Par mācību līdzekļu saturu dzimumaudzināšanā un Valsts izglītības satura centra atbildību

Vispirms pateicos par Jūsu darbu ikdienā, kura mērķis ir sekmēt saturā patiesa un formā kvalitatīva izglītības satura piedāvājumu Latvijas skolām.

Tieši par satura patiesumu es vēlos runāt šajā kontekstā. Ir dažādi viedokļi sabiedrībā, ir liela sociālā konstruktīvisma teorijas ietekme Latvijas akadēmiskajā vidē, taču Jums un ikvienam, kam uzticēta atbildība par izglītības saturu, ir jāvadās pēc principa: “Mēs atbildam par to, ka skolēniem tiks sniegtas patiesas zināšanas.”

Diemžēl publicētais Materiāls nesniedz patiesas zināšanas. Tas indoktrinē skolēnu domāšanu, balstoties sociālā dzimuma un dzimuma identitātes ideoloģijas pseidozinātniskajos un ētiski apšaubājamos pieņēmumos.

Zinātne nav visspēcīga un nevar izskaidrot visus cilvēka esamības noslēpumus. Taču bioloģijas zinātne līdz šim ir spējusi noskaidrot, kā attīstās vīrieša dzimums un sievietes dzimums. Izglītības materiāliem dzimumaudzināšanas jomā cilvēka personas bioloģiskā realitāte ir jāņem par izejas punktu. Dr. biol. Jēkabs Raipulis referātā[2] atgādina zināmās cilvēka personas bioloģiskās attīstības pamatpatiesības.

“Individuālās attīstības etapi, kuros ietilpst arī dzimuma pazīmju veidošanās, ir stingri iekodēti ģenētiskajā materiālā un nosaka visu to attīstības secību. Agrīnajā embrioģenēzē līdz 9. nedēļai izveidojas orgānu aizmetņi, tajā skaitā arī dzimumorgānu. XX dzimumhromosomu klātbūtne nosaka olnīcu veidošanos, XY – sēklinieku. Šie dzimumdziedzeri sāk izdalīt hormonus. Olnīcu izdalītie sievišķie hormoni nosaka attiecīgo sievišķo dzimumorgānu – olvadu, dzemdes un maksts veidošanos, sēklinieku izdalītie vīrišķie hormoni dzimumorgānu - sēklinieku maisiņa, sēklvadu un dzimumlocekļa veidošanos un arī smadzenēs centru (kodolu) nobriešanu, kas nosaka sievišķās vai vīrišķās identitātes veidošanās smadzeņu bāzi jau agrīnā embrioģenēzē, kā arī attiecīgo sekundāro dzimuma pazīmju attīstību un dzimumgatavības sasniegšanu pubertātes vecumā, t.i., pēcteču radīšanas spēju sākot ar pubertātes vecumu.”

Personas identificēšanos ar savu dzimumu – vīrieša ar vīrieša dzimumu un sievietes ar sievietes dzimumu – jo īpaši pubertātes vecumā ietekmē kompleksi sociāli faktori un kultūras tradīcijas. Ko būtu jādara izglītības saturam? Jāpalīdz zēniem pieņemt savu vīrieša dzimumu un meitenēm pieņemt sievietes dzimumu? Vai arī jāizturas “neitrāli”? Vai varbūt jāpiedāvā tādi materiāli, kas, visdrīzāk, nevis palīdzēs meitenei identificēties ar savu sievišķo dzimumu un zēnam ar vīrišķo dzimumu, bet sēs šaubas un domas, ka “varbūt neesmu piedzimusi (-is)” pareizajā ķermenī? Kāda atbilde izrietētu no cilvēka veselā saprāta? Domāju, ka tāda, kurai pamats ir rodams nupat pieminētajā bioloģiskajā realitātē.

Ja cilvēka persona mātes klēpī ir bioloģiski attīstījusies par meiteni, tad pubertātes vecumā saprātīgākais un arī labākais, ko viņai var sniegt dzimumaudzināšanas (vai dzimumizglītības) jomā, ir palīdzēt identificēties ar savu topošās sievietes ķermeni un sievišķīgo dzimumu. Pretējā gadījumā tas var gana lielu skaitu jauniešu novest ne tikai pie psiholoģiskiem sarežģījumiem savas identitātes apzināšanās ceļā, bet arī pie pubertātes bloķēšanas un citām fiziskām (t.sk. ķirurģiskām) procedūrām ar smagām vai pat neatgriezeniskām sekām veselībai mūža garumā.[3]

Vai jābaidās, ka kādi prāti sāks pārmest, ka, atsakoties no šāda Materiāla satura, izglītības saturā mācīs “dzimumu stereotipus”? Kur realitātē šie “dzimumu stereotipi” vispār ir sastopami? Katrs cilvēks, katra personība ir vienreizēja un neatkārtojama. Arī tajos aspektos, ko apzīmē ar vārdiem “vīrišķība” un “sievišķība”. Katrs vīrietis veido savu vīrišķību, bet vienlaikus viņa personībā vienmēr var palikt klātesoša kāda daļa no sievišķā. Katra sieviete veido savu sievišķību, bet viņas personībā var būt klātesošs kaut kas no vīrišķā.

Dzimuma identitātes teorija, kas šķietami atraisās no “dzimumu stereotipiem”, patiesībā tajos balstās un tos pastiprina. Tā pastāv uz stingriem un nemainīgiem priekšstatiem par to, kas ir “vīrišķīgs” un “sievišķīgs”, savā būtībā sakot – ja persona uzvedas stereotipiski sievišķīgā veidā, šis cilvēks ir sieviete, ja stereotipiski vīrīšķīgā – vīrietis, un liek personai izvēlēties, kurā kategorijā sevi ievietot, ja nepieciešams, izmainot savu ķermeni kā nenozīmīgu matēriju, kas neko nepasaka par cilvēka identitāti. Svarīgi skolas vecumā būtu palīdzēt jaunajai personībai justies droši par savu ķermeni, iemīlēt savu ķermeni un priecāties par pārmaiņām, kas ķermenī notiek pubertātes vecumā.

Par terminiem. Kāpēc izglītības saturā ir izvēlēts tieši lietot jēdzienu “seksuālā un reproduktīvā veselība”? Ja paskatāmies uz sevi un uz otru, ir taču redzams, ka cilvēka persona ir vienots veselums – ķermeniski, psiholoģiski, garīgi. Kāpēc izdalīt ārā no šī personības kopveseluma seksualitāti un reproduktīvo veselību un tā izglītības saturā fragmentēt cilvēka personas pašuztveri? Dzimumaudzināšana, manuprāt, būtu cilvēka personības vienotas un vispusīgas attīstības interesēm atbilstošāks termins. Pamatā tādēļ, ka tas ļautu integrāli (kopveselumā) aplūkot ķermeniskos un bioloģiskos, psiholoģiskos un seksualitātes, garīgos un dzīves jēgas piepildījuma aspektus.

Aicinu Jūs arī rīcībā īstenot to līdzatbildību, kas Izglītības un zinātnes ministrijai (un līdz ar to tās padotības iestādēm) ir noteikta Ministru kabineta rīkojumā Nr. 967, Rīgā 2022. gada 21. decembrī (prot. Nr. 66 56. §) “Par Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam” (Pamatnostādnes). Pamatnostādnēs (4. MĒRĶIS: TAUTAS ATAUDZE LATVIJĀ; 4.1. Rīcības virziens: Ģimenes vērtību spēcināšana sabiedrībā) ir secināts, ka ir “būtiski veicināt ģimenes kā vērtības uztveri sabiedrībā, akcentēt tās pozitīvo devumu gan indivīda, gan sabiedrības kopējā attīstībā un izaugsmē. [..] Nepieciešams uzsākt jau agrīnu izglītojošo darbu skolās, izglītojot bērnus un veidojot izpratni par savstarpējām attiecībām un ģimeni, ietverot arī krietni plašāku vecāku un bērnu savstarpējo pienākumu un atbildības jautājumu loku.” Pamatnostādnēs ir noteikts uzdevums “Veidot ģimenēm ar bērniem atbalstošu un draudzīgu attieksmi sabiedrībā”. Par uzdevuma īstenošanu līdzatbildīgie: “Līdzatbildīgie Visas ministrijas, pašvaldības, NVO, SIF”.

Pieņemu, ka Pamatnostādnēs jēdziens “savstarpējās attiecības” ir izvēlēts kā iekļaujošs jēdziens un ietver arī laulību kā ģimenes savstarpējo attiecību pamatu. Diemžēl Materiālā tādi jēdzieni kā “ģimene”, “laulība” un “mīlestība” vispār nav pieminēti.

Vai no Pamatnostādņu īstenošanas viedokļa nebūtu atbilstošāk, ja izglītības saturā ar zēniem un meitenēm par pubertātes vecumā noritošajām pārmaiņām viņu ķermeņos un personībās tiktu runāts pret zēniem attiecoties kā pret nākamajiem tēviem un pret meitenēm - kā nākamajām mātēm? Saistībā ar to par reproduktīvo veselību varētu mācīt ģimenes veselības kontekstā. Tad arī būtu iespējams sniegt pamatzināšanas par bērnu aprūpi. (Kurā gan citā izglītības posmā tādas zināšanas jauniešiem varētu sniegt?) Ja izglītības saturā līdztekus dzimumaudzināšanai būtu ģimenes izglītība, tad ar laiku Latvijā arī varētu uzlaboties zīdaiņu veselība un samazināties skarbā bērnu traumatisma statistika.

Lūdzu Jūs skaidrot Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai to, kāda ir VISC procedūra, kā Jūs izlemjat, kurus autorus aicināt izstrādāt mācību līdzekļus? Kādi ir autoru pedagoģiskās pieredzes un izglītības kritēriji? Kāda ir Materiāla autoru pieredze pedagoģiskajā darbā skolā, un vai tā ir vismaz 5 vai 10 gadi?

Šos jautājumus man ir pienākums papildināt arī ar jautājumiem, kurus saņēmu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai adresētā vēstulē:

Uz kāda lēmuma vai rīkojuma pamata tika pasūtīta/veikta šī metodiskā materiāla izstrāde?

Kad un kādā veidā tika izlemts par punktiem, ko šis metodiskais materiāls saturēs? Kuras atbildīgās personas lēma par materiāla “Seksuālā izglītība – jautājumi un atbildes” saturu?

Materiālā norādīts, ka to “var izmantot atbilstoši skolēnu interesēm neatkarīgi no vecumposma”, un mape.gov.lv tas atzīmēts kā piemērots 4.-12. klases skolēniem. Pēc kādiem principiem vadoties, tika atzīts, ka saturs par seksuālo izglītību, īpaši dzimtēm, “trešo dzimumu”, seksuālām orientācijām, piekrišanu seksam, ir atbilstošs pamatskolas skolēniem?

Materiālā iekļautie satura punkti nav minēti metodiskajā līdzeklī “Veselības izglītība starppriekšmetu mācību saturā pamatizglītībā”[4] sadaļā “Seksuālā un reproduktīvā veselība”. Kāpēc šis materiāls ir ticis izstrādāts, ja tas nav paredzēts veselības izglītības saturā pamatizglītībā?

Pēc kādiem kritērijiem tika izvēlēti tie materiāla izstrādātāji, kas nav VISC štata darbinieki? Vai šim mērķim tika rīkots konkurss?

Kurš pieņēma un akceptēja metodisko materiālu kā pasūtījumam/uzdevumam atbilstošu?

Uzskatu arī, ka man kā Saeimas deputātam – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas loceklim - ir arī tiesības zināt, cik liels finansējums euro tika izlietots no VISC budžeta vai “Skola2030” budžeta, vai jebkādiem citiem publiskajiem finanšu līdzekļiem šī Materiāla izstrādei, kā arī cik euro tā autori saņēma kā atlīdzību par savu darbu Materiāla izstrādē.

Lūdzu Jūs arī ņemt vērā to, ka dzimumaudzināšana vai dzimumizglītība vispārējā izglītības saturā ir joma, kurā izglītības iestādēm ir jāizturas ar lielu empātiju un taktu pret vērtībās pamatotiem uzskatiem skolēnu ģimenēs (vai tie būtu filosofiski vai reliģiski pamatoti). Lūdzu Jūs izstrādāt atbalsta materiālu pedagogiem, kas pedagogiem skolas izglītības darba praksē dotu skaidrus norādījumus, kā rīkoties tā, lai tiktu respektētas tās dabiskās tiesības, par kurām ir runa ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 26. panta 3. punktā: "3. Vecākiem ir pirmtiesības izvēlēties, kāda veida izglītību iegūs viņu bērni." Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz tēmām, kas saistītas ar cilvēka personas seksualitāti un dzimumaudzināšanu.

* 14. Saeimas deputāts, frakcijas “Nacionālā apvienība” priekšsēdētāja vietnieks

[1] https://mape.gov.lv/catalog/materials/6C8FAA78-C7AD-4F7B-84CB-B41B564D9ECB/view?preview=1085614C-F837-49D9-8255-B81A5DD66D94

[2] https://www.atklajumi.lv/cilveks/sadalas/sabiedriba-attiecibas/1556-jekabs-raipulis-cilveka-dzimums-no-bio-psiho-sociala-aspekta

[3] Lūdzu, vairāk par kaitējumu, ko jauniešiem nodara sociālā dzimuma ideoloģijas ietekme lasiet Amerikas Pediatru koledžas (American College of Pediatricians) publikācijās “Transgender Interventions Harm Children. No Evidence that Transgender Interventions are Safe for Children” https://acpeds.org/transgender-interventions-harm-children; https://acpeds.org/assets/imported/9.14.17-Gender-Ideology-Harms-Children_updated-MC.pdf; https://acpeds.org/position-statements/gender-dysphoria-in-children . Iepazīstieties, lūdzu, arī ar publickāciju “The Ideology of Gender Harms Children” https://www.cathmed.org/resources/the-ideology-of-gender-harms-children/ un pievērsiet vērību, ka Lielbritānijā, Zviedrijā, Somijā, Francijā un Dānijā nesen ir pieņemti lēmumi apturēt pubertāti bloķējošo medikamentu lietošanu bērniem ar dzimuma disforiju. Pētnieki šajās valstīs norādīja, ka terapijas protokols ir balstīts ideoloģiskos apsvērumos, nevis klīniskos pierādījumos. Latviski nesen par to ir rakstījis pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs facebook un NRA.lv: https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/428605-nils-sakss-konstantinovs-neviens-berns-nevar-piedzimt-nepareiza-kermeni-ta-ir-drizak-kvazireligiska-nevis-zinatniska-ideja.htm ; https://www.facebook.com/100009624652214/videos/322491653774025/

[4] https://mape.gov.lv/catalog/materials/BA6B7293-2D92-438B-A121-38DF2898B4F0/view?preview=4D3EC151-CD07-4B65-83A6-FC8BB62CAD9C

Novērtē šo rakstu: