Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Par IZM reformām: pasākumi apzināti, izpilde atlikta

Jānis Rimšāns, Liepājas Universitātes rektors
07.02.2012.
Komentāri (12)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rektoru padomē izskanējusī informācija un publikācijas presē liecina par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) strukturālām izmaiņām un Augstākās izglītības departamenta reorganizāciju vai likvidāciju, kas varētu mazināt augstākās izglītības lomu valstī kopumā un reģionu attīstībā tai skaitā.

Latvijas reģionu augstskolu konsultatīvajai padomei bažas rada daudzu pieņemto saistību izpilde jau apstiprinātajos dokumentos Eiropas Savienības stratēģijā "Eiropa2020", kas paredz virkni pasākumu, lai stiprinātu cilvēkresursus pārejai uz zinātņietilpīgu ekonomiku. Piemēram, minētā stratēģija paredz, ka līdz 2020.gadam vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem 40% iedzīvotāju jābūt ar augstāko izglītību. Tas prasa izstrādāt izvērstu politiku, kā piesaistīt augstākās izglītības studijām cilvēkus no nepietiekami pārstāvētām grupām.

Arī Eiropas Komisijas (EK) izstrādātajā dokumentā par augstākās izglītības modernizāciju - EK 2011.gada 20.septembra paziņojums „Atbalsts izaugsmei un darbavietām – Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma” - ir paredzēta virkne jaunu pasākumu, kas jāveic augstākajā izglītībā. Steidzami jāizstrādā un jāievieš Augstskolu likuma grozījumos paredzētie normatīvie akti un Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas saistīti ar jaunās akreditācijas sistēmas izveidi, jauni MK noteikumi par licencēšanu, jauni MK noteikumi par kopīgo studiju programmu izstrādi, kopīgiem diplomiem un citi.

Ir sākta arī apjomīga visu studiju programmu starptautiska izvērtēšana, lai pārietu uz virzienu akreditāciju. Tā ir tikai neliela daļa no paredzētajām reformām, kuras ir tiešā Augstākās izglītības departamenta pārraudzībā un kuras līdz šim brīdim ir tikai iezīmētas un prasa konkrētu virzību. Rodas iespaids, ka reformu pasākumi ir apzināti, bet to izpilde tiek atlikta jaunu un jaunu reformu gaidās.

Latvijas reģionu augstskolu konsultatīvā padome vērš uzmanību uz Augstākās izglītības departamenta pieaugošo lomu augstākās izglītības attīstībā, ievērojot arī reģionu vajadzības, un nepieciešamību tā stiprināšanai ar pieredzējušu, aktīvai darbībai orientētu personālu, palielinot ierēdņu ar doktora grādu īpatsvaru IZM. Uzskatām, ka IZM īpaša uzmanība jāvērš uz izveidojušos disproporciju starp atbalsta struktūru personālu, kurš ir izteiktā vairākumā (apmēram 2/3), un nozaru departamentos strādājošo personālu (tikai 1/3). Izveidojusies personāla disproporcija neveicina paredzēto reformu realizāciju un būtu jānovērš.

Augstākās izglītības departamenta pārraudzībā un realizācijā jānodod ļoti svarīga jauna joma – augstākās izglītības eksportspējas veicināšana. Latvijā šai jomai nav pievērsta pietiekoši liela uzmanība, kaut gan skolu abiturientu skaita gaidāmais samazinājums rada asu nepieciešamību aktīvai darbībai šajā virzienā. Ir nepieļaujami tikai konstatēt šo faktu un rekomendēt augstskolu skaita samazināšanu. Reģionu augstskolu pieaugošai lomai eksportspējas veicināšanā jākļūst par nozīmīgu faktoru augstskolu pastāvēšanā un attīstībā. Šīs jomas koordinācijai un realizācijai arvien lielāka nozīme un ietekme būtu jānodrošina ar Augstākās izglītības departamenta stiprināšanu, lai tas varētu uzņemties šo politiku. Arī Latvijas dalība Boloņas procesā paredz, ka dalībvalstīm ir jāizstrādā sociālā atbalsta politika un sava internacionalizācijas stratēģija, kas paredz arī ārpuseiropas valstu studentu piesaisti līdz 5% no studentu kopskaita.

Par strukturālo reformu sasteigto raksturu liecina tādas svarīgas funkcijas neiekļaušana augstākās izglītības redzeslokā un Augstākās izglītības departamenta darbībā kā mūžizglītība. Uzskatām, ka Augstākās izglītības departamenta pārraudzībā būtu jānodod mūžizglītības politikas izstrādes un realizācijas jautājumi.

Latvijas reģionu augstskolu konsultatīvā padome (Daugavpils Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Liepājas Universitāte, Rēzeknes Augstskola, Ventspils Augstskola, Vidzemes Augstskola) ir par augstskolu attīstību, ne tikai par konsolidācijas pasākumiem, kuri tagad izteikti dominē IZM politikā un pārraudzībā. Augstākās izglītības departamenta  loma minēto attīstības pasākumu rosināšanā, veicināšanā un koordinējošās lomas stiprināšana būtu nozīmīgs atbalsts reģionu augstskolu attīstībā

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...