Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo dienu laikā redzams, ka partijas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktivizē savas priekšvēlēšanu kampaņas. Vislielākā uzmanība šobrīd pievērsta “Saskaņai”, kuras līderis Nils Ušakovs kandidē uz Eiropas Parlamentu. Viņa plānam nokļūt Briselē ir pamats, par ko liecina arī VARAM ministra Jura Pūces parakstītais rīkojums par Ušakova atstādināšanu no Rīgas mēra amata.

Komentējot savu lēmumu, Pūce skaidroja, ka Ušakova vadībā Rīgas domē tika pieļauta ilgstoša, sistemātiska un bezkaunīga likumu pārkāpšana. Par konstatētajiem pārkāpumiem ministrija vērsīsies Ģenerālprokuratūrā un KNAB. Pūce skaidroja, ka, piemēram, nesaimnieciska un pretlikumīga rīcība tika konstatēta Rīgas domes uzraudzībā pār pašvaldības uzņēmumu “Rīgas satiksme”, kuras dēļ tika zaudēti vairāki desmiti miljoni eiro. VARAM vēl plāno pārbaudīt arī, vai līdzīgi likumpārkāpumi netika pieļauti citos Rīgas pašvaldības uzņēmumos. Preses konferencē Pūce paziņoja, ka ir beigušies laiki, kad bija iespējama nelikumīga saimniekošana un rīdzinieku līdzekļu izsaimniekošana.

Ušakovs jau vairākkārt ir paziņojis, ka lepojas ar “Rīgas satiksmes” darbību un uzņēmumam atvēlētajiem līdzekļiem, kas ļāvis pārvadāt bez maksas vairākas iedzīvotāju kategorijas, tajā skaitā pensionārus. Ušakovs uzsvēra, ka Pūces lēmums ir politisks, jo ir nepieciešams novērst uzmanību no Saeimā notiekošā. Ušakovs paziņoja, ka pārsūdzēs VARAM rīkojumu tiesā, jo būšot viegli pierādīt, ka tas ir pretlikumīgs.

Interesanta ir arī reakcija sociālajos medijos, komentējot Pūces rīkojumu par Ušakova atstādināšanu no Rīgas mēra amata. Daudzi komentētāji ir satraukušies, ka tas vairos Nila atbalstītāju aktivitāti pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Ņemot vērā, ka Ušakovs ir “Saskaņas” simbols – tā teikt, saki „Ušakovs” un domā “Saskaņa” vai saki “Saskaņa” un domā „Ušakovs” – un viņam atbalsts Eiropas Parlamenta vēlēšanās tāpat būs pietiekami liels, šķiet, nav pamata īpaši satraukties par daudzām papildu balsīm viņa atstādināšanas dēļ no Rīgas mēra amata. Cik dzirdēts, daudzi Ušakova un “Saskaņas” atbalstītāji izsakās, ka arī agrāk, piemēram, Birka, Ārgaļa vai Bojāra valdīšanas laikā Rīgā zaga tikpat daudz vai pat vēl vairāk, tāpēc šos Ušakova atbalstītājus nesatrauc izskanējušās ziņas par zagšanu un korupciju “Rīgas satiksmē” un citos pašvaldības uzņēmumos, par daudzajiem mākslīgi izveidotajiem konsultantu un padomnieku amatiem, kurus ieņem “Saskaņas” biedri.

To apstiprina arī SKDS pētījumi, kas rāda, ka janvārī par “Saskaņu” bija gatavi balsot 17,1% aptaujāto, februārī – 19% aptaujāto un martā – 17,7% aptaujāto. Šie dati, kaut arī aptuveni, liecina, ka “Saskaņas” atbalstītāju viedokli nav ietekmējušas ziņas par korupciju Rīgas pašvaldības uzņēmumos un “Saskaņas” atbalstītāju skaits praktiski nav mainījies.

