Par kampaņas "Neapēd zemeslodi" muļķībām
Valters Zelčs, lauksaimniecības eksperts14.01.2024.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Īsumā par to, kādēļ “Neapēd zemeslodi” lielā mērā ir prasta, no citām valstīm adaptēta kampaņa, kuras rezultātā Latvijā daži var būvēt savu politisko PR, daži justies morāli pārāki, bet Latvijas vide un klimats lielā mērā neko neiegūst, varbūt pat zaudē.
1. Plaši pārstāvēts arguments gaļas neēšanas nometnē ir tas, ka lopkopība patērē daudz litru ūdens. Pirmkārt, ir tāda lieta kā ūdens aprite. Govs to ūdeni nepatur sevī. Otrkārt, tā nav Baltijas problēma. Mums gadā nokrišņi ir lielāki nekā iztvaikošana – saldūdens resursi ir lieli. Protams, ka turēt masīvas fermas reģionos, kur ir viena pusizžuvusi upe, nav gudri. Bet Kalifornijas problēmas nav Latvijas problēmas. Līdz ar to Latvijā stāstīt, ka, atsakoties no gaļas (kas pārsvarā ir vietējo zemnieku audzēta), mēs glābjam saldūdens resursus, nav patiesi. Ūdens resursu taupības nolūkā loģiski būtu aicināt neēst Argentīnas vai citu reģionu steikus.
2. Vides organizācijas ceļ trauksmi par to, ka bioloģiski vērtīgajās pļavās krītas bioloģiskā daudzveidība. Un tā tas tik tiešām ir. Labākais veids, kā noturēt vai pat atjaunot šo daudzveidību, ir veikt ekstensīvu platību ganīšanu. Tātad, ja gaļas neēšanas aicinājums būtu ļoti efektīvs un mēs Latvijā masveidā atteiktos no gaļas, likumsakarīgi tam sekotu arī gaļas lopkopības likvidēšana (jo nebūtu kur šos lopus likt). Bet vai kampaņas veidotāji un atbalstītāji aizdomājas par to, ka tas faktiski pārvelk svītru bioloģiskajai daudzveidībai zālājos? Varētu, protams, argumentēt, ka piena govis nereti netiek laistas ganībās un cūkas vai vistas vispār nav zālēdāji, un nebūtu melots, bet pēc kampaņas materiāliem saprotams, ka lielākā kritika tiek vērsta gaļas liellopu virzienā. Latvijā vairāk nekā 80% gaļas liellopu tiek laisti ganībās.
3. Latvijā šobrīd ir 200 000 ha zālāju bez pielietojuma – uz tiem nav lopu. Eiropas Komisija pieprasa saglabāt valstī esošos ilggadīgos zālājus un ne tiešā veidā, bet būtībā aizliedz zālāju platības pārveidot aramzemē, kur audzētu augu izcelsmes produktus – dārzeņus/augļus/graudus. Tātad, ja tik lielā platībā drīkstam audzēt tikai zāli, taču kampaņa vēlas, lai tur netiktu ganīti gaļas liellopi, ko ar šiem zālājiem darīsim? Turpināsim audzēt kūlu veselos 200 000 hektāru?
4. Vēl viens populārs apgalvojums starp tiem, kuri aicina atteikties no gaļas, ir tas, ka 80% pasaules lauksaimniecības zemju tiek atvēlēti lopkopībai. Padomājiet, cik daudz augu izcelsmes produktu tur varētu izaudzēt! Jāsaka, ka robežās no “maz” līdz “necik”, jo lielākā daļa pasaules zemes ir derīga vien zāles audzēšanai. Fjordos vai Šveices kalnos graudu lauku un dārzeņu platību nav un nebūs.
5. Bieži izskan arī arguments, ka liela daļa augkopības produkcijas tiek izmantota lopbarībā, to taču varētu patērēt paši cilvēki. Jāatbild, ka visiem graudiem ir kvalitātes rādītāji. Kviešiem, auzām, sojai – visam. Ir pārtikas un lopbarības kvalitātes graudi. Ko iesākt ar lopbarības kvalitātes graudiem bez lopiem? Dedzināt? Izmest sapūšanai? Jāmin arī tas, ka bieži lopkopībā tiek izmantoti blakus produkti, piemēram, rapšu rauši vai sojas spraukumi, kas palikuši pēc eļļas spiešanas.
6. Svarīgi saprast, ka lopkopībā neiegūst tikai gaļu, pienu vai ādas. Milzīgs ieguvums ir organiskais mēslojums – kūtsmēsli. Bez lopiem būtu jāpaļaujas tikai uz minerālmēsliem. Tie nav nedz labāki, nedz sliktāki, bet noteikti tiek mazinātas iespējas diversificēt izejvielu avotus. Kūtsmēsli ir teju vienīgais ekonomiski pamatotais un plaši pieejamais mēslojuma veids bioloģiskajās saimniecībās, tāpēc jāsaprot, ka, saimniecību struktūrās mazinot lopkopības sadaļu, tiek pamatīgi sists pa bioloģiskās lauksaimniecības sektoru.
Pārpublicēts no „Latvijas Avīzes”
Seko mums 
Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Sakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
