Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā sacelto ažiotāžu ap nepieciešamajiem grozījumiem valstī obligāti noteiktajā visu suņu apzīmēšanas un reģistrēšanas kārtībā ar vairāku interešu grupu nepamatotām un valsts iestādes dezinformējošām sūdzībām, mēģināsim izskaidrot to, kas pacietīgi tiek skaidrots jau divpadsmit gadus.
Mūsuprāt, nav pamatotas bažas, ko savā atzinumā norādījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs par iespējamo interešu konfliktu PVD inspektoru darbībā, tādējādi stāvot procesa birokratizēšanas sardzē. Būtu jāsaprot, ka PVD amatpersona nav tikai suņu inspektors, bet tam saskaņā ar likumu ir veicamas ļoti daudzas funkcijas, kur mājdzīvnieku labturība un un vēl vairāk – reģistrācijas esamība ir tikai viens no jautājumiem, tāpēc, veicot savas pārbaudes, tas ir tikai normāli, ka PVD pārstāvis var ne tikai konstatēt pārkāpumus pret dzīvniekiem, bet uz vietas apzīmēt/reģistrēt dzīvnieku, šādi nodrošinot tā tūlītēju identificēšanu.
Uzraudzības un kontroles laikā apzīmējot/reģistrējot dzīvnieku personai, kura vēl to nav izdarījusi, PVD inspektors pilnībā novērsīs iespēju tai izvairīties no dzīvnieka identificēšanas un būtiski uzlabos sodu piemērošanas kārtību esošiem un potenciālajiem pārkāpējiem. Nav izprotams, par kādiem iespējamiem korupcijas riskiem satraucas KNAB, ja pēc PVD veiktās pārbaudes un nereģistrētu dzīvnieku apzīmēšanas/piereģistrēšanas valsts vienotajā reģistrā LDC parādīsies ieraksts ar konkrēta inspektora vārdu, uzvārdu un datumu, kad veikta reģistrācija.
Runājot par konkurenci, Padome, šķiet, demonstrē pārprastu misijas apziņu, nespējot atšķirt ar likumu uzliktu obligātu funkciju no biznesa, tādējādi tiešām kropļojot patērētāju tiesības īstenot savu pienākumu pret likumu bez liekiem papildus izdevumiem. Konkurences Padome mums nezināmu iemeslu dēļ šobrīd aizstāv pozīciju, ka ikviens, kurš mēģina čipēt un reģistrēt suni, nav pasargāts no papildu pakalpojumu saņemšanas. Atgādinām, ka dzīvnieka apzīmēšana ir neatņemama sastāvdaļa valstī noteiktajai obligātajai suņu reģistrēšanai valsts vienotajā reģistrā LDC. Apzīmēšana līdz šim ir uzticēta (bet nav uzlikta par pienākumu!) salīdzinoši šauram komersantu lokam (veterinārārstiem), kuri šajā jomā ir monopolisti. Vēl vairāk, veterinārārsti pašlaik ir vienīgie, pie kuriem var saņemt apzīmēšanas un reģistrēšanas pakalpojumu vienkopus. Tas radījis situāciju, ka apzīmēšanas izmaksas ir sadārdzinātas un papildus apaudzētas ar dažādiem veterināriem papildpakalpojumiem, bet reģistrācijas veikšana LDC pie veterinārārsta netiek piedāvāta par valsts noteikto cenrādi, bet vairākkārt sadārdzināta. Ievērojams skaits dzīvnieku ir apzīmēti, bet nav reģistrēti LDC. Izrādās, Konkurences Padome šādu lietu kārtību sargā, saskatot biznesa tirgus sakropļošanu.
