Par krāpšanu notiesātais Kaimiņš būtisku pēdējā vārda daļu velta Lapsam un Lembergam
PIETIEK16.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dīvaini, bet fakts – bijušais aktieris un bijušais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, kuram Rīgas pilsētas tiesa šodien piesprieda 280 stundas sabiedrisko darbu par valsts krāpšanu ar grāmatvedības dokumentiem, nozīmīgu daļu sava tiesā sakāmā pēdējā vārda, ko apsūdzētie parasti izmanto, lai attaisnotos vai nāktu klajā ar kādiem principiāliem paziņojumiem, kaismīgi veltīja… zālē esošajam Lato Lapsam un viņa īpašajām attiecībām ar Aivaru Lembergu. Visu pēdējo vārdu, kas noslēdzās ar šņukstiem un lūgumiem neļaut bankai atņemt bijušajam aktierim bērnu, māju, naudu un vecmāmiņu, publicēsim tuvākajās dienās, bet šodien – Lato Lapsam veltītā daļa:
„Lato Lapsa ir, manuprāt, bijis Lemberga kunga privātais reklāmas kampaņu menedžeris, gadiem ar viņu strādājis.
Šis kungs kopš mūsu pēdējās tikšanās, Silakalna kungs [tā sauc tiesnesi], šeit šajā zālē – mēnesis nav pagājis, ir veicis vairāk kā 60 ierakstus internetā, publiski nomelnojot, ņirgājoties par mani, par tiesas procesu, par to, kādā veidā būs šis te spriedums, un arī pagājušo reizi tas nebija adekvāti, kas šeit bija. Līdz ar to man ir mazliet vieglāk runāt, zinot, ka šis personāžs ir šobrīd klāt.
Es nekad neesmu slēpis savu nepatiku pret Lembergu, es esmu savu politisko darbību arī veicis pret Lembergu, un es uzskatu, ka Lembergs ir bijis viena no Latvijas lielākajām nelaimēm. Šobrīd par laimi Lembergs valdībā vairs nav.
Latvijai tas varētu būt liels ieguvums šobrīd. Bet tas nemaina to, ka tā miele jau tam kungam ir palikusi. Neba viņš te pats nāks un sitīs plaukstas no priekiem, ka Kaimiņš ir noziedznieks. Tāpēc ir citi cilvēki, kas to dara…”
Pats Lato Lapsa šo uzstāšanos sociālajā tīklā Twitter ir komentējis šādi:
„Un kad Jums kāds pēdējoreiz atzinās mīlestībā (vai greizsirdībā, kas nu to var atšķirt), sava tiesas pēdējā vārda laiku tērējot, nevis attaisnojoties, bet, kaismīgi žestikulējot, aprakstot Jūsu daiļradi, attiecības ar CITU (Aivaru Lembergu) un citas sirdi plosošas darbības?
„Es lūdzu jūs mani attaisnot, godātā tiesa, es jau tā esmu sodīts! Man ir bērns, man ir vecmāmiņa, banka man atņems māju! Ja mani apcietinās, man atņems tēva tiesības!” Nu tad beidzot izspieda asaru. Grūti gāja, bet izspieda. Ir vīrieši, un ir lupatas.
Godīgi - ja es būtu tiesnesis, es to nabaga tefteli attaisnotu. Sen nebiju redzējis kaut ko tik nožēlojamu kā šo īdēšanu, pazemošanos, melošanu un uzspēlētos pusšņukstus tiesas zālē. Kas var būt smagāks sods vīrietim kā nolikt situācijā, kurā viņš labprātīgi atzīst - esmu lupata.”
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
