Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Godājamais Auguļa kungs! Pie manis profesionāli ir vērsušies gan izmisuši Valsts darba inspekcijas pazemoti darba meklētāji, gan dažāda vecuma mediķi, juristi, mākslinieki un citu profesiju pārstāvji, kuri lūdz juridisku palīdzību emigrācijai no Latvijas, jo cieš no lingvistiskās diskriminācijas darba tirgū un prettiesiski uzspiestās krievu valodas (rusifikācijas) darbā. Šo cilvēku bezspēcība, stājoties pretī Valsts darba inspekcijas patvaļai, nesodāmībai un līdzdarbībai rusifikācijas nozieguma pastrādāšanā neatkarīgā Latvijā vairāk nekā 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas, ir iemesls, kādēļ vēršos pie Jums, Auguļa kungs.

Jau gadiem Valsts darba inspekcija, kuru gadiem vada Renārs Lūsis, savos lēmumos atbalsta faktisku divvalodību un leģitimizē, normalizē darba devēju īstenotos rusifikācijas noziegumus darba vidē Latvijā. Gadiem Valsts darba inspekcija atbalsta daudzo darba devēju sistemātiskās prasības darba ņēmējiem zināt un lietot darbā krievu valodu, it īpaši apkalpojošajā sfērā un saziņā darba kolektīvā.

Valsts darba inspekcija daudzskaitlīgo sūdzību iesniedzējiem par šo praksi un pārkāpumiem trafareti atrakstās, nesaskatot acīmredzamus rusifikācijas noziegumus, diskrimināciju un prettiesisku rīcību. Gan sūdzības, gan trafaretās atbildes ir publiski pieejamas sociālo tīklu lietotāju kontos, bieži arī Labklājības ministrija un Jūs esat bijuši atzīmēti uzmanības pievēršanai (ietagoti), līdz ar to nevarētu pieņemt, ka neesat informēts, bet aktīva rīcība nav sekojusi.

Valsts valodai ir augstākais konstitucionālais statuss, kas veido Satversmes kodolu kā valsts un nācijas identitātes valoda. Šāds statuss Latvijā ir nostiprināts tikai latviešu valodai. Līdz ar to tai Latvijā ir absolūta prioritāte un pārākums attiecībās ar citām valodām. Valsts valodas koncepts ietver ne tikai oficiālo, bet arī publisko saziņu un saziņu darba pienākumu veikšanai šajā valodā.

Šis konstitucionālais regulējums rada arī tiesības un pienākumus, piemēram, tiesības lietot valsts valodu jebkur Latvijā – arī veicot savus darba pienākumus, pienākumu uzturēt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, kā arī pienākumu kopt, apgūt un lietot valsts valodu.

Darba devēja prasība zināt un lietot darbā krievu valodu ir, visupirms, konstitucionālo tiesību lietot valsts valodu jebkur Latvijā ierobežojums, kas varētu būt tikai izņēmuma gadījumā, ja tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs. Darba inspekcija to atsakās atzīt un nevērtē, kāds leģitīms mērķis ir tam, ka darba devējs (banka, slimnīca vai jebkurš cits) pieprasa un uzspiež Latvijas pilsonim darbā runāt ar citu Latvijas pilsoni krieviski. Cik tāds ierobežojums ir samērīgs? Un kā tas nākas, ka (bankas, slimnīcas utt.) klients – Latvijas pilsonis – ir tiesīgs pieprasīt, lai viņu apkalpo tieši krieviski, bet nevar pieprasīt, lai viņu apkalpo arābiski, vāciski vai franciski.

Šādi eksperimenti ir veikti. Tas nozīmē, ka Latvijas pilsoņiem, kas pieprasa apkalpošanu krieviski, tiek piešķirtas nepamatotas privilēģijas, diskriminējot citās valodās runājošos un īstenojot atšķirīgu attieksmi valodas dēļ. Vēl vairāk, privilēģijas krievu valodai, ierobežojot latviešu valodas lietošanu, ir pretrunā ar Latvijas valsts dibināšanas mērķi, jēgu un konstitucionālo identitāti. Kāds leģitīms mērķis ir tam, ka darba devējs (banka, slimnīca) pieprasa un uzspiež Latvijas pilsonim darbā runāt ar Krievijas pilsoni tieši krieviski, neskatoties uz to, ka visiem Latvijā pastāvīgi dzīvojošajiem ir pienākums zināt valsts valodu? Cik tas ir samērīgi? Valsts darba inspekcija uz to nekad nav atbildējusi.

Lai Latvijā ierobežotu personas konstitucionālās tiesības darbā runāt latviski, ir jābūt izņēmuma raksturam, nevis kādas citas personas iegribai runāt kādā konkrētā svešvalodā, nevēlēšanās runāt latviski, latviešu valodas nemācīšanās, it īpaši, ja tādu pienākumu uzliek speciālais likums, piemēram, lai Latvijā iegūtu uzturēšanās atļauju utt. Pašsaprotami, ka nav samērīgi ierobežot darbinieka konstitucionālās tiesības runāt latviski jebkurā sadzīviski apkalpojošā sfērā, arī tādā, kurā ir teorētiska iespējamība saskarties ar tūristu. Vēl vairāk, darbiniekam nav pienākuma runāt katra tūrista dzimtajā vai izvēlētajā valodā.

