Iesaki rakstu: 
Portālā Pietiek nesen bija raksts, kur Otto Ozols aicina būvēt labklājības valsti, izvēloties nebalsot vēlēšanās par sevi diskriditējušiem politiķiem. 1 Es aicinu iet tālāk un pievienot papildu kritēriju, izvēloties politiķus, kuri ir ar atbilstošu profesionālo kapacitāti.
Izglītības un zinātnes ministrijā pēdējos gados ir populārs termins - kompetenču pieeja izglītībā. Tautai, kura ir darba devējs gan Saeimas deputātiem, gan valdības vīriem un ierēdņiem, arī sev būtu nepieciešams nodefinēt – nē, vēlēšanās es nebalsošu par skaistu frizūru, par mūzikas izpildījumu, ko topošais deputāta kandidāts ir visnotaļ labi atskaņojis orķestrī, par filozofu, rakstnieku vai dzejnieku pārdomām, labi sakomponētu skaņdarbu, skaistu frizūru un mežonīgi pievilcīgām acīm, labu aktiera spēlētu lomu izrādē, krāšņiem epitetiem, kas liriski bārstās no kandidātu mutes.
Nē, es turpmāk izvēlēšos apskatīt Centrālās vēlēšanu komisijas mājas lapu un ar saviem plusiņiem balsošu par labām izglītībām, par dzīves pieredzi, kura ir saistīta ar uzņēmumu un iestāžu “pacelšanu” un veiksmīgu vadīšanu vai labi padarītu darbu, ieviešot kādus projektus, piemēram, savā pašvaldībā, cerībā, ka tie, kas labi tika galā ar mazām lietām, labi tiks galā arī ar lielajām.
Realitātē gadu desmitiem augstākajos ešelonos mīt cilvēki, kuru karjeras kāpienus un kritienus noteicis nevis profesionālisms, piemērota izglītība vai darba pieredze līdzīgā sfērā zemākos amatos, bet lojalitāte partijai, gluderīgums jeb iztapība partijas spicei vai vienkārši fakts, ka cilvēks ir ievēlēts, tātad nepieciešams viņa balsi “pieradināt”, iekļaujot savējo lokā.
Ivars Kalviņš nesenajā intervijā minēja, ka zinātnē visu nosaka kadri - bez izciliem prātiem, personībām un viņu līdzgaitniekiem zinātnē nekas sasniegts netiek. 2 Tā ir arī politikā. Latvijai pietiks viduvējību un gadījuma cilvēku. Tautai vajag palikt prasīgākiem pēc kompetencēm, nevis dekoratīviem saukļiem reklāmās un skaisti nogrimētām sejām plakātos.
Singapūrā pat viens izcils politiķis Li Kuanju spēja savu valsti padarīt par ekonomisko tīģeri – tika attīstīta augsti izglītota darba spēka sistēma un piesaistīts ārvalstu finansējums, padarot to par vienu no Āzijas ražošanas un finanšu transakciju mezgliem. Vienlaikus, pateicoties stingrai kontrolei, lielā mērā tika izskausta noziedzība un korupcija. 3
Mūsu politiskie varoņi savukārt līdz šim ir nodarbojušies ar ekonomikas attīstību bremzējošām lietām – OIK ieviešana, kura aizbaida investorus, iespējams pat ASV sankciju meklēšana pret savas valsts tranzīta ostu, nespējot pacietīgi pagaidīt gadiņu, lai noslēdzas kāds tiesas process. Nepārtraukta spēlēšanās ar nodokļiem, kas Latviju nevis padara pievilcīgāku, bet gluži otrādi – ārvalstu investorus satrauc nepārtrauktā nenoteiktība, kas traucē kalt ilgtermiņa plānus. Papildus, iespējams, pat vairāk nekā vienu otru valdībā ārvalstniekus, kuri šeit tikai gulda naudu, nomāc arī problēmas, kas saistītas ar demogrāfijas jautājumiem. 4
Pat tagad, kad Eiropa ieslēgs naudas drukājamo mašīnu, mums, izrādās, jau gadu pēc covid-19 pandēmijas sākšanās joprojām nav sava plāna ekonomikas izaugsmes veicināšanai ar izvērtētām prioritātēm. 5
Kādam pat šķiet, ka naudas mums pašiem ir tik daudz, ka pat dāvinātu to nemaz nevajag. Roberts Zīle ceļ trauksmi, ka Latvija no ES Atveseļošanās fonda naudas lepni gatava ir paņemt tikai 70%, turklāt daļa no iegūstamās naudas – 2 miljardi ir kā neatmaksājams grants, tātad pilnīgi uzdāvāta nauda, otra daļa kā ļoti lēti kredītresursi ar AAA procentu likmes klasi.
