Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Par lietām, ko nesaprast

Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs
21.03.2018.
Komentāri (89)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms dažiem gadiem cilvēki sūdzējās, ka Gaujas Nacionālajā parkā starp Auciemu un Pielekšiem huligāni dzīvām priedēm noplēsuši mizu. Vēlāk gan izrādījās, ka tie nav bijuši nekādi bandīti, bet gan profesionāli dabas draugi, kas mizu noplēsuši par Eiropas naudu – 823 243 eiro vērta projekta ietvaros.

Viņi šo darbību savā starpā mīļi dēvē par "gredzenošanu". "To dara, metra augstumā no zemes kokam izgriežot mizas sloksni, lai tas aizietu bojā. (..) Izklausās brutāli? Ir jau arī, jo tā ir lēna koku nāve, un tāpēc es tā vairs nekad nedarīšu," procesu apraksta Pēteris Vollēbens grāmatā "Koku slepenā dzīve". Taču mūsu kokmīļi tā dara un darīs.

Izrādās, ka parkā, pēc profesionālu dabas draugu ieskatiem, vienkārši ir par maz mirušu koku, kur dzīvot bezmugurkaulniekiem, putniem un sīkajiem grauzējiem, augt tik reti sastopamajiem ķērpjiem, sūnām un sēnēm. Stāvošos nokaltušos kokos taču var dzīvot dažādas vaboles, citi sīki bezmugurkaulnieki.

Izrādās, ka arī šādas darbības pieder pie dabīgās vides atjaunošanas. Tās vides, kuru pamazām sabojāja mūsu senči, iekopjot zemi lauksaimniecībai, kā arī sākot mērķtiecīgi apsaimniekot un kopt mežus. Šīs dabiskās vides sabojāšana savu augstāko punktu sasniedza ulmaņlaikos, kad lauksaimnieciskās zemes platība un īpatsvars bija vislielākie.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ierēdņi arī dzīvo atmiņās par skaisto senatni, kad lauki bija neiekopti un vairāk nekā deviņdesmit procentu valsts teritorijas klāja meži. Seminārā nācās klausīties kādas DAP ierēdnes vaimanāšanu par “šausmīgo situāciju Latvijā”, kuras dēļ ”asins asaras tek, redzot izpostīto Sēlijas ainavu” – protams, bez konkrētības šo nejēdzīgo apgalvojumu pamatojumā. DAP ir arī ierēdņi, kas slavina “lielisko dabas aizsardzības sistēmu PSRS laikos", un viņus nemulsina, piemēram, Daugavas senlejas izpostīšana un latviešu tautai dārgu kultūrvēsturisko vietu appludināšana.

Protams, parastajam latvietim koksnes bojāšana nekad nav šķitusi prāta darbs. Tomēr vismazāk saprotamā profesionālu dabas draugu izdarība bija ieplānotais uguns rituāls, ko viņi paši mīļi sauca par "kontrolētu dedzināšanu". Proti, tajā pašā Gaujas Nacionālajā parkā bija plānots jau 2014. gadā sarīkot ugunsgrēkus 4 hektāru platībā, lai viss notiktu kā senatnē, kad meži dega un tos nedzēsa, bet pēc tam izdegumos izauga tas, kas nu tur izauga. Līdz 2050. gadam Herostrata garīgie mantinieki bija iecerējuši pielaist sarkano gaili 251 hektāram pārlieku zaļu un veselīgu mežu. Projekta "Meža biotopu atjaunošana Gaujas Nacionālajā parkā" īstenošanas ietvaros, protams, sadegtu arī bezmugurkaulnieki, putni, rāpuļi un sīkie grauzēji.

Sabiedrības sašutuma dēļ profesionālie dabas draugi bija spiesti atteikties no lielā dedzināšanas projekta. Dabas aizsardzības pārvalde zūdījās, ka "sabiedrība paudusi neizpratni un satraukumu par šo aktivitāti" un "kontrolētā zemsedzes dedzināšana varētu notikt tikai pēc tam, kad sabiedrība būs izglītota par šādu aktivitāti un tai būs panākts lielāks iedzīvotāju atbalsts". Interesanti, kā gan dabas aizsardzības birokrāti iedomājas panākt šādu neiedomājamu atbalstu?

Savukārt viens no dedzināšanas ideologiem Uģis Rotbergs intervijā 2017. gada 21.-27. jūlija "Sestdienā", kurā viņš pieteikts kā "mežu zinātājs un politiķis", žēlojas, ka pret svilināšanu "desmitiem doktoru rakstīja vēstuli". Bet viņš tik un tā ir gatavs svilināt kaut tūlīt, jo "kontrolētā dedzināšana ir normālas mežsaimniecības metode" un "šī kontrolētā dedzināšana patiesībā samazina jaudīgāka ugunsgrēka draudus – ja tu ik pa brīdim pasvilini, meža nobiras neuzkrājas". Galu galā: "Paskaties, kāds ir priedes čiekurs – viņam vajag karstumu, lai atvērtos.” Un tā tālāk, un tā joprojām. Runā nu gluži kā Zaratustra – latvietim tikpat sveši un nesaprotami.

Vienkāršs cilvēks nespēj saprast, kāpēc, tajā skaitā arī dabas aizsardzības vārdā, mežos netiek izmantota un atstāta sapūšanai koksne, kuras vērtība, pēc speciālistu aprēķiniem, ir 1,5 miljardi eiro. Gluži tāpat pat profesionāli dabas draugi nespēs viņu pārliecināt, kāpēc vienā vietā, rūpējoties par kukaiņiem, zaļojošiem kokiem jāplēš miza, bet citā vietā jāsadedzina koki kopā ar visiem kukaiņiem.

Novērtē šo rakstu:

123
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...