Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Par Kabanova patriotismu, bankām un „divātrumu” Eiropu

Ex-seržants (literārs pseidonīms)
14.12.2012.
Komentāri (23)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Eiro ieviešana pašlaik virzās ar paātrinātiem tempiem un neiedziļinās problēmās, kas gaida tautsaimniecību un sabiedrību pēc eiro ieviešanas. Mēs ar grupas dibināšanu gribam piesaistīt ekspertus un citas valsts analītiķus, kas nav eiro zonā, piemēram, Zviedrijas un Dānijas. Man šķiet, ka tas būtu interesants process, kas palīdzētu sabiedrībai izprast eiro ieviešanu," žurnālistiem teica deputāts Kabanovs saistība ar tā dēvētās „Lata atbalsta grupas” dibināšanu.

It kā jau prātīgi teikts. Tikai kur iemesli tādai pēkšņai lata mīlestībai? Atļaušos nelielu ekskursu.

„Divātrumu Eiropa” – veiksmīgs apzīmējums no premjera mutes. No vienas puses, atpalikusī Krievija, no otras - attīstītā Rietumu pasaule. Negrasos šeit operēt ar cipariem, lai parādītu, kādu daļu no Krievijas budžeta ieņēmumiem sastāda izejvielu eksports un kādu daļu budžeta izdevumu apēd aizsardzība, vai pētīt jautājumu par Krievijas ekonomikas atkarību no cenu svārstībām naftas tirgū. Tā vietā vēlreiz atsaukšos uz Krievijas publicista L. Mļečina veidoto raidījumu Еще не поздно, ko var noskatīties http://www.youtube.com/watch?v=v906rJzNBKs.

Kaut kā iespiedies atmiņā. Nav ko tur noliegt - ir viņiem gudri veči, un raidījumus arī māk sabīdīt (salīdzinājumam - Sastrēgumstunda ar Lembergu un Sprūdžu galvenajās lomās). Tad, lūk, visi kā viens raidījuma dalībnieki apstiprināja Krievijas atpalicību un reformu nepieciešamību.

Starp citu, vērtīga atziņa - reformas nāk no „augšas”, bet no „apakšas” nāk revolūcijas. Vai Latvijai tas piemērojams? Varbūt, ja par revolūciju uzskatīt „balsošanu ar kājām” uz neatgriešanos. Turklāt jāatzīmē, ka diskusijas dalībnieki nebūt nav neizglītoti mītiņotāji vai mūžīgie disidenti un visa rietumnieciskā apjūsmotāji kā V.Novodvorska (visu cieņu šai sievietei), bet esteblišmenta pārstāvji un pietuvināti varai kā A.Česnakovs - Putina partijas Vienotā Krievija vadības pārstāvis.

Protams, ka Krievijā toni arvien lielā mēra noteic tie, kas šo atpalicību neatzīst, turpina runāt par Krievijas īpašo ceļu un atšķirīgo demokrātiju (it ka jēdzienam „demokrātija” var būt dažādi skaidrojumi) un borēt tautai padomjlaika „absolūto patiesību” par to, ka visas nelaimēs ir vainīgi Rietumi. Tanī pat laikā nekautrējas glabāt savu ne vienmēr godīgā ceļā sapelnīto Rietumu bankās, pirkt īpašumus un sūtīt savus bērnus uz nīstajiem Rietumiem mācīties. Slēpot arī nebrauc uz Kaukāzu, bet gan uz Francijas Alpiem.

Viss pirmīt sacītais attiecas arī uz vietējiem „mazākumtautību interešu aizstāvjiem” un uz ciešu sadarbību visās jomās ar Krieviju un Baltkrieviju aicinātājiem. Vai paši tic, tam ko sludina? Protams, ka ne, ja jau savu grūti sūri sapelnīto glabā eiro kontā. Ja izzudīs šis atšķirīgais redzējums uz Eiropas lietām, tad tādi kabanovi nevienam nebūs vajadzīgi.

Nu tad, lūk, cienījamie „mazākumtautību pārstāvji”. Ja mentalitāte un etniskās dzimtenes mīlestība ņem virsroku, tad, lūdzu, brīva izvēle doties uz etnisko dzimteni un mēģināt iet savu īpašo ceļu. Varbūt, ka pēc gadiem 50 kaut kas sanāks. Ja tomēr esat izvēlējušies palikt šeit, tad lūdzu nebremzēt.

Ja runā par citiem eiro pretiniekiem - ZZS, tad tur tāpat viss skaidrs, ierastais stiliņš - šantāža un tirgus.

Domāju, ka jebkurš daudz maz loģiski domājošs cilvis saprot, ka ārpus eirozonas tālāka integrācija ES būs apgrūtināta. Jautājums, vai ir īstais moments to darīt un vai Briselei ir pašai skaidrs, kā risināt savas problēmas.

Aģitējot par eiro, Dombrovskis kā argumentu min atvieglotu aizņēmuma saņemšanu, kas būtu lieti noderējis Parex glābšanai. Pasargi, Dievs, no otras tādas glābšanas! Arguments galīgi garām. Tāpat diez vai pārliecinās kāda gudrīša savilkti plusiņi un mīnusiņi. Toties labs stimuls būtu, ja Brisele tuvākā laikā pieņemtu efektīvus lēmumus, kas ļautu sakārtot eirozonas finanšu un banku sistēmu. Kaut kas šajā virzienā jau tiek darīts. Runa iet par ECB uzraudzību pār eirozonas bankām, kur nule kā panāktas konkrētas vienošanās -

http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/centralizetajai-banku-uzraudzibai-latvija-varetu-paklaut-swedbank-seb-un-nordea-vai-ablv.d?id=42902588

„Plāna nolūks ir panākt, ka izmaksas, kas ir saistītas ar bankrotējušu banku pārstrukturēšanu un noregulēšanu, turpmāk uzņemas banku īpašnieki un kreditori, nevis nodokļu maksātāji,”- lūk, tas ir arguments!

Jau sadzirdu sirdi plosošas vaimanas no nacionāli noskaņotiem subjektiem un antiglobālistu demagogiem: „Ak, vai! Sorosīti piebeidza LV rūpniecību, izcirta mežus un tagad piebeigs ari „mazās Šveices” lepnumu - nacionālās bankas. Piķis aizplūdīs skandināviem, jo kurš gan nedos priekšroku tādām garantijām.”

Pirmkārt, derētu precizēt jēdzienu „nacionālās bankas” vai, precīzāk, kas ir LV reģistrēto banku īpašnieki - etniskie latvieši, LV patstāvīgie iedzīvotāji vai aiz ofšoriem paslēpušies kosmopolīti.

Šeit būs Dienas publicēts saraksts ar LV banku īpašniekiem uz 26.11.2011-

http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/kam-pieder-bankas-latvija-13917215

Principā nav nekas pret, ja ar finansista dotībām apveltīts krievs vai vietējais žīds pelna miljonus, godīgi maksā nodokļus, kreditē uzņēmējus un nodarbojas ar mecenātismu. Diemžēl pieredze neliecina par to (BB, Olimpija, Parex, Krājbanka). Kāds pateiks - bizness ir bizness, nu, nepaveicās. Protams. Tikai šim biznesam dažkārt ir nelāga piegarša. Ja kāds ieies Google ar atslēgas vārdiem „Naudas atmazgāšana Latvijas bankās”, tad uzies virkni rakstu par tēmu, kur figurēs vieni un tie pasi nosaukumi. Šeit būs links uz vienu no svaigākiem un aktuālākiem, kur pašreiz ar gariem zobiem un, visticamākais, pateicoties Vašingtonas vai Briseles spiedienam, ir ierosināta krimināllieta -

http://www.rebaltica.lv/lv/petijumi/netira_nauda/a/772/caur_latvijas_bankam_magnitska_lieta_atmazgati_vismaz_63_miljoni_dolari.html

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...