Zīle pauž savu satraukumu: “Tāpat kā ar vakcinēšanu mēs esam pēdējās vietās, tā arī paliksim ekonomiskajā attīstībā, nākot ārā no šīs pandēmijas. Pagājušā gadā tādas valstis kā Vācija varēja iepumpēt savam biznesam milzu naudu, kas gāja caur valsti, jo viņi ļoti stipri atbalstīja savu biznesu, lai tas nezaudētu tirgus daļu gan globāli, gan ES vienotajā tirgū. Savukārt mēs neizmantojam mums pieejamos resursus savu biznesu, savu cilvēku attīstībā, sociālajā nodrošinātībā, lai viņi justos droši. Šis jau ir palaists garām. Ja mēs vēl neņemsim to, ko var paņemt, tad tas ir skumji. Tā ir zīme mazajiem, vidējiem uzņēmējiem un citiem, ka šai valstij nav vēlme būt konkurētspējīgai pēcpandēmijas situācijā.” 6
Kāds par naudu vēl domā cīnīties vasarā, kad tiks mēģināts Eiropas Komisijai paprasīt, lai tomēr piemet vēl naudiņas, ejot vēlreiz garu un sarežģītu birokrātisko procesu EK gaiteņos. Tas atgādina Pētera Skudras, Rīgas Dinamo trenera, pēcspēles komentāru, kur komanda spēles sākumā nonāca zaudētājos ar 3:0 un pēcāk ar labu sniegumu centās iegūt punktus, beigās tomēr zaudējot pretiniekiem ar 5:3. Treneris šo pieeju nosauca par mazohismu. 7 Tātad doma tāda – esam “tonusā” jau no sākuma, nevis mēģinām ķert kādas iespējas vēlāk.
Mēdz teikt, ka katra krīze ir arī iespēja. Ja visa Eiropa skatās, kā no krīzes iziet spēcīgākiem, kā nepazaudēt savu vietu starptautiskajā darba dalīšanā, tad Latvijas politisko dienas kārtībā ir pavisam citi apsvērumi. Valdībā valda maziska domāšana, kur stundām var apspriest sīkumus, par kuriem būtu jādomā pavisam citā, zemākā institucionālā līmenī. Valsts nākotnes vārdā būtu jāpievēršas pavisam citām lietām, mēģinot Eiropas instancēs iesniegt plānus par vairāk nekā 100% no pieejamā Eiropas finansējuma. Rūpīgi izsvērt valstiski attīstāmās prioritātes, kas valsts attīstībai iedos visvairāk. Klauvēt un uzstājīgi prasīt visu, ko vien ir iespējams iegūt, aktīvi aizstāvot un cīnoties par savām interesēm.
Tā vietā, lai intervijās lielītos, ka krīzes laikā atradis nodokļu nemaksātāju, kuram neiedeva pabalstu, būtu jādomā, kā iegūt naudu un stratēģiski labi ieguldīt, lai aizsteigtos pusei Eiropas priekšā, nevis vilktos no mugurpuses.
Un nekas jau šajā smagnējajā birokrātijas mehānismā nav mainījies. Atcerēsimies, ka arī iepriekšējos plānošanas periodos premjeram pat bija jāizsakās, ka «Latvija deg zilās ugunīs!», lai beidzot Eiropas naudas apguve virzītos uz priekšu. 8
Laikam ātri notiek tikai lietas, kur skarts finansējums, par kura izlietošanu nevienam nav jāatskaitās un konkursus finansējuma apguvei rīkot nevajag. 5
Atgriežoties pie raksta sākuma, nobeigumā paanalizēsim mūsu finanšu guru izglītību, kuri krīzes vadības menedžeri.
Finanšu ministrs:
Jānis Reirs, Latvijas Universitāte, 1991. gads, ekonomists (interesanti, kāda gan bija LU Ekonomikas fakultātes mācību programma tai laikā)
Atis Zakatistovs, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, Otavas Universitāte, 2001. gads, doktora grāds filozofijā 9 (jauki, ka mums ir filozofi, bet kāds tam visam sakars ar finansēm?)
Ints Dālderis, ministra padomnieks, 1996. gadā absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju 10 (aizstāvēja Finanšu ministrijas pozīciju Eiropas naudas (ne)paņemšanai LTV diskusijā ar Robertu Zīli, tātad mūziķis, kurš ne tikai zina nošu partitūras, bet, izrādās, ir dikti daudzpusīgs cilvēks, kuram ir pietiekami liels iespaids uz finanšu procesiem valstī).
Atcerēsimies arī cilvēku, kuri varonīgi darbojās iepriekšējas krīzes laikā, lai saprastu, vai kas ir mainījies.
Atis Slakteris, 1980. gadā pabeidza Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju mehanizācijas specialitātē, finanšu ministrs 2007. gada 20. decembris — 2009. gada 12. marts 11
1. Kāds ir Šveices labklājības valsts noslēpums? https://m.pietiek.com/raksti/kads_ir_sveices_labklajibas_valsts_noslepums
2. Cik tālu Bībele ir no zinātnes? Saruna ar Ivaru Kalviņu https://jauns.lv/raksts/sievietem/429067-cik-talu-bibele-ir-no-zinatnes-saruna-ar-ivaru-kalvinu
3. Miris Singapūras ekonomiskā brīnuma autors https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/miris-singapuras-ekonomiska-brinuma-autors.a122535/
4. Ārvalstu investorus Latvijā visvairāk satrauc nenoteiktība un nodokļu sistēma, tomēr plāno investēt arī turpmāk https://www.ficil.lv/2021/01/29/arvalstu-investorus-latvija-visvairak-satrauc-nenoteiktiba-un-nodoklu-sistema-tomer-plano-investet-ari-turpmak/
5. «Aizliegtais paņēmiens»: Kā tērēti 1,3 miljardi eiro Covid-19 krīzes pārvarēšanai
6. Roberts Zīle: Mēs esam vienīgie ES, kas iesnieguši tik pieticīgus plānus
7. Skudra: Rīgas 'Dinamo' šobrīd atgādina mazohistu grupu https://www.delfi.lv/sports/news/rigas_dinamo/news/skudra-rigas-dinamo-sobrid-atgadina-mazohistu-grupu.d?id=52864339
8. Emsis: politiķi un ierēdņi dzīvo ar attieksmi, ka gan jau Eiropā viss notiks bez mums https://nra.lv/latvija/116185-emsis-politiki-un-ieredni-dzivo-ar-attieksmi-ka-gan-jau-eiropa-viss-notiks-bez-mums.htm
9. 13. Saeimas vēlēšanas https://sv2018.cvk.lv/pub/Candidates/Candidate?id=czwsyQGC1pOrkXRcN2Cvng%3D%3D
10. Ints Dālderis https://lv.wikipedia.org/wiki/Ints_D%C4%81lderis
11. Atis Slakteris https://lv.wikipedia.org/wiki/Atis_Slakteris
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