Turklāt fakts, ka uzņēmums visiem klientus apkalpojošiem darbiniekiem pieprasa zināt tieši krievu valodu un ne visas citas valodas, kuras klienti varētu pieprasīt, skaidri norāda uz antikonstitucionālu reālas divvalodības uzturēšanu un diskriminējošu raksturu attiecībā uz krieviski nerunājošiem darba meklētājiem. Valsts darba inspekcija šo faktu nepamatotineatzīst.

Jāatgādina, ka arī privātā biznesā nav pieļaujama konstitucionālo tiesību pārkāpšana, ko Valsts darba inspekcija neņem vērā, piemērojot spēkā esošos tiesību aktus. Kliedēšu vēl kādu stereotipu, ka personu loks, kuras skar lingvistiskā diskriminācija, ir tikai jaunieši. Tieši tāpat kā 30+ gadus Latvijā ir mūžīgie krievu pensionāri, tieši tāpat ir mūžīgie latviešu jaunieši, kas nerunā krieviski. Pirmie latviešu skolu absolventi, kuriem otrā svešvaloda vairs nav krievu un kuri krieviski nerunā, ir 1994. gada izlaidums. Tā ir paaudze, kas tuvojas piecdesmit gadu slieksnim un sen vairs nav jaunieši. Faktiski krieviski nerunājošie ir kā divdesmitgadnieki, tā trīsdesmitgadnieki, četrdesmitgadnieki un tūlīt būs arī piecdesmitgadnieki –teju visās darbspējīgo vecuma grupās.

Krieviski nerunājoši ir arī emigranti – tie, kas šo diskriminējošo lingvistisko prasību dēļ Latviju ir pametuši, kā arī viņu bērni un citu emigrantu bērni, kas skolojušies ārvalstīs, bet Latvijā nevar atgriezties, jo viņiem uzspiež krievu valodu. Tas arī bremzē reemigrāciju. Un krieviski nerunājoši ir arī Latvijā likumīgi dzīvojošie ārvalstnieki. Tie ir Latvijai cieši piederīgi ārvalstnieki, daudzi ir izveidojuši ģimeni ar Latvijas pilsoni, viņu bērni ir Latvijas pilsoņi, viņi ir apguvuši latviešu valodu ne tikai A2 līmenī, bet arī C1 un C2 līmenī, taču viņus diskriminē, darba tirgū pretlikumīgi pieprasot krievu valodu. Valsts darba inspekcijas direktors regulāri noveļ vainu uz citiem, nepilnīgu likumdošanu, bet pats ilgstoši sabotē darba devēju piekopto prettiesisko prakšu novēršanu, veicot divvalodības, piespiedu rusifikācijas un diskriminācijas piesegšanu.

Viņam ir proaktīvas rīcības pienākums, lai sistemātisku diskrimināciju un pārkāpumus novērstu. Bija iespēja sadarboties ar tiesībsarga biroju, bet viņš bezdarbībā atklāti ar to konfrontē un noniecina tā autoritāti. Konfrontēties ar tiesībsargu, lai varētu bezdarbībā un sabotāžā uzgrūst sūdzības iesniedzējam pienākumu savu interešu likumīgai aizstāvībai vērsties tiesā, īpaši, ja runa ir par pusaudžiem – vasaras darba meklētājiem – vai atkārtotām un daudzskaitlīgām sūdzībām par vienu un to pašu tēmu vai darba devēju, – tā ir amorāla un pazemojoša prakse un rīcība, kas ir pretēja labai pārvaldībai. Vēlētos noskaidrot, vai

1) saskatāt pārkāpumu valsts valodas lietošanas darbavietā ierobežošanā, lai piespiestu darbinieku lietot krievu valodu saskarsmē ar kolēģiem, vadību un klientiem (Latvijas pilsoņiem, Krievijas pilsoņiem). Ja nesaskatāt, kāds ir leģitīmais mērķis un samērīgums Latvijas pilsoņu tiesību ierobežošanai Latvijā lietot Satversmē nostiprināto vienīgo valsts valodu – latviešu valodu?

2) uzskatāt par nepieciešamu ieviest sodus darba devējiem, kuri darba vietā ierobežo latviešu valodas lietošanu, uzspiežot krievu valodu. Ja nē, kāpēc?

3) vērtēsiet Valsts darba inspekcijas direktora kā valsts pārvaldes amatpersonas lojalitāti LR un Satversmei, ņemot vērā, ka viņš sabotē valsts valodas lietošanas darbavietā ierobežošanas (pieprasot zināt un lietot krievu valodu) novēršanu, līdzatbalsta rusifikācijas noziegumu, tādējādi atbalstot faktisku divvalodību, un piesedz krieviski nerunājošu darba ņēmēju diskrimināciju;

4) ierosināsiet dienesta pārbaudi par Valsts darba inspekcijas direktora ilglaicīgi un sistemātiski veiktajiem tiesību aktu un labas pārvaldības pārkāpumiem;

5) pats uzņemsieties atbildību.

Ceru sagaidīt atbildi uz visiem pieciem jautājumiem pēc būtības.

Novērtē šo rakstu:

65
29

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi