Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laiks ir nemierīgs, laiks ir trauksmains… Cilvēki cer, ka jaunais gads atnesīs pasaulei mieru un stabilitāti, bet maz ticams, ka militārie konflikti norims un politiskais pretnostatījums atrisināties.

Latvijā situācija ir depresīva - gan politiski, gan ekonomiski, gan sabiedriski, gan arī individuāli. Ar šo Saeimu mēs esam nodzīvojuši tikai gadu, bet šķiet, ka mūžību…Varbūt tiešām labāk šausmīgs gals nekā bezgalīgas šausmas…Es apsveru iespēju parakstīties par Saeimas atlaišanu, mani tikai iniciatīvas autoru personas mulsina. Lai gan pēc tam, kad ministru prezidente Evika Siliņa pasi pasludināja par luksus preci un ekstru, kas visādiem plebejiem nemaz nepienākas, man Ainārs Šlesers jau šķiet adekvāts un atbildīgs politiķis.

Vislielākās bažas rada valsts aizsardzības joma, kas ir nodota politiski kreisi un ģeogrāfiski uz austrumiem orientētai partijai. Latvijai militāri sarežģītajā laikā no Aizsardzības ministrijas bija spiests aiziet pieredzējis un kompetents valsts sekretārs Jānis Garisons, kura izglītība - ASV Armijas kara koledža, maģistra grāds stratēģiskajās studijās. Ministrs Andris Sprūds notikušo publiski pamatoja ar uzskatu un viedokļu nesakritību ar bijušo valsts sekretāru. Kam Garisons nepiekrita? Tam, ka Ukraina ir projekts, vai neatbalstīja Latgales republikas ideju? Andris Sprūds ir profesors politikas zinātnēs, nevis ģenerālis, līdz ar to viņa militārā kompetence armijas lietu zināšanās un organizēšanā rada pamatotas šaubas. Lai gan viņa apmeklētās konferences Krievijā un Ķīnā noteikti bija ļoti informatīvas…

Valdībai (vismaz šai) ticības nav, līdz ar to tautas un valsts nākotne ir cilvēku rokās - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Tā tas ir Latvijā, tā tas ir visur, tai skaitā Krievijā. Latvijas politiķi, mediji un NVO ļoti auklējas ap cilvēkiem, kuri šo Krievijai morāli un ekonomiski nekomfortablo laiku (sankcijas un tā) ir nolēmuši klusi pārlaist aiz savas valsts robežām, pieprasot vietējos pielāgoties viņu ērtībām un vajadzībām, paralēli vedot ideoloģisko propagandu Krievijas interesēs.

Kas bija un ir it kā opozicionārā telekanāla Дождь galvenais refrēns un naratīvs? Tas ir Putina karš, krievi nav vainīgi, bet viņi, nabadziņi, cieš no sankcijām, viņiem ir jādod vīzas un jānodrošina komfortabli ceļošanas un dzīvošanas apstākļi Eiropā, bet viņi neko par karu Ukrainā nezina un zināt negrib, jo viņiem (pilsoņiem) par savu valsti nekādas atbildības nav. Par Krievijas pilsoņiem, kuri uzdrošinās veikt pilsoniskās nepakļāvības akcijas, kuri tagad par publiskiem pretkara protestiem sēž kolonijās, mūsu sabiedriskajiem medijiem un politiķiem intereses nav. Arī par krievu leģionu Свобода России, kura karavīri brīvprātīgi ar ieročiem rokās cīnās pret ordu, karojot Ukrainas Bruņoto spēku sastāvā. Ārvalstīs esošie Krievijas opozicionārie mediji ir ļoti skeptiski un noraidoši pret šo militāro vienību. Jo daudz vieglāk ir virināt muti, prasīt vīzas un finansējumus nekā reāli cīnīties frontē.

Krievijas – Ukrainas karš ir konvencionāls, bet mūsdienās visiem militārie konfliktiem ir hibrīdkara pazīmes un elementi. Tur ir samaisīti elementi no visa – kovenciālais karš, partizānu karš, guerilla (pilsētas partizāni). Ir lietas, kas paņemtas pat no džihāda un Intifadas.

Klasiskā partizānu kara teoriju un likumus ir definējis priekšsēdētājs un dižais stūrmanis. Nē, tas nav Staļins… tas ir Mao. 1) Partizānu karš pārsvarā notiek lauku apvidos, 2) partizāniem ir jāsaņem palīdzība (finansiālā, materiālā, informatīva, militārā) no kādas valsts vai organizācijas (ārējie spēki), respektīvi, partizāni izbeidzas reizē ar pārtiku un patronām, 3) partizāniem ir jābūt iespējai patverties grūti pieejamās teritorijās (meži, džungļi, kalni vai nu vai tuneļi kā Gazā) vai iespējai pāriet valsts robežu uz drošu teritoriju, kā arī saņemt materiālo apgādi.

