Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Piektdienas vakarā (16.02.2018) kā zibens no skaidrām debesīm Latvijas informatīvo vidi satricināja ziņa, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir veicis kratīšanu vienas no augstākstāvošākās un ietekmīgākās Latvijas Republikas amatpersonas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa Ilmāra Rimšēviča dzīvesvietā un darba vietā. Sestdien no rīta tika paziņots, ka Rimšēvičs ir aizturēts aizdomās par kukuļņemšanu. Tā kā šis ir ārkārtas notikums, kurš var būtiski ietekmēt Latvijas politekonomisko vidi un visus Latvijas iedzīvotājus un tā kā šo notikumu jau ir sākuši komentēt, izplatot tai skaitā arī prastas, kā minimums muļķīgas un maldinošas versijas, ir vērts apskatīt šo notikumu sīkāk.

1.1. A/S “Norvik banka” (septītā lielākā banka Latvijā) un tās īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs kopš 2018.gada februāra sākuma regulāri nāca klajā ar publiskiem paziņojumiem par korupciju Latvijas finanšu sektorā, apgalvojot, ka aizturētais maksātspējas administrators Māris Sprūds un kāda vārdā nenosaukta Latvijas finansu sistēmas augsti stāvoša amatpersona esot mēģinājuši izspiest kukuli no Guseļņikova.

1.1.1. Grigorijs Guseļņikovs ir no Krievijas 2008.gadā emigrējis banķieris, pret kuru Krievijā it kā esot vērsies Federālais drošības dienests (FSB). Guseļņikovs ir Krievijā populārās intelektuālās spēles “Kas? Kur? Kad?” dalībnieks un TV spēles “Breinring” tiesnesis, vairāku Krievijas banku (Inkombank, Guta-bank, Rosbank, Binbank, Vjatka Bank) bijušais darbinieks. 2008.gadā tika atzīts par 33.veiksmīgāko jauno cilvēku Krievijā. 2013.gadā kopā ar Lielbritānijas investīciju fondu G2 Capital Partners iegādājās A/S “Norvik Bank” kontrolpaketi pēc kā “Norvik banka” iegādājās Krievijas “Vjatka bank”. Grigorijam Guseļņikovam ir “Putina opozicionāra” slava, un viņš tiek minēts kā viens no angloamerikāņu atbalstītā un virzītā Krievijas politikāņa Aleksandra Navaļnija sponsoriem.

1.1.2. Grogorijam Guseļņikovam ir noteiktas “saites” Latvijā. Guseļņikovam bija labas attiecības ar bijušo Latvijas Republikas premjerministri Laimdotu Straujumu, bet viņas dēls Ģirts Straujums strādāja “Norvik bankā”. 2014.gadā interviju ar Guseļņikovu publicēja “sorosītu” žurnāls “Rīgas laiks”, bet 2017.gadā Guseļņikovs palīdzēja “sorosītam” Alvim Hermanim izrādes “Brodskis/Barišņikovs” izrādīšanā Londonā.

1.1.3. A/S “Norvik bankas” padomes priekšsēdētāja vietnieks kopš 2018.gada janvāra ir bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, kuram pieder lobistu firma “Rasmusen global”, kura visa cita starpā aktīvi lobē Ukrainas intereses pasaulē (Rasmusens ir bijis arī oficiāls Ukrainas prezidenta Pjotra Porašenko padomnieks). A/S “Norvik banka” vadībā ir arī bijušais Vācijas Federālā izlūkdienesta vadītājs Augusts Hannings.

1.2. 2018.gada 13.februārī ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (FinCEN) oficiāli publiski paziņo, ka plāno noteikt sankcijas pret Latvijas banku “ABLV” (bijusī “Aizkraukles banka”) par naudas atmazgāšanas shēmām un kukuļošanu, kas palīdzējušas Ziemeļkorejai attīstīt savu kodolraķešu programmu, un ka “ABLV” ir aizliegts veikt operācijas ar ASV dolāriem (tā kā nozīmīga “ABLV” aktīvu daļa bija dolāros, tad banka dēļ šīm sankcijām bija spiesta lūgt Latvijas bankas palīdzību, ko arī saņēma.)

1.3. 2018.gada 15.februārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ierosina krimināllietu pret Ilmāru Rimšēviču un uzreiz nākamajā dienā veic kratīšanu Rimšēviča darbavietā un dzīvesvietā. Tobrīd Rimšēvičs atrodas ārzemēs un, uzzinājis par notikušo, nekavējoties pats ierodas KNAB, kur tiek pratināts vairāk nekā 7 stundas, pēc kā tiek aizturēts. Pēc 48 stundu aizturēšanas termiņa beigām un 100 000 eiro drošības naudas iemaksas, ko veica Rimšēviča draugs Andris Kreislers (“Velve”, būvniecība), viņš tiek atbrīvots. Aizturēts un uzreiz atbrīvots tiek arī uzņēmējs Māris Martinsons (būvniecība, mikrokredīti). Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš vēlāk presei paziņoja, ka nopratināšanā neesot ticis uzdots neviens jautājums pēc apsūdzības būtības.

1.4. 2018.gada 18.februārī ziņu aģentūra Associated Press publicē iepriekš ņemtu interviju sēriju ar Grigoriju Guseļņikovu, kurā tas paziņo, ka Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi no Latvijas bankām izspiežot kukuļus un liekot “atmazgāt” Krievijas naudu. Konkrēti “Norvik bankai” esot pieprasīts veikt 100 miljonu pārskaitījumu, no kuriem 1 miljonu tā varējusi paturēt sev. Šī ziņa momentāni tiek izplatīta visos nozīmīgākajos pasaules preses izdevumos.

1.5. 2018.gada 19.februārī tā pati ziņu aģentūra Associated Press izplata fotogrāfiju, kurā it kā Ilmārs Rimšēvičs ir redzams neformālā atmosfērā ar vairākām personām, starp kurām ir Krievijas Informāciju tehnoloģiju institūta vadītājs Dmitrijs Piļščikovs (šis institūts ir valstij piederošs un ir daļa no militārā kompleksa). Arī šī fotogrāfija tiek plaši iztiražēta visas pasaules masu medijos. Nākamajā dienā tiek publiskoti materiāli, kuri apšauba fotogrāfijas autentiskumu (tajā esot speciālu fotogrāfiju apstrādes programmu pēdas tieši Rimšēviča kakla rajonā), savukārt Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai “LETA” oficiāli paziņoja, ka minētā fotogrāfija nav ievietota twiterī 2010.gadā, kā to varot spriest pēc redzamās informācijas, bet to esot izdarījusi “trešā puse” 2018.gada 19.februārī un ka fotogrāfija esot izplatīta izmantojot “viltus ziņu” izplatīšanas metodi, kad to dara mazpazīstamas un pat vienreiz lietojamas interneta vietnes. Galkins secina, ka šī ir “iespējams, ļoti plaša informācijas operācija, lai nomelnotu Latvijas tēlu Rietumu valstīs un lai grautu sabiedrības uzticēšanos valstij. (...) Aizsardzības ministrija pieļauj, ka šis ir tikai sākums, lai no ārienes ietekmētu Latvijas iekšpolitiku un gaidāmās Saeimas vēlēšanas”.

Tā kā Ilmārs Rimšēvičs ir ne tikai viena no augstāk stāvošajām Latvijas Republikas amatpersonām, bet arī Eiropas Savienības līmeņa amatpersona un tā kā notikumi ar Rimšēviču tiek manipulatīvi atspoguļoti globālā mērogā, ir jāapskata šī notikuma globālais konteksts.

