Iesaki rakstu: 
Kādreizējais iekšlietu ministrs un Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) aizturēts kriminālprocesā, kas satur valsts noslēpumu un līdz ar to atzīts par slepenu, tādēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) trešdien nesniedza nekādus komentārus, kas no skatuves nogājušajam politiķim tiek inkriminēts. Tādēļ Pietiek rīcībā esošā informācija ļauj izvirzīt tikai versijas, kādēļ Jaundžeikars aizturēts. Ja tās apstiprināsies, iespējama vēršanās arī pret citām bijušajām amatpersonām, jo Jaundžeikars visticamāk slepenās informācijas nopludināšanā pildījis tikai "pastnieka" lomu.
Jaundžeikars dažādos laika posmos, pateicoties gan iekšlietu ministra amatam, gan postenim Saeimas Nacionālās drošības komisijā (NDK), bija to dažu amatpersonu šaurajā lokā, kuri saskaņā ar likumu piedalās Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdēs. Zināma kā vieta, kurā saplūst valsts drošības iestāžu un tiesībsargu slepenākā informācija, NDP, iespējams, sava politizētā sastāva dēļ allaž ir bijusi pakļauta informācijas noplūdes riskiem.
Atsevišķi NDP locekļi Pietiek savulaik atzinuši, ka Jaundžeikars parasti bijis pirmais aizdomās turamais, kādēļ padomē apspriestais ar dažu stundu nobīdi jau tiek interpretēts politiskajā un mediju vidē.
Jaundžeikars arī vairākkārt ticis brīdināts - par šādu rīcību draud kriminālatbildība, zināms Pietiek. Tomēr tas, ka Jaundžeikara uzskati un metodes nekad nav bijuši noslēpums, tādēļ informācija, kuru viņš varēja saņemt kā NDP un NDK loceklis, varēja tikt dozēta, liek izvirzīt versiju, ka viņa aizturēšana gadu pēc amatu zaudēšanas varētu būt saistīta ar starpniecību slepenu ziņu nodošanā ar mērķi pakalpot savas partijas bosam Aināram Šleseram.
Pietiek no informētiem avotiem zināms vismaz viens spilgts gadījums, kad Jaundžeikara sniegtā infromācija varēja ietekmēt tiesībsargu plānus pret Šleseru. To, kā izlīdzējis Šleseram 2009. gada ziemā, Jaundžeikars jau toreiz atklājis tuvākajiem politiskajiem līdzgaitniekiem.
Epizode saistīta ar brīdi, kad pilnvaras nolika Ivara Godmaņa valdība un Šlesers zaudēja satiksmes ministra amatu. Šlesers tobrīd paziņoja, ka gatavosies tovasar gaidāmajām Rīgas domes vēlēšanām un Saeimas deputāta mandātu neatjaunos. Dažu dienu laikā viss sagriezās kājām gaisā - atstājis LPP/LC frakcijas vadītājam Andrim Bērziņam iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu (mandāts personai dod imunitāti un prasa Saeimas piekrišanu kriminālprocesuālajām darbībām pret deputātu), Šlesers pēkšņi kopā ar ģimeni pameta valsti, dodoties uz Dubaiju. 2009. gada 5. maijā Šlesera mandāts tika atjaunots, pašam politiķim atrodoties ārpus valsts. Īpaši uzkrītošu notiekošo padarīja fakts, ka, Šleseram pametot valsti, pēkšņi tika atcelts pēc dažām dienām izsludinātais LPP/LC kongress, kas ir partijām netipiska ārkārtas situācija.
Viss notiekošais radīja pamatu baumām, ka Šlesers baidās no iespējamas kratīšanas vai aizturēšanas kādā kriminālprocesā, tādēļ nolēmis nodrošināties ar Saeimas deputāta imunitāti un devies ārpus valsts, kamēr briesmas būs pāri. Pietiek zināms, ka par gaidāmajām nepatikšanām Šleseru brīdinājis neviens cits kā tobrīdējais NDK priekšsēdētājs Jaundžeikars. KNAB jau tobrīd - 2009. gada ziemā noklausījās Šlesera sarunas, iespējams, Jaundžeikars to apzinājās. Pēc versijas, kuru Jaundžeikars atstāstījis tuvākajiem politiskajiem līdzgaitniekiem, viņš Šleseru brīdinājis klātienē - par spīti augstai temperatūrai ziemā braucis nodot slepenās ziņas.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, KNAB noklausījies Šlesera telefonsarunas un klātienes sarunas viesnīcas Rīdzene 301. numuriņā jau vismaz kopš 2009. gada februāra. Vismaz ar šo laiku datēti sarunu ieraksti, kas tā dēvētajā "oligarhu lietā" bija pamats kratīšanām dažādos ar Šleseru, Andri Šķēli un Aivaru Lembergu saistītos objektos 2011. gada maijā.
Nu jau no amata atstādinātais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis, kuru neoficiāli uzskata par Jaundžeikara informatoru, biroja vadībā ar Saeimas balsojumu tika apstiprināts tikai 2009. gada 12. martā - tobrīd epizode ar Šlesera nozušanu jau bija noticis fakts.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
