Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Par ko balsot: 2014-2018

Arturs Priedītis
28.09.2018.
Komentāri (36)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2014.gada 19. septembrī portāls Pietiek publicēja eseju „Par ko balsot”. Tā bija veltīta Saeimas vēlēšanām. 2014.gadā vēlēšanas notika 4.oktobrī. 2018.gadā tās notiek 6.oktobrī. Tātad gandrīz tieši pēc četriem gadiem.

Saprotams, loģiski ir jautājumi „Kas ir izmainījies aizvadītajos četros gados? Ar ko šā gada vēlēšanas atšķiras no iepriekšējām vēlēšanām? Kā izmainīsies tautas dzīve pēc 6.oktobra?”.

Dzīve nestāv uz vietas! Šī triviālā tēze, saprotams, vienmēr praktiski apstiprinās. Aizvadītajos četros gados izmaiņas ir grandiozas gan Latvijā, gan pārējā pasaulē. Demogrāfiskās pārejas laikmetā viss mainās ļoti strauji. Tā tas notiek jau pusgadsimtu, un esam vairāk vai mazāk adaptējušies dzīvei ļoti strauju pārmaiņu apstākļos. Taču dzīves dinamiskums neizslēdz iespēju novērot relatīvi nemainīgas parādības.

2014.gada esejā lasāms: „Par ko balsot 4. oktobrī? Tāds atkal ir hamletiskais jautājums. Pie mums vārdi no Hamleta monologa to be or not to be, that is the question vēlēšanu kontekstā atkārtojas ik pēc noteikta laika ar vienu un to pašu emocionālo spriedzi. Tā jau ir stabila tradīcija, ka kāda pilsoņu daļa nezina, par ko balsot parlamenta vēlēšanās, un ap šo jautājumu saceļ samērā lielu publisko kņadu. Interneta laikmetā šī kņada iegūst īpaši plašu publisko vērienu, jo katrs potenciālais vēlētājs var skaļi uzdot minēto jautājumu un pats to komentēt, iepazīstinot ar savu viedokli visu pasauli.”

Arī 2018.gadā pirms vēlēšanām valda liela neziņa, par ko balsot. Tik tikko citētais noder arī tagad. Vienīgi „4.oktobrī” vietā jāieraksta „6.oktobrī”. 2018.gada septembra socioloģiskajās aptaujās 38% nezina, par ko balsot 6.oktobrī.

No 2014.gada esejas var izmantot arī atbildi uz jautājumu, par ko balsot: „Patiesībā atbilde uz šo jautājumu ir vienkārša. Obligāti ir jāņem vērā mūsu dzīves reālais stāvoklis. Obligāti ir jāņem vērā tas, ko līdz šim esam sasnieguši parlamenta vēlēšanu rezultātā. Obligāti tātad ir jāapliecina sava attieksme pret tautas deleģēto parlamenta deputātu iepriekšējo veikumu valsts labā. Un, lūk, mūsu dzīves reālais stāvoklis šodien ir tāds, ka balsot var vienīgi par to politisko spēku, kurš apņemas realizēt 5 valstiski stratēģiskos uzdevumus. Šie 5 valstiski stratēģiskie uzdevumi ir šādi: 1) valsts nacionālās suverenitātes atjaunošana, 2) nacionālās naudas sistēmas atjaunošana, 3) neitralitātes politikas realizācija valsts ārpolitikā, 4) sociāli orientētas valsts iekšpolitikas realizācija, 5) nacionālo nodevēju un valsts izzadzēju sodīšana.”

Aizvadītajos četros gados vajadzēja precizēt terminoloģiju. Latvijas valstiskumu nākas dēvēt par nacionāli reakcionāru un krimināli oligarhisku valstiskumu ar juridiski iestrādātu noziegumu brīvību. To atbalsta tautas vairākums, tādējādi kļūstot par kolektīvo noziedznieku un noziedzības mecenātu. Pamatojumā ir diezgan ar vienu faktu: no LR budžeta katru gadu vairāk kā puse (apm. 5 miljardi eiro) tiek nozagta. Tāds ir starptautiskās organizācijas secinājums. Droši var atkārtot 2014.gadā rakstīto: „Tomēr visriebīgākais ir tas, ka mums ir sava melnā specifika. Pie mums specifiski ir tas, ka noziegumu brīvība ir totāla, teorētiski aptverot visu tautu. To var uzskatīt par valdošās kriminālās kliķes lielāko ideoloģisko un politisko panākumu – noziegumu brīvībā iepīt visu tautu.[..] Krievu tautas morālā stāja privatizācijas jautājumā ir sava veida Damokla zobens – pastāvīgi draudošas briesmas valsts prezidentam, valdībai. Latvijā tāds Damokla zobens neeksistē. Tāpēc valdošā kliķe atklāti uzspļauj tautai, sabiedrības viedoklim, sabiedrības interesēm. Latvijas valdošā kliķe lieliski zina, ka tautieši to nekad neaiztiks, jo tautiešiem pietiek ar to, ka viņi dzīvo „brīvā” valstī un visur teikšana ir „savējiem”.”

No vienas puses tiekamies ar nacionāli apkaunojošu faktu. Tas apkauno godīgos cilvēkus. Taču sabiedrības informētībai par nacionāli apkaunojošo faktu ir arī pozitīva loma. Sabiedriskā apziņa vairs nav viendabīga substance un cilvēkiem vairs nevar tik klaji melot, kā to varēja darīt visu laiku. Aizvadītajos gados ir manāmi pieaugusi cilvēku izpratne par LR krimināli oligarhisko būtību, varas inteliģences bezvērtību un noziedzīgo darbību. Tāpat ir manāmi pieaugusi izpratne par „atmodas” viltīgo imitēšanu, „perestroikas” unikālo mahināciju, Latvijas vietu Vašingtonas un Maskavas ģeopolitiskajās kombinācijās, LKP/VDK nomenklatūras nelietīgākās daļas varas turpināšanos pēc PSRS sabrukuma, LR lomu Krievijas starptautiskajās finansu afērās. Kritiski objektīvā attieksme pret notikumiem Latvijā aizvadītajos četros gados ir patīkami progresējusi. Tas ir vēsturiski optimistisks sasniegums, un tas noteikti atsauksies uz 2018.gada vēlēšanām.

Latvijas melnā specifika četros gados būtiski nemainījās. Tā joprojām izpaudās divos virzienos – ekonomiskajā virzienā un ideoloģiskajā virzienā. Plašāk sakot, materiālajā dzīvē un garīgajā dzīvē.

Atkārtoju: melnās specifikas virzieni nemainījās. Tie nevarēja mainīties, jo pēc 2014.gada 4.oktobra nemainījās LR valstiskums. Parlamenta vēlēšanas nekļuva cilvēciski cienīgas dzīves faktors. Vara palika LKP/VDK bijušo darbinieku nelietīgākajai grupai. Toties katrā virzienā pamatīgi mainījās melnās specifikas apjoms un melnās specifikas sekas.

Materiālajā dzīvē ļoti svarīgi bija vairāki notikumi.

Pirmkārt, Latvijas banku noziedzības publiskā legalizācija pasaules mērogā, uz mūžu mūžiem sagraujot mūsu zemes reputāciju. Reputāciju nekad nevar atgūt, par ko sapņo mūsu stulbie ierēdņi.  

Otrkārt, „OIK” nozieguma publiskā legalizācija, tautai atklājot patiesību par valdošās kliķes un varas inteliģences prettautisko būtību.

Treškārt, „Rīdzenes sarunu” parlamentārās izmeklēšanas farss, pierādot krimināli oligarhiskā valstiskuma stabilitāti un neaizskaramību.

Tāpat svarīgs notikums ir „Olainfarm” mantinieku ķīvēšanās. To var uzskatīt par simbolisku piemēru nelietīgās „prihvatizācijas” spējā nemitīgi akumulēt cilvēkos ļaunumu un naidīgumu. Tas var notikt pat ar vienas ģimenes locekļiem. „Prihvatizācija” ir Damokla zobens ne tikai valdošajai kliķei un noziedzīgajam valstiskumam, bet visiem cilvēciskā kauna traipiem, kuri alkātīgi iesaistījās sabiedrības īpašumu laupīšanā.

Neapšaubāmi, materiālās (zagšanas) dzīves svarīgāko notikumu virknē ietilpst Valsts prezidenta nelikumīgā darbība, kļūstot par prezidentu-recidīvistu. Valsts prezidents ir zaudējis vairāk kā desmit tiesas procesus par Rīgas pilī sadalīto summu slēpšanu no sabiedrības.

Atceroties garīgās dzīves notikumus aizvadītajos četros gados, uzmanību piesaista sekas, bet nevis paši notikumi. Īpaši tā tas ir Saeimas vēlēšanu sakarā. 2018.gada vēlēšanās atspoguļojas sekas tam visam, pie kā ir noveduši ideoloģiskie procesi pēcpadomju gados. Turklāt viss liecina par to, ka šiem procesiem būs turpinājums arī pēc 6.oktobra.

  Ideoloģija ir tautas idejiskā skolotāja. Ideoloģija rada imunitāti pret kaitīgu ideoloģiju. Ideoloģija ir aizsargvalnis pret ienaidnieka ideoloģiju. Ideoloģijai ir jāfunkcionē ne tikai masu komunikācijā un politiskajā retorikā, bet arī izglītībā, mākslā un literatūrā. Ideoloģija var izveidot romantiskus nacionālistus, kā arī var izveidot šovinistiskus nacionālistus. Ideoloģija var iznīcināt nacionālismu. Ideoloģija var stimulēt patriotismu un nostiprināt cilvēciskumu. Tomēr ideoloģija var izraisīt arī cilvēku dehumanizāciju, kad cilvēki vairs nespēj strikti nošķirt skaisto un kroplo, ļauno un labo, grēku un labestību, garu un miesu, taisnīgumu un netaisnīgumu, tiesiskumu un beztiesiskumu. Ideoloģija var sekmēt pilnīgi neadekvātu indivīdu ievēlēšanu parlamentā. Tieši tas ir noticis Latvijā. Pēcpadomju laika ideoloģijai ir nacionāli katastrofālas sekas.

