Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Par IZM reformām: pasākumi apzināti, izpilde atlikta

Jānis Rimšāns, Liepājas Universitātes rektors
07.02.2012.
Komentāri (0)

Pievienot komentāru

Lapas:    1   



Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo

kārlis

11.02.2012. 18:42

Labs raksts. Prieks, ka vismaz kāds mēģina turēties pretī uzņemtajam kursam par izglītības faktisko iznīcināšanu. Ja nebūs iespējas par budžetu studēt, kā to grib ZRP, nebūs arī jauniešu Latvijā. Paliks tikai veči

Atbildēt

Udox

10.02.2012. 21:45

Bezjēdzīgs raksts par bezjēdzīgiem murgiem. 40% jābūt ar augstāko izglītību? Kāpēc? Vai uz to ir atbilde? Augstākā izglītība 80% gadījumu mūsu valstī ir fufelis, kurš ir nevis reāls produkts, bet vienkārši sevi atražo, ar mērķi nodrošināt pasniedzēju dzīvi. Priekšmeti daudzos mācību virzienos reizēm ir tik atklāti idiotiski, ka visi saprot, ka nekāda jēga no tā nebūs, bet kur liksies. Un uz šī fona nezin kāpēc kaut kāds uzdevums par 40% augstākās izglītības? Kam tas vajadzīgs? LAbāk būtu padomājuši, kā iemācīt cilvēkiem to, ko dzīvē vajag, nevis turpinājuši savus murgus.

Atbildēt

Zinītis

09.02.2012. 10:31

Rektoriem vislabāk zināma patiesā situācija augtākājā izglītībā un tāpēc viņu viedokli vajadzētu ņemt vērā. Paldies!

Atbildēt

ķīlim

08.02.2012. 17:21

Pirmos patriekt vajag zemsaviešus Rēvaldi un tupo Stankēviču. Viņu vadībā visas blata akreditācijas notiek.

Atbildēt

jautājums

08.02.2012. 16:11

Nū...Ar to atbalsta un nozaru departamentu proporciju attiecību gan gluži tā viss nav. Jo zem nozaru departamentiem apakšā vēl ir speciālās iestādes kā Valsts Izglītības satura centrs, kā Izglītības kvalitātes dienests, kā Valsts izglītības attīstības aģentūra, kā Jaunatnes aģentūra, kā Latviešu valodas aģentūra...Lai nu rektors saskaita ierēdņu barus pa visiem valsts kantoriem un tad rēķina proporciju. Pie strukturālajām reformām valsts pārvaldē 2009.gadā politikas veidošanas funkcijas tika deleģētas padotības iestādēm, tām kuras palika, bet atbalsta funkcijas tika centralizētas ministrijā. Ja grib palielināt ierēdņu skaitu ministrijā, tad ir jāsamazina padotības iestādēs, jo citādi atkal būs baru bari, kas dara vienu un to pašu, dod pretrunīgus norādījumus, pieprasa katrs savas atskaites, intrigo un imitē darbību, sēžot nodokļu maksātājiem un nozarei uz kakla.

Atbildēt

heh

08.02.2012. 12:57

Kīli, DEMISIJU!

Atbildēt

Kārlim

08.02.2012. 09:12

Gruškevics ir vienīgais, kas tagad šai haosa un reformēšanas alku pilnajā atmosfērā nodrošina kaut cik normālu darbu. Bail pat domāt, kas notiks, kad visu varu ministrijā pārņems ZRP komjaunieši.

Atbildēt

znatoks

07.02.2012. 22:45

he, he, he - vai gadījumā asoc.prof. amata iegūšanai Latvijas likumdošana nenosaka zināmu skaitu publikāciju? citādi taču nevar tikt ievēlēts... ;)

Atbildēt

Students

07.02.2012. 21:31

Nebaidieties, Ķīlis jau tikai runā, bet pie darbiem jau neķersies. Suns, kas rej, nekož...

Atbildēt

Iz "O.M.© arChīva"

07.02.2012. 21:25

Mediju ziņa (2010. gads): Šīs valsts saeimas "tautas kalpi" esot "galīgajā lasījumā skatījuši grozījumus "Izglītības likumā" un veikuši virkni redakcionālo izmaiņu, kā arī noraidījuši virkni iesniegto priekšlikumu, tajā skaitā - arī kārtējo reizi NORAIDĪJUŠI priekšlikumu noteikt Latvijā vidējo izglītību kā obligātu"...
-------
Mediju ziņa (2009. gads): Savā runā šīs valsts "izglītības ministre" T. Koķe (ZZS) esot "īpašu uzmanību veltījusi pārmaiņām Latvijas izglītībā pēc neatkarības atgūšanas, fokusējoties uz izglītības reformu, kas saistīta ar neatkarīgas un kritiskas domāšanas veicināšanu un stiprināšanu". "Izglītībā svarīgi stiprināt autonomiju un atvērtību daudzveidībai, kas balstīta uz cilvēcīgām vērtībām un veltīta pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, jāuzsver atbildība un uz pierādījumiem balstīta lēmumu pieņemšana, jāpaplašina un jāpilnveido izglītības finansēšanas mehānismi, šādā veidā būtiski paverot un paplašinot izglītības pieejamību un izglītībā iekļaujot ikvienu šīs valsts sabiedrības pārstāvi", esot paudusi Koķe...
------

“'Rullē' "valsts"! Uz kuru pusi?...”
( O.M.© “Hroniskais pjedestāls” - 25.05.2008., Nr.7. )

'Biedru grupa' nospriedusi:
"'Rullē' "valsts" uz grāvja pusi ~
Kaut kas izglītības sfērā,
'Salaists dēlī, pilnā mērā'!..."

"Ilgtspējīgi" šajā "valstī",
Pieļāvuši 'siles' balsti,
To, ka zināšanas vājas,
"'Principā' - pie... (pakaļkājas)".

Skolām esot 'dzīti cauri',
Visi - arī tie, kam pauri,
'Cietāki' par cirvja pietiem ~
Pildās "valsts" ar 'truliem mietiem'...

Drīzāk gailis izdēs olu,
Nekā - pabeigs pamatskolu,
Kaut uz trijniekiem, ar pūlēm,
SILES lops, kurš uzspļauj 'šūlēm':

"Tie, kas pārāk gudri skaitās,
Šito "valsti" tikai 'maitās' ~
Domās (pasarg' Die's!!!) ar galvu,
Nevis - 'rīs un kasīs spalvu'!

Izglītība nav 'no svara',
Tur, kur 'brūķēta' tiek vara:
Galvenais - 'pie SILES rauties',
Ne - ar reizrēķinu 'kauties'!

Zināt valodu? 'Nav iekšā(s)':
Referenti 'suflēs' priekšā,
To, kas 'paužams' sabiedrībai ~
Kāds te 'rezons' izglītībai?!...

Kāpēc 'manīm' mocīt prātu,
Ja - var NOPIRKT atestātu?!
"Shēmot" neiemāca skolā ~
'Nafig'... (bikses) deldēt solā?!..."
...
Muļķu Zemes "leiputrijā",
Izglītībā - "tumšs kā rijā":
Prāta "gaisma" apdzisusi ~
'Rullē' "valsts"! Uz kuru pusi?...

=====

oriģinālversija = "O.M.© blogā":

http://ontuns-m.blogs.lv/?p=8934

u.c.

Muļķu Zeme, XXI gadsimts.

Atbildēt

puņķmaizīte

07.02.2012. 21:15

Latvijas reģionu augstskolu konsultatīvā padome vērš uzmanību uz Augstākās izglītības departamenta pieaugošo lomu augstākās izglītības attīstībā, ievērojot arī reģionu vajadzības, un nepieciešamību tā stiprināšanai ar pieredzējušu, aktīvai darbībai orientētu personālu, palielinot ierēdņu ar doktora grādu īpatsvaru IZM. Uzskatām, ka IZM īpaša uzmanība jāvērš uz izveidojušos disproporciju starp atbalsta struktūru personālu, kurš ir izteiktā vairākumā (apmēram 2/3), un nozaru departamentos strādājošo personālu (tikai 1/3). Izveidojusies personāla disproporcija neveicina paredzēto reformu realizāciju un būtu jānovērš.
--------------------
Ha ha ha! Vai goda doktora grāds der? Savulaik tāds esot bijis kādam IZM valsts sekretāra vietniekam A.V., vai nu kādā tur amatā viņš bija. Negribas gan atstāstīt, kur un par kādiem nopelniem tas dabūts.

Un tā proporcija starp atbalsta personālu un lēmumu pieņēmējiem - nu kas tur slikts un nepareizs? Vai tad lēmumu pieņēmēju skaitam jābūt lielākam apar apkalpotāju skaitu?

Nu nepārliecina mani šī rektora pielīšana pašsreizējiem birokrātiem.

Atbildēt

kārlis

07.02.2012. 21:15

Kad beidzot IZM tiks vaļā no Gruškevica - liela mēroga darbonis, kas labs visām partijām - tai skaitā tiesiskuma koalīcijai

Atbildēt

Lapas:    1   

Jūsu vārds:

Komentāra teksts:

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...