Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Par Ilzes Viņķeles modeli – sociālo iemaksu novirzīšanu veselības aprūpei

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents
16.09.2014.
Komentāri (17)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veselības ministrijas darba grupa nākusi klajā ar jaunu veselības finansēšanas modeli – papildināt veselības budžetu ar līdzekļiem no sociālā budžeta. Dokuments, kurā šis plāns aprakstīts, saucas Latvijas Republikas 11. Saeimas deputātes, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedres I. Viņķeles vadītās darba grupas priekšlikumi  ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas attīstībai.

Pārējie darba grupas dalībnieki ir visai izvairīgi atbildēt uz jautājumiem par šī unikālā plāna detaļām. Tā kā tikai Ilze Viņķele publiskajā telpā šo plānu aizstāv, sauksim to par I. Viņķeles finansēšanas modeli.

Aptuveni pusotru gadu atpakaļ publiskajā telpā toreizējā veselības ministre Ingrīda Circene nāca klajā ar aicinājumu piesaistīt veselības finansējumu valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, un pret šo modeli nesaudzīgi iebilda tieši toreizējā labklājības ministre Ilze Viņķele. Nav nekāds brīnums, ka šobrīd pret Viņķeles finansēšanas modeli visaktīvāk iebilst labklājības ministrs Uldis Augulis.

Taisnības labad jāpiebilst, ka Ingrīdas Circenes un Ilzes Viņķeles piedāvājums attiecībā uz sociālā nodokļa piesaisti veselībai „nu nemaz nav līdzīgs”. Ilze Viņķele piedāvā jau nākamā gada budžetā samazināt sociālo iemaksu likmi par 0.5 procentpunktiem, to novirzot veselības aprūpei. Šādā veidā, ņemot nost sociālajai apdrošināšanai pa 0.5 procentpunktiem, veselībai 2016. gadā tiktu jau viens procentpunkts, bet 2019. gadā – 3 procentpunkti. Optimistiski vērtējot budžeta pieaugumu tuvākajos gados (pieņemot, ka nebūs ne kara, ne ekonomiskas krīzes, ne Krievijas sankciju), veselība no sociālās sfēras 2015. gadā saņemtu 31.2 milj.euro, 2016. gadā  – 71.4 milj. euro, 2017. gadā  – 113.1 milj. euro, bet 2019. gadā  – 226.2 milj. euro.

Realitātē šāda plāna īstenošana nozīmētu trīs aksiomas:

• Latvijā darbaspēka nodokļi nesamazināsies;

• pensiju indeksācija nenotiks;

• pieaugs kopbudžeta deficīts sociālā budžeta deficīta dēļ, Latvijai būs grūti pildīt Mastrihtas kritērijus.

Atbalstu principu – novirzīt veselības jomai daļu no sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, taču šai naudai būtu jākļūst par pensionāru (grūtnieču, invalīdu u.c. sociāli neaizsargāto grupu) veselības apdrošināšanu.

Šobrīd veselības jomai ir trīs finansēšanas avoti: valsts budžeta dotācija, pacientu maksājumi, kā arī brīvprātīgā apdrošināšana, pie kam apdrošināšana ir nenozīmīgs avots, lielā mērā fikcija.

2010. gadā veselības joma saņēma budžetu, kas bija 3.8% no IKP. 2011. gadā - 3.4%, 2012. gadā - 3.2%, pērn - 3.0%. Šī gada plāns nosaka, ka veselība saņems 2.9% no IKP, 2015. gada plāns - 2.7%, bet 2016. gadā - 2.5% (likums „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016. gadam").

Šobrīd Latvijas veselības aprūpes sistēmas lielākā problēma ir nesamērīgi lielās izmaksas, ko slimniekam jāmaksā pašam par diagnostiku, ārstniecību un rehabilitāciju. Realitātē medicīna un veselības aprūpe patērē tikpat naudas, cik Igaunijā un Lietuvā, t.i. 6 % no IKP, puse no šīs summas nav solidārs maksājums, bet gan maksājums no pacienta kabatas. Pacients veic līdzmaksājumu, pacienta iemaksu, samaksā par maksas pakalpojumiem un vēl pērk zāles. Pacients sedz aptuveni pusi no ārstēšanas un diagnostikas izdevumiem, kā arī visus rehabilitācijas izdevumus.

Lielo līdzmaksājumu un pacientu iemaksu dēļ mūsu valstī pacientu aprūpe tiek diferencēta pēc klasiskajām nevienlīdzības pazīmēm:

• veselais saņem labāku veselības aprūpi nekā slimais;

• jaunais - labāku veselības aprūpi nekā cilvēks cienījamā vecumā;

• bagātais - labāku veselības aprūpi nekā nabagais;

• rīdzinieks - labāku veselības aprūpi nekā laucinieks.

Jo demokrātiskāka valsts, jo atšķirības mazākas. Jo valsts vairāk balstīta nevienlīdzībā, jo šīs atšķirības lielākas. Vismaz 14% Latvijas iedzīvotāju nevar saņemt veselības aprūpes pakalpojumu tikai tādēļ, ka par to nevar samaksāt. Līdz ar to Latviju raksturo ielaistas slimības un novēlota ārstēšana.

Trīs atziņas, kāpēc nepieciešama vecāka gadagājuma ļaužu veselības apdrošināšana:

• pensionāri slimo ievērojami vairāk nekā darbspējīgā vecuma ļaudis;

• pacientu iemaksa, līdzmaksājums un maksas pakalpojumi pensionāru budžetā aizņem ievērojami lielāku daļu nekā darbspējīgā vecuma cilvēkiem;

• tieši lielo līdzmaksājumu, pacientu iemaksu un citu ārstniecības izdevumu dēļ pensionāri daudz biežāk par citām iedzīvotāju grupām atsakās no veselības aprūpes pakalpojumiem.

Atgriezīšos pie Ilzes Viņķeles finansēšanas modeļa. Viņa piedāvā nākamā gada sociālā budžeta 31.2 miljonus novirzīt 724 638 speciālistu pakalpojumiem, 626 492 izmeklējumiem, bet 10.2 miljonus - kompensējamajiem medikamentiem.

Izlasot šādu piedāvājumu, protams, protestē kā labklājības ministrs Uldis Augulis, tā Pensionāru federācija, un katrs sevi cienošs pensionārs vīkšķī dūres. Ne Uldis Augulis, ne pensionārs nesaprot, ka vismaz puse no šiem izmeklējumiem un speciālistu pakalpojumiem nonāks pensionāru aprūpei. Bez tam piedāvājumā cauri spīd arī Vienotības pārspīlētā mīlestība uz farmāciju.

Es piedāvātu Ilzes Viņķeles finanšu plānu apvienot ar Labklājības ministrijas misiju un sūtību un par 31.2 miljoniem apdrošināt pensionārus pret līdzmaksājumiem un segt daļu no maksas pakalpojumu cenas. Pensionāra lielākā baža ir tieši apstāklī, ka tajā brīdī, kad viņam diagnosticēs smagu kaiti, viņam nāksies pārdot māju vai govi, lai apmaksātu ārstēšanos slimnīcā un daudzo speciālistu savlaicīgu (tātad – ārpus kvotām!) apmeklējumu. Ja šo problēmu kā apdrošināšanu uzņemtos sociālais budžets labklājības ministra personā, pensionāram tas būtu daudz lielāks pienesums nekā indeksācija par 1.42 euro. Pie kam indeksācijā galvenais ieguvējs ir lielo pensiju saņēmējs, bet šāda veselības apdrošināšana būtu vienlīdzīga un palīdzētu ikvienam Latvijas pensionāram.

Pārējie Ilzes Viņķeles darba grupas priekšlikumi  ilgtspējīgas veselības aprūpes sistēmas attīstībai ir apzīmējami ar vērtējumu – tiem ir fantastiskas izaugsmes iespējas.

Priekšvēlēšanu laikā kritizēt kādu dokumentu ir vairāk nekā muļķīgi, jo lielākā daļa šādu dokumentu būtu jāuztver tikpat nopietni kā avīzes un lapiņas, kas blīvā slānī birst manā pastkastītē, pārliecinot mani balsot par vienu vai otru gudrinieku.

Arī darba grupas priekšvēlēšanu laikā dokumentus veido, skatoties politiskos priekšrakstos. Tādēļ es šajos dokumentos parasti pārskatu tikai cipariņus – parasti solījumu kopsumma neiet kopā ar atsevišķiem saskaitāmajiem. Šoreiz manu uzmanību visvairāk pievērsa prasība papildu 40 miljonu finansējumam no valsts budžeta nākamajam gadam. Mērķi cēli, piemēram, 5.9 miljoni paredzēti primārās veselības aprūpes attīstībai. No šiem 5.9 miljoniem 2.8 miljonus darba grupa paredz papīru šmucēšanai – „lai veicinātu primārās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes pilnveidošanu, motivējot kvalitātes kritēriju izpildi, palielinot kapitācijas līdzekļu mainīgo daļu, nepieciešams papildus finansējums 2 806 415 euro apmērā”. Tātad nevienam nenāk prātā fakts, ka ģimenes ārstam, lai viņš aizpildītu visus papīrus, blankas, veidlapas, talonus, žurnālus utt., vajag vairāk laika nekā valsts atvēl viena pacienta apskatei. Nē – mums vajag vēl papildus par 2.8 miljoniem stimulēt birokrātiju primārajā aprūpē.

Katrs, kas ir redzējis grāmatas biezuma papīra kalnus, kas ģimenes ārstam jau šobrīd jāaizpilda kā kvalitātes kontrole, zina, ka Veselības ministrija kā kvalitātes kontroli nekad nav sapratusi ārsta sarunu ar pacientu un pacienta apskati, bet tikai un vienīgi – kā ārsts ar savu roku četrās vietās pierakstīs 1 euro 42 eurocentu lielo pacientu iemaksu (vārdiem, nevis cipariem). Darba grupa atkal iet šo pašu ceļu un gatavojas prasīt naudu jaunām birokrātiskām normām.

Protams, arī valsts budžeta papildinājuma prasībā 28% aizņem vēlme pēc kompensējamo medikamentu apmaksas. Arī es uzskatu, ka kompensācijai papildus nauda ir nepieciešama, bet Vienotība demonstrē neproporcionālu apjomu, jo visiem pārējiem palielinājumiem, proti, visas veselības aprūpes neadekvāto tarifu palielināšanai, Vienotība prasa tikai divreiz vairāk. Toties sabiedrības veselībai vai rehabilitācijai – nulli.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...