Pienācis laiks drosmīgi konstatēt vēl vienu nacionālo noziegumu. Tai indivīdu grupai, kura pēc PSRS sabrukuma aktīvi iesaistījās tādos nacionālajos noziegumos un tādā nacionālajā nodevībā kā „prihvatizācijas” laupīšanā, suverenitātes zaudēšanā, nacionālās naudas sistēmas likvidēšanā, okupantu karaspēka ielaišanā Latvijā, dabas bagātību un zemes iztirgošanā svešzemniekiem, demogrāfiskās katastrofas izraisīšanā, zinātnes, veselības aizsardzības, izglītības sistēmas sagraušanā nāksies ar savu nelietīgo galvu („kaklu”) atbildēt vēl par vienu šausmīgu grēku – latviešu tautas jaunāko paaudžu degradāciju un deģenerāciju. Latviešu divu jaunāko paaudžu vairākums ir pamatīgi samaitāts. Tas ir valdošās kliķes ideoloģiskais noziegums, un tas faktiski ir daudz briesmīgāks noziegums nekā noziegumi ekonomikā un politikā. Tagad sakarā ar Saeimas vēlēšanām ļoti labi ir redzama tautas jaunāko paaudžu morālās, garīgās, intelektuālās, kognitīvās samaitātības šaušalīgā pakāpe. Tikai samaitāti indivīdi spēj kā parlamenta deputātu kandidātus masveidā atbalstīt klaunus, homoseksuālistus, pavļutidiotus, noziedzniekus no valsts drošības iestāžu un valsts kontroles bijušajiem priekšniekiem.

Pārsteidz vietējo kriminālo oligarhu cinims. Cinisma kulminācija ir noziedznieka Lemberga ņirgāšanās par iespēju pēc 6.oktobra kultūras ministra krēslā ieraudzīt „klaunu Artusu Kaimiņu”. LKP nomenklatūrai neveiksmīgi izbīdītā Lemberga aprobežotība ir tik liela, ka prastais biedrs neapzinās savus nopelnus Latvijas „klaunizācijā”. Internetā ir atstāstīta kriminālā oligarha ņirgāšanās: „Pēc Lemberga domām, šobrīd visiem ir skaidrs, ka nākamo valdību neveidos nedz ZZS, nedz Nacionālā apvienība, nedz "Jaunā Vienotība". "To veidos "Saskaņa" ar klaunu [Artusu] Kaimiņu! Un Kaimiņš būs kultūras ministrs," — pārliecināts Ventspils mērs”.

Rīgas jaunatnes samaitātākā daļa 12. Saeimā ievēlēja vienu klaunu. Tas normālā valstī politiskajai elitei būtu bijis trauksmes signāls nekavējoties koriģēt ideloģijas saturu medijos, politiskajās diskusijās, izglītībā un visur citur garīgajā jomā. Bet pie mums nekas netika koriģēts. Tā vietā, lai finansiāli neatbalstītu un kategoriski nosodītu tādus perversiju, neoliberālisma, postmodernisma, genderisma, „kompetenču izglītības”, libido dominandi propagandētājus kā portālu „Delfi” un „Satori”, valdošā kliķe regulāri turpināja šīs kloākas uzpirkt un glaudīt. Pie tam izmantojot pat „integrācijas fonda” naudu mediju uzpirkšanai.

Valdošās kliķes ideoloģisko kroplību sekas ir acīmredzamas. 13. Saeimā acīmredzot ievēlēs klaunu un homoseksuālistu veselu baru. Ja tas notiks, tad latviešu tauta nonāks jaunā identiskajā statusā. Pagaidām nav vajadzīgs šo statusu terminoloģiski manifestēt. Ja vajadzēs, to nāksies izdarīt pēc vēlēšanu rezultātu oficiālā paziņojuma.

Bet, lūdzu, par ko balsot? Gribam dzirdēt atbildi!

Nākas apbēdināt! Latvijā tāds jautājums principā neeksistē. Arī nezinīšu (38%) rindās neeksistē. Problēma, par ko balsot, nav aktuāla. Elektorāta latviešu vairākumam (99%) nekādā gadījumā nav aktuāla. Ne 2018.gadā, ne agrāk neviens politiskais mistrojums un neviena „kabatas” partija pirms vēlēšanām nav solījusi realizēt minētos piecus valstiski stratēģiskos uzdevumus. Un tas ir galvenais. Tas nozīmē, ka pēc vēlēšanām tautas dzīvē nekas radikāli nemainīsies. Noziegumu brīvība saglabāsies un tautas „miljonam” vairāk nekā nevajag. Tāpēc droši var balsot par jebkuru kandidātu sarakstu.

Novērtē šo rakstu:

57
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...