Uzziņai - valstī ir 942 veterinārārsti (pēc LVB 2016.gada datiem), no kuriem tikai 271 veterinārārsts ir noslēdzis līgumu ar valsts reģistru LDC par reģistrācijas pakalpojumu veikšanu, kas vēlreiz parāda KP pozīcijas aplamumu. No līgumu noslēgušajiem tikai 78 veterinārārsti 5 gadu laikā, kopš spēkā MK noteikumi, ir apzīmējuši/reģistrējuši katrs vairāk nekā 100 suņus. Kopējais veterinārārstu apzīmēto/reģistrēto suņu skaits 5 gadu laikā ir 27 117 no 42 609 reģistrētajiem suņiem (LDC 2016.gada statistikas dati). Kopējais Latvijā turēto suņu skaits nesekmīgās, sarežģītās un dārgās apzīmēšanas/reģistrācijas procedūras dēļ joprojām nav zināms un pēc dažādām aplēsēm ir no 160 000 līdz 260 000.
Dzīvnieka apzīmēšana/reģistrēšana ir nevis ārstnieciska procedūra, bet vienkārša manipulācija, ko var veikt jebkura apmācīta persona. Jebkuru citu valstī obligāti noteikto dzīvnieku kategoriju apzīmēšanu (visi lauksaimniecības dzīvnieki, zirgi) jau sen var veikt apmācītas personas normatīvos noteiktā kārtībā. Nevienā no šiem gadījumiem Konkurences padome nav saskatījusi tirgus dalībnieku konkurences riskus. Kāpēc šajā pelēkajā zonā ir parādījusies šāda dedzība, varētu skaidrot KNAB, kuram arī nebija intereses līdz šim. Lai beidzot sakārtotu šo jomu un spētu saskaitīt dzīvniekus valstī, ir pilnīgi loģiski, ka to var izdarīt personas, kuras ar šiem jautājumiem nodarbojas ikdienā. Gan PVD inspektori, gan dzīvnieku patversmes ikdienā sastopas ar dzīvnieku saimniekiem, kuri ir pārkāpuši labturības noteikumus. Tāpēc dzīvnieku identificēšana pārkāpuma brīdī un vietā ir racionāla, novērsīs iespēju izdarīt anonīmus pārkāpumus ar dzīvniekiem turpmāk un nodrošinās rezultatīvu iespēju saukt pie atbildības saimnieku jau uzreiz. Tas beidzot ir jāiestrādā likumā - paplašināt personu loku, kuras tiesīgas veikt vienlaicīgi dzīvnieka apzīmēšanu un reģistrēšanu.
Nodibinājums Dzivniekupolicija.lv lūdz Valsts kanceleju un nozares ministriju nodrošināt MK rīkojumā uzskaitīto steidzami nepieciešamo normatīvu paketes grozījumu izstrādi un virzību, lai, sākot no 2017.gada 1.janvāra, valstī sekmīgi tiktu nodrošināta visu suņu uzskaite, tādējādi būtiski samazinot pašvaldību budžetu tēriņus par anonīmi pamestu dzīvnieku uzturēšanu patversmēs un eitanāziju, lai sekmīgi tiktu nodrošināta PVD un policijas spēja saukt pie atbildības suņu saimniekus par izdarītājiem pārkāpumiem, lai beidzot tiktu uzskaitīta suņu audzētāju saimnieciskā darbība, kas pašlaik tiek pozicionēta kā hobijs, lai būtu caurskatāma patversmēs nonākošo dzīvnieku aprite, lai pašvaldības spētu izvērtēt, noteikt to teritorijās turēto suņu skaitu, turēšanas nodevu apmēru un to veiksmīgi arī iekasētu, šādi rodot līdzekļus ar mājas istabas dzīvnieku turēšanu saistītām vajadzībām – suņu laukumi, atkritumu urnas, finansējums patversmju uzturēšanai utt.
Dzivniekupolicija.lv turpinās sadarboties ar nozares ministriju, sniedzot priekšlikumus nepieciešamajiem normatīvu grozījumiem, lai situāciju steidzami uzlabotu. Lai čipēšana/reģistrācija būtu lēta, neizbēgama un pieejama katram suņa saimniekam. Lai katrs kārtīgs suņa saimnieks savu mīluli varētu turpmāk ātri atrast, ja notikusi nelaime un dzīvnieks pazudis. Lai katrs slikts suņa saimnieks, kurš pamet vai moka dzīvnieku, turpmāk ir nosakāms, atrodams un saucams pie atbildības.
* nodibinājuma Dzīvniekupolicija.lv valdes locekle
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