Ir skaidrs, ka Pūces izlēmīgās rīcības dēļ pastiprināsies atbalsts viņa pārstāvētajai partiju apvienībai “Attīstībai/Par!”. Pēc gadiem ilgās Nacionālās apvienības ministra Kaspara Gerharda ministrēšanas VARAM, kurš tā arī nespēja saskatīt neko sliktu Rīgas domes darbā, Pūces lēmums šķiet pietiekami drosmīgs. Turpmāk būs redzams, vai “Attīstībai/Par!” spēs izmantot Pūces sniegtos papildu punktus, lai panāktu savu viesstrādnieku, piemēram, Ivara Ījaba un Baibas Rubesas ievēlēšanu Eiropas Parlamentā.

Pūces un Ušakova konflikts neapšaubāmi šobrīd ir spilgtākais pasākums pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Tomēr būtu godīgi pieminēt arī mazākus un jau ierastākus šovus, piemēram, sacelto troksni ap tā saukto Uzvaras pieminekli. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kuru vada Artuss Kaimiņš, sākusi izvērtēt vairāk nekā 10 000 cilvēku parakstīto iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” par šī pieminekļa nojaukšanu.

Reaģējot uz šo iniciatīvu, Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka, kura arī kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās, paziņoja, ka viņai nedēļas laikā ir izdevies savākt vairāk nekā 20 000 parakstu par Uzvaras pieminekļa saglabāšanu. Kā jau bija gaidāms, saceltais troksnis ap pieminekli ir izdevīgs ne tikai Nacionālajai apvienībai, kas šādā veidā demonstrē savu cieto mugurkaulu, bet arī Krievijas politikas atbalstītājiem. Turklāt jāatceras, ka pie šī pieminekļa vēl gaidāmi pasākumi 9.maijā, ko savā priekšvēlēšanu kampaņā izmantos gan Ušakovs un “Saskaņa”, gan Ždanoka un citi Kremļa politikas atbalstītāji.

Pieminēšanas vērts ir arī Nacionālās apvienības priekšlikums aizliegt publisku pasākumu (sapulču, gājienu un piketu) laikā izmantot bijušās PSRS un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un represīvo iestāžu formastērpus, arī stilizētos. Šobrīd jau ir aizliegts nēsāt PSRS un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas un simbolus ar zvaigzni, sirpi un āmuru, kā arī svastiku. Kā jau bija sagaidāms, Saeimā par šo priekšlikumu izvērsās atraktīvas debates. Piemēram, “Saskaņas” deputāti uzsvēra, ka šie priekšlikumi ierobežo cilvēku pamattiesības un nav samērīgi, kā arī aizvaino padomju armijas veterānus.

Interesanti, ka joprojām ir atļauts nēsāt dažādu režīmu piešķirtās medaļas un ordeņus, kas ir vismaz tikpat nozīmīgi režīma simboli kā formastērpi vai karogi. Vai tiešām Nacionālo apvienību nesatrauc arī šādu simbolu nēsāšana publiskos pasākumos? Izrādās, ka joprojām ir atļauts nēsāt arī tā sauktās Georga lentītes, kas tiek uztvertas kā pazīšanās zīmes Kremļa fanu starpā. Ņemot vērā, ka Georga lentītes ir aizliegtas arī vairākās NVS valstīs, piemēram, Baltkrievijā un Ukrainā, ir interesanti vērot, ka tās joprojām brīvi drīkst izmantot Latvijā.

Nav īsti skaidrs, pēc kādiem kritērijiem Nacionālā apvienība izvēlas kārtējās prioritātes dažādiem aizliegumiem. Tomēr ir skaidri redzams, ka šādi priekšlikumi pirms vēlēšanām ir noderīgi gan Nacionālās apvienības, gan “Saskaņas” un Latvijas Krievu savienības priekšvēlēšanu kampaņās.

Līdz 25.maijam vēl ir pietiekami daudz laika, tāpēc jāatzīst, ka šovs pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām šogad ir sācies agrāk nekā iepriekšējās vēlēšanās un ir arī daudz atraktīvāks. Būs interesanti vērot, kā tas izvērtīsies turpmāko nedēļu laikā.

Novērtē šo rakstu:

33
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...