumēm un citiem dekoratīviem krāšņumiem un interesantumiem. Lietas būtība no tā nemainās - Krievija iebruka tāpēc, ka puse, trešā vai ceturtā, kaut vai desmitā daļa valsts iedzīvotāju (precīzai proporcijai pēc būtības nav nekādas nozīmes) to visnotaļ atbalstīja un atbalsta.

Protams, šis ir izdevīgs un ērts mirklis, lai Tu, cienītais lasītāj, pats sev paziņotu - ahā, reku sākas Kremļa apmaksāta propaganda, nav ko par tādu likties ne zinis, jo kurš tad nu nezina, ka ikviens Ukrainas iedzīvotājs, kas var kaut kripatiņu atbalstīt Krievijas iebrukumu un iebilst pret Kijevas jauno varu, ir krievu piektās kolonnas pārstāvis, Putina ar visām ķeskām nopirkts, un viss.

Lūdzu, katram, protams, ir tādas tiesības - palikt pie savas pasaules ainas un ticēt, ka atliek tikai piegriezt Krievijas melu straumes, kas zombē Latvijas neapzinīgāko iedzīvotāju daļu, pieņemt Satversmes preambulu un pie reizes arī iztirzājumu un nobeigumu, nodrošināt vispārēju izglītību tikai valsts valodā, ar dažādām metodēm - vēlams, tādām, kas neprasa valsts budžeta līdzekļus - iznīdēt Krievijas maigās varas līšanu, un viss ar mums, mūsu drošību un nākotni būs kārtībā! Jo vairāk, ka mēs taču esam ES, NATO un vēl visur kur.

Bet paprasiet katrs godīgi pats sev - jūs tam tiešām ticat? Jūs tiešām ticat, ka atliek aizliegt izcili labi finansētus melus - un tie izzudīs? Ka ar tiem tiksim galā ar primitīvu, bezdomu bļaustīšanos un sašutumu? Ka visādi Satversmes pribambuļi ar vienu vēzienu nodrošinās mūsu valstiskumu? Ka mēs varēsim palielināt armijas bruņojumu un ne par ko neuztraukties? Ka vienreiz tā kārtīgi piespiedīsim visus tos Latvijas krievus, baltkrievus, arī ukraiņus integrēties - un viņi beidzot nointegrēsies?

Jūs tiešām tam ticat, ka tas iespējams?

Bet varbūt Jūs ticat, ka mūsu valsts dalība ES un NATO ir mūsu burvju vairogs, kas padara mūs neievainojamus, lai kādas muļķības mēs arī sastrādātu? Atvainojiet, bet pat pēdējam idiotam, atceroties četrdesmitā gada mācības, vajadzētu būt skaidram, cik dažādā veidā var notikt okupācijas un aneksijas un cik dažādi uz tām var noraudzīties pasaules lielvaras - "drošības garantētājas".

Un pat tam, kam nospļauties uz kaut kādu tur septiņdesmit gadu senvēsturi, Ukrainā notiekošais demonstrē, cik tieši šeit un tagad ir vērtas kaut kādas tur starpvalstu vienošanās. Ja Krievija varēs, ja būs piemēroti apstākļi - tā pagrābs, un viss, nekad vairs nebūs nekādas Trešās Republikas un nezin kuras Atmodas, aizmirstiet.

Plašās tautas masas, kā redzam, pašlaik ir sajūsmā par Vīķi-Freibergu, kura laikā, kad bija valsts vadītāja krēslā, sulainiski dieba te uz Alpiem, te Maskavu tikties ar Putinu, bet nu ir saņēmusies drosmi kritizēt Rietumus.

Taču šajos apstākļos īstā drosme būtu nevis teikt to, ko alkst dzirdēt publika, bet to, kas mūsu valstij tagad būtu darāms. Pa īstam darāms. Nevis tāpēc, lai bļaustoņu publika būtu īstermiņā apmierināta par "pareizo reakciju", bet tālab, lai tāda Krievija ne pēc gada, ne desmit vai piecdesmit Latvijā neredzētu "nobriedušu situāciju".

Neko tādu gan neizdarīt, balstoties uz bļaustīšanos, mirkļa emocijām un meliem - vienalga, citiem vai pašiem sev. Uz meliem un ilūzijām vispār neko paliekošu nevar uzbūvēt.

Nepieciešams skaidri sev pateikt - pirmkārt, nekur mēs nepārcelsimies, mūsu zeme vienmēr būs tieši tur, kur tā ir atradusies un kur tā atrodas pašlaik. Otrkārt, arī cilvēki šeit paliks tie paši, kas līdz šim - gan no visurienes sabraukuši, gan dzimtcilvēku pēcteči, gan padomju varas no iekšpuses saēsti, gan vēl visādi. Ne vieni, ne otri, ne vēl kādi no šejienes nekur neliksies. Tepat viņi dzīvos - tieši tādi, kādi viņi ir. Kādi esam.

Žēl, protams, ka brīvākā un izlēmīgākā Latvijas nācijas daļa, tā, kura patiešām bija spējīga grozīt pasaules likteņus, palika Krievijas plašumos un kapulaukos. Žēl, ka daudz piemērotāki izdzīvošanai izrādījās tie, kam lunkanāka mugura un personiskā sile vienmēr būs svarīgāka nekā personiskā valsts. Bet neko darīt - ir jāiztiek ar to, kas ir. Kā nu ir tā, jādzīvo.

Es personiski esmu pārliecināts, ka desmit, labi, divdesmit gados no šī te mistrojuma ar visām tā valodām, pārliecībām, vēsturēm, simpātijām un visa pārējā varētu rasties tas vienīgais, kas nekad neļautu Latvijā atkārtoties tādai 2014. gada pavasara Ukrainai.

Mana pārliecība ir: vienīgais, kas principā neļautu kam tādam notikt, ir vienota un bruņota Latvijas tauta, kura dzīvo ar pārliecību, ka tai ir sava valsts vara, kurai var uzticēties, efektīva un godīga, labāka nekā visriņķī apkārt, kas tad arī nodrošina faktiski ikvienam šīs valsts iedzīvotājam dzīvi, ko viņš nav gatavs atdot vai iemainīt pret kaut kādām blēņām un ko viņš vajadzības gadījumā ir gatavs personiski aizstāvēt pret visu pasauli, lai kāda būtu viņa tautība, valoda, izpratne par vēsturi un vēl viss kas dziļi personisks.

Ar vārdu sakot, pašlaik pie varas esošo ļaunākais murgs.

Zīmējums no cartoonmovement.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

21

Apspriežamie jautājumi

FotoBiju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu uz Latviju. Tāpēc gribētu dalīties pārdomās un uzdot dažus jautājumus, kas šajā sakarā rodas.
Lasīt visu...

21

Preventīvais uzbrukums

FotoPēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras var izmantot ieroču izgatavošanai, un aizliedza konsultēt un jebkā palīdzēt Krievijas uzņēmumiem, kuri darbojas bruņošanās nozarē.
Lasīt visu...

21

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

FotoKriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir loģiski. Nesodamības apstākļos visatļautība nevar stāvēt uz vietas. Pēc 2018.gada 6.oktobra 13.Saeimas vēlēšanām pie varas nāca latviešu tautas vēsturē visnevērtīgākā paaudze (manis dēvētā “6.oktobra paaudze”). Tās valdīšanas laikā visatļautības paplašināšanās un intensificēšanās (eskalācija) ir acīmredzams fakts.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...