Iesaki rakstu: 
Kādreizējais iekšlietu ministrs un Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) aizturēts kriminālprocesā, kas satur valsts noslēpumu un līdz ar to atzīts par slepenu, tādēļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) trešdien nesniedza nekādus komentārus, kas no skatuves nogājušajam politiķim tiek inkriminēts. Tādēļ Pietiek rīcībā esošā informācija ļauj izvirzīt tikai versijas, kādēļ Jaundžeikars aizturēts. Ja tās apstiprināsies, iespējama vēršanās arī pret citām bijušajām amatpersonām, jo Jaundžeikars visticamāk slepenās informācijas nopludināšanā pildījis tikai "pastnieka" lomu.
Jaundžeikars dažādos laika posmos, pateicoties gan iekšlietu ministra amatam, gan postenim Saeimas Nacionālās drošības komisijā (NDK), bija to dažu amatpersonu šaurajā lokā, kuri saskaņā ar likumu piedalās Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdēs. Zināma kā vieta, kurā saplūst valsts drošības iestāžu un tiesībsargu slepenākā informācija, NDP, iespējams, sava politizētā sastāva dēļ allaž ir bijusi pakļauta informācijas noplūdes riskiem.
Atsevišķi NDP locekļi Pietiek savulaik atzinuši, ka Jaundžeikars parasti bijis pirmais aizdomās turamais, kādēļ padomē apspriestais ar dažu stundu nobīdi jau tiek interpretēts politiskajā un mediju vidē.
Jaundžeikars arī vairākkārt ticis brīdināts - par šādu rīcību draud kriminālatbildība, zināms Pietiek. Tomēr tas, ka Jaundžeikara uzskati un metodes nekad nav bijuši noslēpums, tādēļ informācija, kuru viņš varēja saņemt kā NDP un NDK loceklis, varēja tikt dozēta, liek izvirzīt versiju, ka viņa aizturēšana gadu pēc amatu zaudēšanas varētu būt saistīta ar starpniecību slepenu ziņu nodošanā ar mērķi pakalpot savas partijas bosam Aināram Šleseram.
Pietiek no informētiem avotiem zināms vismaz viens spilgts gadījums, kad Jaundžeikara sniegtā infromācija varēja ietekmēt tiesībsargu plānus pret Šleseru. To, kā izlīdzējis Šleseram 2009. gada ziemā, Jaundžeikars jau toreiz atklājis tuvākajiem politiskajiem līdzgaitniekiem.
Epizode saistīta ar brīdi, kad pilnvaras nolika Ivara Godmaņa valdība un Šlesers zaudēja satiksmes ministra amatu. Šlesers tobrīd paziņoja, ka gatavosies tovasar gaidāmajām Rīgas domes vēlēšanām un Saeimas deputāta mandātu neatjaunos. Dažu dienu laikā viss sagriezās kājām gaisā - atstājis LPP/LC frakcijas vadītājam Andrim Bērziņam iesniegumu par deputāta mandāta atjaunošanu (mandāts personai dod imunitāti un prasa Saeimas piekrišanu kriminālprocesuālajām darbībām pret deputātu), Šlesers pēkšņi kopā ar ģimeni pameta valsti, dodoties uz Dubaiju. 2009. gada 5. maijā Šlesera mandāts tika atjaunots, pašam politiķim atrodoties ārpus valsts. Īpaši uzkrītošu notiekošo padarīja fakts, ka, Šleseram pametot valsti, pēkšņi tika atcelts pēc dažām dienām izsludinātais LPP/LC kongress, kas ir partijām netipiska ārkārtas situācija.
Viss notiekošais radīja pamatu baumām, ka Šlesers baidās no iespējamas kratīšanas vai aizturēšanas kādā kriminālprocesā, tādēļ nolēmis nodrošināties ar Saeimas deputāta imunitāti un devies ārpus valsts, kamēr briesmas būs pāri. Pietiek zināms, ka par gaidāmajām nepatikšanām Šleseru brīdinājis neviens cits kā tobrīdējais NDK priekšsēdētājs Jaundžeikars. KNAB jau tobrīd - 2009. gada ziemā noklausījās Šlesera sarunas, iespējams, Jaundžeikars to apzinājās. Pēc versijas, kuru Jaundžeikars atstāstījis tuvākajiem politiskajiem līdzgaitniekiem, viņš Šleseru brīdinājis klātienē - par spīti augstai temperatūrai ziemā braucis nodot slepenās ziņas.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, KNAB noklausījies Šlesera telefonsarunas un klātienes sarunas viesnīcas Rīdzene 301. numuriņā jau vismaz kopš 2009. gada februāra. Vismaz ar šo laiku datēti sarunu ieraksti, kas tā dēvētajā "oligarhu lietā" bija pamats kratīšanām dažādos ar Šleseru, Andri Šķēli un Aivaru Lembergu saistītos objektos 2011. gada maijā.
Nu jau no amata atstādinātais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis, kuru neoficiāli uzskata par Jaundžeikara informatoru, biroja vadībā ar Saeimas balsojumu tika apstiprināts tikai 2009. gada 12. martā - tobrīd epizode ar Šlesera nozušanu jau bija noticis fakts.
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