2.1. Krievijas un Rietumvalstu savstarpējo attiecību ievērojama pasliktināšanās pēdējo gadu laikā

Kopš Vladimira Putina nākšanas pie varas Krievijā un jo īpaši pēdējo 10 gadu laikā pēc Putina slavenās “Minhenes runas” Krievijas un Rietumvalstu starpvalstu attiecības ir arvien vairāk pasliktinājušās un saasinājušās. Tas ir izraisījis vairākas krīzes un karus (karš Gruzijā 2009.gadā, pilsoņu karš Sīrijā sākot no 2012.gada un tam sekojošās ārvalstu militārās operācijas, Ukrainas krīze un pilsoņu karš Ukrainā). Savstarpējā neuzticība un saspīlējums arvien pieaug un pēc daudzu ekspertu domām ir sasniedzis kritiskākus apmērus nekā t.s.”aukstais karš” starp Varšavas pakta valstīm un NATO.

Par šo saasinājumu liecina ne tikai nepārspīlējot paniska histērija Rietumvalstu (un arī Latvijas) presē par Krievijas un personiski Putina “draudiem”, bet arī apstāklis, ka ASV Kongress ir oficiāli gandrīz vienbalsīgi pieņēmis likumu, ka gandrīz visi Krievijas valdības pārstāvji un prezidenta administrācijas darbinieki ir iekļaujami “melnajā sarakstā” un ka Krievija ir pielīdzināma tādām ASV un “brīvās pasaules” ienaidnieku valstīm kā Irāna un Ziemeļkoreja.

Ja Krievijai un ASV nebūtu kodolieroču, ar kuriem tās var ātri iznīcināt viena otru, tad jau sen ritētu pilna mēroga pasaules karš. Pie tam saspīlējums ir tik liels, ka abas puses (pirmkārt angloamerikāņi kā agresori) arvien vairāk tuvojas kodolkara sākšanas slieksnim.

2.2. Konservatīvo un t.s. “liberālo” politisko spēku iekšpolitiskās cīņas ievērojama saasināšanās pēdējo gadu laikā

Papildus lielajam saspīlējumam starpvalstu attiecībās ne mazāk liels ir visu valstu iekšpolitiskās situācijas saspīlējums, kurā notiek pieaugoši arvien nežēlīgāka cīņa starp konservatīvajiem politiskajiem spēkiem un t.s.”liberālajiem” (neoliberālajiem) politiskajiem spēkiem. Šīs cīņas avangardā ir attieksme pret t.s. “seksuālajām minoritātēm”, t.s.”viendzimuma laulību” legalizācija, t.s.”juvenālā justīcija” (masveida un mazpamatota bērnu atņemšana vecākiem), bērnu tirdzniecība caur adopcijas procedūrām, atļauja viendzimuma pāriem adoptēt bērnus, t.s.”genderizācija”, antisabiedriskas skolu un bērnudārzu programmu izmaiņas, kriminālatbildības par pedofīliju sašaurināšana, samazināšana un pat atcelšana vispār un citi galēji antisabiedriski “jauninājumi”.

Krievija šai cīņā ir galvenā konservatīvo vērtību citadele, bet kā neoliberāļu citadeles var minēt Lielbritāniju un Norvēģiju, no kurām ne pārāk daudz atpaliek citas “attīstītās” Rietumvalstis.

Kā šīs cīņas spilgtākais pēdējo laiku notikums bija Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās, kurš kandidēja no Republikāņu (konservatoru) partijas un ar konservatīvu (attiecīgi puslīdz tradicionālu) politisko programmu. Nu visas pasaules neoliberāļiem papildus galvenajam “ļaundarim” Putinam ir parādījies cits savas histēriskās nepatikas izlādes objekts – Donalds Tramps. Līdzīgā kārtā neoliberāļi nomelno un arī apmelo jebkuru konservatīvo politiķi.

2.3. Krievijas prezidenta Vladimira Putina politika naudas aizplūšanas uz ārzemēm mazināšanai un emigrējušā kapitāla atgriešanai Krievijā

Pieaugošā starptautiskā saspīlējuma un nepieciešamības stiprināt Krievijas ekonomiku dēļ Vladimirs Putins jau sen aicināja krievu oligarhus “atgriezties mājās” un atgriezt no valsts izvestos kapitālus (no Krievijas uz Rietumvalstīm kopš 1990.gadu sākuma ir aizplūdis vismaz triljons dolāru). Tādēļ Krievijas valdība ir pieņēmusi virkni šos procesus stimulējošu pasākumu, kuru vidū ir arī “kapitālu amnestija”, kas nesen tika pagarināta. Tātad Krievija vēlas atgūt vismaz daļu aizplūdušo līdzekļu, un no tā var arī secināt, ka Krievijas vadība vairs negrib, lai kapitāli no tās aizplūstu.

