Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Par ko apcietināja Maratu Kasemu

Aleksandrs Giļmans
24.01.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunajā gadā Latvijas Valsts drošības dienests sagādāja “dāvanu” dzimto zemi apciemojušajam Maskavas žurnālistam un Latvijas pilsonim Maratam Kasemam. 3. janvārī viņu aizturēja, un 5. janvārī tiesa piemēroja viņam apcietinājumu. Plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos izskanēja informācija, ka Maratu turot aizdomās arī par spiegošanu. Taču pats VDD oficiāli paziņoja, ka runa ir tikai par Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu. Tas nozīmē ANO, Eiropas Savienības vai Latvijas noteikto sankciju režīma pārkāpšanu.

Protams, tik bargs drošības līdzeklis – tas ir mazliet dīvaini. Tajā pašā dienā kriminālajā hronikā varēja izlasīt, ka prokuratūra ir nodevusi tiesai slepkavības lietu: divi vīrieši dzērumā nodūra ar nazi sievieti. Interesanti, ka aizdomās turētie atrodas brīvībā, kamēr notiks tiesa. Protams, mūsu sarežģītajā kara laikā žurnālists ir daudz bīstamāks par slepkavu, un bargā tiesa ieliek viņu aiz restēm, kaut gan sods saskaņā ar 84. pantu paredz brīvības atņemšanu ne ilgāk kā uz 4 gadiem.

Daudz svarīgāka ir kāda cita lieta: vienkārša analīze rāda, ka Marats ne tikai nav izdarījis viņam inkriminēto noziegumu – viņš nemaz nevarētu to izdarīt, ja arī vēlētos.

Ir oficiālā Eiropas Savienības vietne https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/sanctions/restrictive-measures-against-russia-over-ukraine/sanctions-against-russia-explained/, kur arī cilvēkam, kuram jurisprudence ir sveša, tiek paskaidrots, kas ir Eiropas sankcijas pret Krieviju.

Sankcijas tiek noteiktas pret fiziskām un juridiskām personām. Šobrīd pirmajā kategorijā ir 1386, otrajā – 171 persona. Ir sniegts izsmeļošs šo personu uzskaitījums. Mūs, protams, interesē juridiskās personas. Tās ir bankas, militārās rūpnīcas, daži Krievijas fondi, sabiedriskās organizācijas. Taču neviena plašsaziņas līdzekļa šajā sarakstā nav. Tajā nav iekļauts arī “Sputņik”, kura Lietuvas struktūrvienības vadītājs ir Kasems. Tajā nav arī holdinga, kurā “Sputņik” ietilpst, – Starptautiskās informācijas aģentūras “Rossija segodņa”. Respektīvi, esot “Sputņik” darbiniekam, pārkāpt Eiropas sankcijas nav iespējams.

Tiesa, tajā pašā Eiropas Savienības vietnē ir sadaļa, kurā “Sputņik” ir pieminēts. Eiropas Savienība ir aizliegusi savā teritorijā 9 elektronisko plašsaziņas līdzekļu apraidi, to vidū ir arī “Sputņik”. Citu starpā arī RT un galvenos Krievijas televīzijas kanālus, kas vēl pavisam nesen ir bijuši katram no mums televizorā: “Pervij”, “Rossija”, NTV u.c.

Ņemot vērā saraksta kontekstu un vārda “apraide” lietojumu, ir acīmredzami, ka ir aizliegts radio “Sputņik”. Marats strādā informācijas vietnē. Ja šai vietnei būtu izdomājuši citu nosaukumu, problēmu nebūtu. Taču tagad ir speciāli pateikts, ka ir aizliegta jebkāda apraides forma, arī izmantojot kabeli, satelītu, internetu un tīmekļa vietnes. Tātad “Sputņik” vietne arī ir aizliegta.

Bet tālāk seko skaidrojums – īsts balzams žurnālista dvēselei: “Saskaņā ar Pamattiesību hartu šie pasākumi neliedz šiem plašsaziņas līdzekļiem un to darbiniekiem veikt citas darbības ES, kas nav apraide, piemēram, pētniecību un intervijas.” Tas pilnībā atbrīvo jebkuru žurnālistu no atbildības par nepareizo darbavietas izvēli.

Pamattiesību harta ir galvenais Eiropas Savienības tiesību aizsardzības dokuments. Tās 11. pants ir pavisam nepārprotams: 1. Ikvienai personai ir tiesības uz vārda brīvību. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju vai idejas bez valsts iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no valsts robežām. 2. Tiek ievērota plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms.

Līdz ar to Kasems likumu – katrā ziņā tā 84. pantu – nav pārkāpis. Pilnīgi iespējams, ka VDD ir pret viņu vēl kaut kas papildus aizdomām par sankciju režīma neievērošanu. No kaut kurienes taču ir uzradusies versija par spiegošanu, ko tik plaši izplatīja un atkārtoja ļoti dažādi ļaudis. Taču, kamēr Maratu tur aizdomās tikai par sankciju režīma pārkāpšanu, viņš ne tikai jāatbrīvo no cietuma, bet arī jāizbeidz viņa lieta.

Lieliskajam Eiropas Savienības paskaidrojumam par sankcijām ir jāpalīdz ne vien Kasemam, bet arī Latvijas žurnālistiem no “Sputņik” un “Baltnews”, pret kuriem jau ilgāk nekā divus gadus ilgst lieta pēc tā paša 84. panta. Apsūdzības loģika – lietas jau ir nodotas tiesā – ir šāda. Abas vietnes ietilpst holdingā “Rossija segodņa”. Un šā valsts holdinga vadītājs ir odiozais Dmitrijs Kiseļovs. Viņam gan ir noteiktas Eiropas sankcijas kā fiziskai personai.

Speciāli mums un Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm Eiropas Savienības paskaidrojumā ir sadaļa “Ko praksē nozīmē sankcijas pret personām?”. Un tur ir teikts, ka tām, pirmkārt, ir aizliegts iebraukt Eiropas Savienībā un, otrkārt, – tiek iesaldēti visi noguldījumi Eiropas bankās! Un ar to arī viss! Tā ka VDD un prokuratūras versija, ka tad, ja kāda uzņēmuma vadītājs – algots darbinieks – ir persona, pret kuru noteiktas sankcijas, tad arī visu uzņēmumu skar sankcijas, nekādā veidā neattiecas uz Eiropas realitāti.

Ja Eiropas Savienības Padome uzskatītu, ka ir nepieciešams noteikt sankcijas pret “Sputņik” vai “Rossija segodņa”, tā to arī izdarītu. Taču tā nav to izdarījusi, un jautājums ir izsmelts. Tiesa, arī šajā gadījumā žurnālistiem nekas nedraudētu kriminālajā ziņā: Harta paglābs. Bet, ja nav sankciju, nav arī problēmas.

Sociālajos tīklos, apspriežot Marata Kasema apcietināšanu, daudzi brīnījušies: kāpēc kolēģi žurnālisti viņu neaizstāv? Ceru, ka pēc šā raksta publicēšanas viņi kļūs drosmīgāki. Jo cilvēku, kas vainīgs vienīgi pie tā, ka viņš nepiesardzīgi tiecās uz dzimteni, lai šeit sagaidītu Jauno gadu, ielika cietumā nepamatoti.

Novērtē šo rakstu:

53
81

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

21

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

FotoDaži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Lasīt visu...

21

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

FotoPievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Lasīt visu...

10

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

FotoLatvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Lasīt visu...

10

Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī

FotoRosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Lasīt visu...

21

Dažas domas pašvaldību vēlēšanu sakarā

FotoGan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Lasīt visu...

21

Nu traki ar tiem populistiem

FotoPēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi