Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts AS Latvijas pasts ne bez politiskiem vējrādītājiem slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, lielākajā novadā Dienvidkurzemē tādu nepaliks vispār, jo tās nav rentablas. Slēdz skolas, jo tās nav rentablas. Pie ārsta nevar aiziet, jo kvotas beigušās. Cilvēks ir nerentabls, un pat ziņa par to, ka neesi rentabls, tiks piegādāta ar rentabilitātes aprēķinu, VAS Latvijas pasts tarifi tiek palielināti nemitīgi.

Latvijas pasts, skolas, bērnudārzi, slimnīcas ir valsts uzņēmumi vai iestādes – tā ir mūsu kopīgā valsts. Valsts sākas no ģimenes. Ģimenē ir bērni, kurus māca, neprasot, vai bērnu ir pietiekami daudz, lai to darītu. Ir veci ļaudis, un viņus aprūpē. Ģimenē ir radi, kuriem nododamas svarīgas ziņas, un tās cenšas piegādāt laikā, jo citādi radi uz bērēm vai kāzām neatbrauks. Valsts pamatprincipi ir tie paši. Rūpēties par vecīšiem, skolot bērnus, piegādāt ziņas laikā.

Turklāt likumi mums ir. VAS Latvijas pasts ir pienākums visā Latvijas teritorijā nodrošināt universālo pasta pakalpojumu. Likumā ir skaidri pateikts, ka jānodrošina noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kam jābūt pieejamam visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

Var, protams, atrunāties, ka minimālo nodrošinās, jo, raugi, būs pastnieki ar mašīnām, kas kaut ko kaut kad atvedīs, tomēr izpratne par to, kas ir minimums, neizriet no rentabilitātes aprēķina. Tas izriet no iedzīvotāju vajadzības, proti, vai viņi ir apmierināti ar minimumu vai nav.

Iedzīvotāji nav apmierināti! Dienvidkurzemē viņi ir šokā. Grobiņā dzīvo 3,5 tūkstoši cilvēku. Aizputē – aptuveni tikpat! Rucavā, kur ir mazāk par 700 iedzīvotājiem, komersanti neuzstāda pakomātus, jo viņiem tas pamatoti nav rentabli. 

Pasta pakalpojums nav tikai paciņu un vēstuļu piegāde. Šis pakalpojums ietver arī abonēto preses izdevumu, iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi, turklāt šajā jomā Latvijas pasts ir vienīgais šī pakalpojuma sniedzējs. Proti, ja tiešām raugāmies tikai no uzņēmējdarbības viedokļa, tad Latvijas pasts ir tirgus monopols. Šāda priekšrocība valsts uzņēmumam ir dota, lai pakalpojums tiktu nodrošināts.

Kurš laikrakstu Diena saņem vismaz astoņos no rīta? Saņemt dienas avīzi vēlā pēcpusdienā ir sliktāk nekā ēst vakarējo zupu, un tomēr, „pateicoties” Latvijas pastam, pakalpojums attiecībā uz avīžu piegādi tiek izpildīts tieši šādi.

Patiesībā, ja piesedz uzņēmuma vadības neprasmi un izpratnes trūkumu ar rentabilitātes aprēķiniem, tad jāteic, ka Pasta likumā arī paredzēts, ka Latvijas pasts saņem no valsts kompensāciju, ja šī pakalpojuma sniegšana tam rada zaudējumus un netaisnīgu finansiālo apgrūtinājumu. Proti, ja ir grūti, budžets piemaksā.

Piemēram, par 2022. gadu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) Latvijas pastam izmaksāja zaudējumu kompensāciju 3,7 miljonus eiro, 2021. gadā – 591,9 tūkstošus eiro, kas tika kompensēti no valsts budžeta. Turklāt tieši SPRK 2021. gadā informēja, ka pasta nozarē ir visvairāk sūdzību. Iedzīvotāji ir neapmierināti  un jau sen!

Līdzībai var atcerēties, ka valsts nereti redz problēmas un atbalsta iedzīvotājus. Piemēram, 2023. gadā SPRK apstiprināja ļoti augstus enerģijas tarifus, un iedzīvotājiem tika noteikta kompensācija, kas gan nebija grūti, jo Latvenergo koncerna peļņa 2023. gadā bija ap 283,4 miljoniem eiro.

Kur ir problēma, ja enerģijas tarifus var kompensēt, bet pasts paliek ar rentabilitātes rēķiniem? Latvijas valsts ļoti labi redz Latvenergo peļņu rēķinu programmā Excel, bet pasta gadījumā neko tādu neredz, jo nevar Excel ielikt mīlestību, rūpes, atbildību un cilvēcību! Nav tādu ailīšu un nekad arī nebūs. Ja Rucavā dzīvo tikai 700 cilvēku – viņi visi sanāk nerentabli! Ja vajag autobusu, tad stāv uz ceļa ar plakātiem. Ja vajag bankomātu, lūdzas komersantam – un izlūdzas. Bet pasta nodaļas tur nebūs!

Cik tad mēs maksājam par šāda uzņēmuma vadību un attieksmi? Latvijas pasta valde un padome 2022. gadā kopumā uzņēmumam izmaksāja 450 tūkstošus eiro. Noapaļojot – pusmiljons par rentabilitātes aprēķinu, kura rezultātā cilvēki saņems vājāku pakalpojumu, kas jau tāpat bija vājš! Astotā daļa no 2022. gada zaudējumiem ir vadības izmaksas. Vadības, kas spēja izdomāt lielus administratīvos centrus, kā, piemēram, Grobiņu, atstāt bez pasta nodaļas.

Saprotams, ka kāds uzņēmuma vadībai saka strādāt rentabli. Politikas ir valstiskas, un valsts uzņēmumi tās realizē! Latvijas pasta gadījumā runa ir par Satiksmes ministriju un ministru Kasparu Briškenu, kurš akceptē uzņēmuma attieksmi un aprēķinus.

Līdztekus Pasaules rallija čempionāta posma organizēšanai Latvijā 2024. gadā un 2025. gadā un 2025. gada Eiropas čempionāta finālturnīra basketbolā vīriešiem organizēšanai, kas esot fiskāli neitrāli pasākumi, kopumā valsts jau akceptējusi aptuveni četru miljonu eiro piešķiršanu. Akurāt tik daudz, cik vērti ir Latvijas pasta zaudējumi 2022. gadā.

Kādas iznāk vērtības? Neiesim uz skolu, neārstēsim akūtas slimības, nesaņemsim ziņas un laikrakstus laikā, toties iesim dabā skatīties ralliju un to, kā veči mētā bumbu. Tas atgādina kādas tālas jaunattīstības valsts ciema iedzīvotāju dzīves vērtību sapratni. Ir laiks mirkļa izklaidēm un priekiem, bet valstiski prātiņa vienkārši nav. 

Ja mums vēl ir valsts, tad kārtība ir otrāda. Vispirms ejam uz skolu, pie ārsta, izlasām pastu un pēc tam priecājamies.

* laikraksta Diena galvenais redaktors

Novērtē šo rakstu:

117
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi