Iesaki rakstu: 
Es esmu par medībām un medīšanu, jo saprotu, ka bez tām Latvijā nevarēsim sadzīvot ar bebru, staltbriežu, aļņu, mežacūku, sīko plēsēju u.c. medījamo dzīvnieku populācijām. Šo dzīvnieku skaitam nekontrolēti augot, neglābjami veidosies stāvoklis, kad galu galā nāksies to skaitu šā vai tā samazināt. Bet ir kāda medījamo dzīvnieku grupa, kuras medīšanai nevar rast racionālu pamatojumu, - tie ir putni.
Putnu Latvijā nav par daudz, un to skaitu veiksmīgi regulē dabiskie faktori. Domājams, ka vairumā gadījumu medības Latvijas medījamo putnu populācijas ietekmē maz. No nomedītajiem putniem iegūtās produkcijas daudzums kopumā ir niecīgs, un tas pavisam noteikti nav mūsu mednieku ģimenēm nozīmīgs pārtikas avots, kā to bieži apgalvo mednieki.
Statistika liecina, ka vidēji katrs mednieks sezonā nomedī vienu līdz divus putnus. Pat, ja pieņemam, ka visi nomedītie putni ir lielas mercenes, kas, protams, tā nav, tad sanāk, ka katra mednieka ģimenei ieguvums gadā ir mazāk nekā divi kilogrami putnu gaļas. Smieklīgi maz arī tad, ja zinām, ka pīļu medībās piedalās tikai apmēram puse no Latvijas mednieku saimes. Tātad putnu medības nav nekāds gaļas ieguves pasākums.
Kāpēc tad Latvijā medī putnus? Atbilde ir briesmīga: lai gūtu baudu, šaujot uz dzīvu mērķi - putnu. Varētu jautāt, vai šo efektu nevar panākt, šautuvē šaujot māla šķīvīšus? Mednieki saka, ka nekas nevar aizstāt to “brīnišķo” sajūtu, kuru tie gūst, šaujot uz putnu. Tātad pāri visam mednieka tiesības gūt baudu nogalinot vai, kas ir vēl ļaunāk, sagādājot ciešanas sašautajam putnam.
Atgādināšu, ka kādu trešo daļu sašauto putnu mednieki neatrod un tie mirst, bieži vien ilgā, mokošā un pilnīgi bezjēdzīgā nāvē. Jājautā – vai tiešām kaut kam tādam jānotiek 21. gs.? Vai mums – sabiedrībai būtu rāmi jānoskatās, kā šis 1 procents no populācijas apmierina savu perverso arhetipisko instinktu?
Īsi par cilvēkiem, kuri klusējot atbalsta putnu slaktēšanu
Latvijā ir vairākas iestādes, kurās strādā profesionāli ornitologi, valstī aktīvi darbojas Latvijas Ornitoloģijas biedrība, kuras nopelnus dabas un putnu aizsardzībā negrasos apšaubīt. Loģiski rodas jautājums, kāpēc šie cilvēki neiebilst pret šo asiņaino un bezjēdzīgo mednieku izklaidi, kāpēc daļa ornitologu pat publiski aizstāv šo nejēdzību?
Atbilde ir vienkārša - ornitologi, ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē savu pētījumu finansēšanai bieži izmanto naudu, kura nāk no dažādiem ar putnu medībām saistītiem fondiem un nodibinājumiem, un acīmredzot tas sasaista šo cilvēku prātus un mēles.
* Esmu mednieks kopš 1984.gada. Vairā nekā 10 gadus esmu bijis profesionāls ornitologs Slīteres Valsts rezervātā. Kopumā 36 gadus strādāju dabas aizsardzības sfērā. Man ir dabaszinātņu maģistra grāds bioloģijā un maģistra grāds izglītībā.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
