Par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā
Trīs Baltijas valstu parlamentu eksdeputāti*03.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentu deputāti, kas 1990.–1991. gadā nevardarbīgā ceļā atjaunojām Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstu neatkarību un labi apzināmies PSRS režīma tirānijas briesmas un tā darbības principus, kurus Krievijas Federācija ir pārņēmusi un lieto pret neatkarīgo Ukrainas valsti,
stingri nosodot Krievijas Federācijas izvērsto agresiju pret Ukrainu un neskaitāmos kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, kurus Krievijas Federācijas bruņotie spēki pastrādājuši pret Ukrainas civiliedzīvotājiem;
paužot sašutumu par to, ka Krievijas Federācijas bruņotie spēki masveidā apšauda Ukrainas enerģētikas, satiksmes, komunikāciju un cita veida civilo infrastruktūru, raidot pret to ballistiskās un spārnotās raķetes un bezpilota lidaparātus (dronus);
uzskatot Krievijas Federācijas īstenotās apšaudes, kas vērstas pret Ukrainas civilo infrastruktūru, par nepārprotamu un cinisku valsts mēroga terorismu, kura mērķis ir liegt Ukrainas civiliedzīvotājiem piekļuvi elektrībai, apkurei, ūdenim un citai cilvēka pamatvajadzību apmierināšanai nepieciešamajai infrastruktūrai;
uzlūkojot Krievijas Federācijas politiku par apzinātu un kliedzošu Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko cilvēktiesību pārkāpumu;
ņemot vērā to, ka pieaug Baltkrievijas loma Krievijas izvērstajā karā pret Ukrainu, jo Krievijas Federācija jau kopš kara sākuma izmanto Baltkrievijas teritoriju iebrukumam Ukrainā un šobrīd Baltkrievijā izvieto savus spēkus;
ievērojot to, ka Ukraina pašlaik cīnās par visas civilizētās pasaules aizsardzību,
aicinām Apvienoto Nāciju Organizāciju, Eiropas Padomes Parlamentāro asambleju, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentāro asambleju, Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentus
un lūdzam
apvienot spēkus, pastiprinot pretgaisa aizsardzību un ieroču piegādi, lai aizsargātu civiliedzīvotājiem vitāli nepieciešamo infrastruktūru pret Krievijas Federācijas bruņoto spēku īstenotajām noziedzīgajām apšaudēm;
pieprasīt Krievijas Federācijas kā valsts, kura īsteno militāro agresiju pret Ukrainu – suverēno ANO dalībvalsti, izslēgšanu no ANO Drošības padomes un visām ANO aģentūrām un organizācijām;
pieprasīt, lai par Krievijas Federācijas īstenoto karu, kā arī par Krievijas Federācijas pastrādātajiem noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci atbildīgās personas tiek tiesātas īpašā starptautiskā tribunālā Krievijas Federācijas agresijas noziegumu izmeklēšanai;
turpināt palielināt spiedienu uz Krievijas Federāciju, paplašinot tai piemēroto sankciju sarakstu, ātri novērst nepilnības, kuru dēļ Krievijas Federācijai izdodas apiet sankcijas, un nepieļaut turpmākus sankciju apiešanas mēģinājumus;
paplašināt Baltkrievijai piemēroto sankciju sarakstu, jo Baltkrievija ne tikai ļauj Krievijas Federācijai izmantot savu teritoriju un infrastruktūru uzbrukumiem Ukrainai, bet arī aktīvi šos uzbrukumus veicina.
* Ants Veetousme, Igaunijas 20. augusta kluba prezidents
Velta Čebotarenoka, Latvijas 4. maija Deklarācijas kluba prezidente
Birute Valionīte, Lietuvas Neatkarības akta parakstītāju kluba prezidente
Seko mums 
Latvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Pēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Sakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