Uz robežas starp konvenciālo un partizānu karu leģions Свобода России veic visai veiksmīgus reidus Krievijas teritorijā (Belgorodas apgabals). Nē, viņi nav nodevēji, jo viņi neplāno atdot Ukrainai vai kādai citai valstij Krievijas teritorijas. Es kaut kur piekrītu Putinam, kurš karu Ukraina vairākkārtīgi ir raksturojis kā pilsoņu (brāļu) karu. Arī starp krieviem tas ir karš par nācijas attīstības paradigmu. Leģionāri ir krievi, kuri joprojām zemapziņā dzird Novgorodas (republika) večes zvanu, kas sauca uz tautas kopsapulci, kur kņazi jau 10.gadsimta tika vēlēti. Ivans III 15.gadsimtā Novgorodu pievienoja Moskovijai. Bet daļā krievu gēnu līmenī ir ierakstīts demokrātijas kods. Ir viņiem arī tāds arhetips. Tie ir krievi, kuri grib demokrātisku nākotni savai dzimtenei. Lai gan vairumam krievu, protams - bajāri ir slikti, cars ir labs…Atcerēsimies latviešu strēlnieku neviennozīmīgo lomu Krievijas revolūcijas un pilsoņu kara notikumos, kas ļāva Latvijai nodibināt savu nacionālu un neatkarīgu valsti. Arī latviešu leģionāri cīnījās zem svešiem karogiem, bet par savas valsts brīvību.

Kremlis ir mācījies no kļūdām un vairāk neļaus rasties privātajai militāro struktūrai, kas varētu kļūs par leģendu, par ikonu. ЧВК Вагнер atbilda privātas armijas kritērijiem – gan kvantitātē, gan kvalitātē. Pašlaik Krievijā ir no 30 līdz 40 privātajām militārajām organizācijām, bet tās vairāk atbilst bruņotas apsardzes pazīmēm. Salīdzinājumam Свобода России leģionāri ir pēc NATO standartiem sagatavoti karavīri ar reālu kauju pieredzi. Privātas militāras struktūras ir visām lielajām korporācijām. Piemēram, Kadirova militārās vienības Ахмат, Gazprom ЧВК Поток un ЧВК Факел, vēl esmu redzējis nosaukumus Енот, Патриот, Шторм, Редут. Bet publiskajos avotos nav daudz informācijas par šo tēmu. Visiem ЧВК ir noslēgti līgumi ar Krievijas Aizsardzības ministriju, tieši šīs militārās vienības karo pie Avdijivkas, kā arī vispār Ukrainas frontē. Putinam nākamajā gadā ir vēlēšanas, tik nepopulāru pasākumu kā mobilizācija viņš nevar atļauties, bet ЧВК vervē algotņus visā postpadomju telpā, tai skaitā Vidusāzijā. Tie nav tikai Krievijas pilsoņi, turklāt privātās korporācijas nodrošina algotņu materiālo apgādi, lai atkal nav pliki un basi, kā arī maksā algas no sava maka. Kāpēc to vajag korporācijām un oligarhiem? Putins nav mūžīgs, bet varas pāreja, kuru vienmēr pavada īpašumu pārdale, Krievijā tradicionāli ir asiņaina, tāpēc viņiem ir nepieciešamas bruņotie spēki, kas aizsargā viņus pašus, viņu ģimenes un īpašumus. Tas ir abām pusēm izdevīgs darījums

Kāpēc Latvijas interesēs ir atbalstīt leģionu Свобода России? Visi atceras ЧВК Вагнер triumfālo maršu jūnijā uz Maskavu? Viņi soļoja kā parādē, vienkārši maršēja. Es domāju, ka tieši tā Putins bija iedomājies Krievijas armijas gājienu uz Kijevu, kur trīs dienas un bankets. Vagneriešus neviens neapturēja, viņi paši apstājās, kas pierādīja, ka ir politiskās intrigas, bet cīnīties un upurēt dzīvību par varu neviens Krievijā nav gatavs. Tajā maršā vagneriešu bija no 4 līdz 6 tūkstošiem. Tas nemaz nav daudz.

Par leģiona Свобода России militārajām aktivitātēm informācija būtu jāsniedz sabiedriskajiem medijiem. Žēl, ka Latvijai nav sabiedrisko mediju…Es aicinu parakstīties uz leģiona Свобода России kanāliem sociālajos medijos - piesekoties, nolaikot, uzrakstīt atbalstošu komentāru, padalīties ar saitēm. Es pats viņiem sekoju Telegram. Ir svarīgi, lai labas gribas cilvēki krievu leģionārus atbalstītu. Godinot latviešu strēlnieku un leģionāru piemiņu.

Kad Krievijā (citējot Ļeņinu) vara atkal mētāsies uz ielas, vēlams, lai to paceltu kāds, kurš būtu spējīgs to nest ar godu… Par svētību savai un arī kaimiņu tautām un valstīm.

Novērtē šo rakstu:

75
35

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi