Par juridiskā departamenta direktori lidostā ieceļ bijušā SAB direktora brāļasievu
PIETIEK13.11.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par jauno Starptautiskās lidostas Rīga juridiskā departamenta direktori ir iecelta persona, kuras nozīmēšanā radnieciskām saitēm ir bijusi pietiekama nozīme, lai viņu nosauktu par jau kārtējo „šofera meitu”: nozīmīgākais fakts jaunās amatpersonas dzīvē ir tas, ka Santa Kamaldiņa ir kādreizējā Satversmes aizsardzības biroja direktora Laiņa Kamaldiņa brāļasieva.
Nekādu oficiālu informāciju šai sakarā lidostas vadība nav sniegusi, taču no drošiem avotiem Pietiek zināms, ka par lidostas juridiskā departamenta direktori – kas ir viens no nozīmīgākajiem amatiem lidostā – ir iecelta Santa Kamaldiņa.
Par to, ar ko Kamaldiņa nodarbojusies pēdējos gados pirms iecelšanas augstajā amatā, ziņu nav. Valsts ieņēmumu dienesta publisko datu bāze rāda, ka līdz 2012. gada sākumam viņa strādājusi Rīgas domes Īpašuma departamentā un darbu pametusi ar „zeķē” uzkrātiem 8500 latu.
Taču nozīmīgākas par Kamaldiņas profesionālajiem sniegumiem ir viņas radniecības saites: kā norādīts viņas amatpersonas deklarācijā, jaunās lidostas amatpersonas vīrs ir Salvis Kamaldiņš, kurš līdz šā gada februārim bija Veselības inspekcijas administrācijas vadītājs, kurš līdz šā gada februārim bija Veselības inspekcijas administrācijas vadītājs un no amata aizgāja ar deklarētiem 20 000 eiro uzkrājumiem skaidrā naudā.
Savukārt Salvja Kamaldiņa brālis ir Lainis Kamaldiņš – kādreizējais Satversmes aizsardzības biroja direktors, par kuru iespējamām ciešajām saitēm ar atstādināto Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu pirms dažiem gadiem daudz ziņoja mediji.
Pirms dažiem gadiem tika informēts, ka sakarā ar izmaiņām iepriekš Lemberga un viņa kompanjonu kontrolētajā AS Latvijas kuģniecība Kamaldiņam tajā nāksies zaudēt galvenā drošībnieka darbu. Savukārt pēc tam Kamaldiņš tika pieminēts sakarā ar stāšanos darbā valsts akciju sabiedrībā Latvijas dzelzceļš.
Par to, kāda tieši varētu būt Lemberga loma Kamaldiņa radinieces jaunajā nozīmējumā, drošu ziņu nav, taču, kā zināms, lidosta pašlaik ir Lemberga vismaz daļēji kontrolētās Zaļo un zemnieku savienības "ieņemtās" Satiksmes ministrijas pārziņā.
Ar Lembergu saistītajās aprindās Kamaldiņš tiek raksturots kā „ļoti labi informēta” persona, kas atrodas ļoti tuvu Lembergam. Bijušo Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieku, kurš pēc darba SAB tika iekārtots Lemberga kontrolētās Latvijas kuģniecības (LK) drošības dienestā, dēvē par Lemberga drošībnieku, kurš, izmantojot savus sakarus, iespējams, dažam izlīdzējis arī privāto kolekciju papildināšanā ar noklausīšanās iekārtām. Kamaldiņš saukts arī par instrumentu, bīstamu ieroci, kas nonācis Lemberga rokās.
Oficiāli Kamaldiņš nekad nav apstiprinājis, ka ar mutisku Lemberga rīkojumu 2003.gada oktobrī, četrus mēnešus pēc aiziešanas no astoņos gados iesildītā SAB šefa krēsla, bija nokļuvis LK drošības dienestā un ka, tur strādādams, rūpējies ne tikai par LK informācijas apriti.
Runas par savu ļoti tuvo saikni ar Lembergu Kamaldiņš dēvējis par „galīgiem murgiem, baumām, nomelnošanas kampaņu, meliem, nav neviena fakta”. Ar šādām frāzēm bijušais SAB šefs atspēkojis pret sevi vai paša izveidoto SAB vērstās aizdomas par noziegumu piesegšanu.
Šādi atspēkoto aizdomu kontā ir bijušas arī bažas par deviņdesmito gadu beigu lielākajā korupcijas skandāla - Latvenergo trīs miljonu lietas piesegšanu un naudas saņemšanu no Lihtenšteinā reģistrētas ārzonas savā kredītkartē.
Ar frāzēm par tukšiem meliem Kamaldiņš atspēkojis arī aizdomas par viņa savulaik vadītā SAB rokas pielikšanu Valsts ieņēmumu dienesta darbinieka, degvielas kontrabandas shēmas atklājēja Vjačeslava Liscova nošaušanu, jo pistole, ar kuru muitnieks tika nogalināts, bija "piešauta" tolaik Kamaldiņa vadītajā SAB.
Uz izdomājumu un baumu rēķina, kas izplatīti atriebības un nomelnošanas vēlmes dēļ, Kamaldiņš savulaik arī norakstīja runas par viņu kā personu, ar kuras sakariem varas partijām lojālajām firmām nodrošināts tā sauktais zaļais koridors - legāls kontrabandas ceļš.
2007.gada sākumā, kad ekspremjera Aigara Kalvīša (Tautas partija) laikā Saeimā tika virzīti asi kritizētie grozījumi drošības iestāžu likumos, Kamaldiņš parādījies publiskajā apritē kā Saeimas Nacionālās drošības komisijas konsultants. Tomēr šo amatu viņš neieguva.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