2.4. Krievijas realizētā politika sadarbības mazināšanai ar Krievijai izteikti naidīgām valstīm

Sev naidīgas starptautiskās situācijas apstākļos Krievija realizē vērienīgus projektus, kuru mērķis ir mazināt savu ekonomisko atkarību no sev naidīgām valstīm. Kā šādu programmu piemēru var minēt jaunu gāzesvadu izbūvi uz Eiropas Savienību (pirmkārt Vāciju), kuru rezultātā vairs nebūs nepieciešami gāzesvadi, kas iet caur tādām Krievijai naidīgām valstīm kā Ukraina un Polija. Kā citu piemēru var minēt jaunas ostas (Ustlugas) izbūve Baltijas jūras krastā, uz kuru tiek pārvirzīts viss tranzīts no Baltijas valstīm (arī Latvijas). Sak, priekš kam “barot” nelabvēļus, kuri prasa par saviem monopolpakalpojumiem nepamatoti augstu cenu un jebkurā mirklī var veikt tāda vai citāda veida sabotāžu?!

2.5. Cīņa ar korupciju Krievijā

Jau dažus gadus Krievijā ir manāmi vāji, uzmanīgi, bet nopietni signāli, ka Krievija vai nu pamazām vai arī pagaidām tikai “iesildoties” grasās sākt nopietnu un visaptverošu cīņu ar korupciju. Dažu gadu laikā par korupciju ir arestēti un notiesāti vairāki gubernatori. 2017.gadā tika arestēts un notiesāts ilgu laiku par “neaizskaramo” uzskatītais KrievijaseEkonomikas attīstības ministrs Aleksejs Uļukajevs, bet jau 2018.gadā pēc jauna gubernatora iecelšanas par korupciju un valsts līdzekļu izšķiešanu lielos apmēros tika arestēta liela daļa Dagestānas Republikas valdības.

Kā šīs cīņas ar korupciju Krievijā atspulgs, iespējams, ir arī bijušā Latvijas Dzelzceļa (LDz) vadītāja Uģa Magoņa gadījums, - viņa sievastēvs bija Krievijas dzelzceļa (RŽD) vadītājs, kurš savukārt bija spiests atkāpties no amata dažas dienas pēc sava znota aizturēšanas Latvijā.

2.6. Gaidāmās Krievijas prezidenta vēlēšanas 2018.gada 18.martā

Drīzumā ir gaidāmas Krievijas prezidenta vēlēšanas. Jebkura valsts ar demokrātiskām varas maiņas procedūrām tādos brīžos ir visvājākā, tādēļ ir loģiski, ka tās nelabvēļi, konkurenti un ienaidnieki mēģina izmantot šo vājuma mirkli. Tā tas ir arī ar Rietumvalstīm, vēl jo vairāk tādēļ, ka ASV Demokrātu partija un globālā neoliberāļu internacionāle pa visu pasauli ir izbazūnējuši, ka Krievija esot iejaukusies ASV prezidenta vēlēšanās un panākusi Donalda Trampa ievēlēšanu. Nu ir laiks iejaukties Krievijas vēlēšanās (ASV, Lielbritānija un citas Rietumvalstis to, protams, dara regulāri, bet tagad tas jau ir publiska goda saglabāšanas jautājums). Un šīs iejaukšanās pazīmes jau ir redzamas. Krievija kā valsts un Krievijas sportisti olimpiādē ir brutāli pazemoti, notiek mēģinājumi intensificēt karadarbību Ukrainā, tiek noteiktas jaunas sankcijas, notiek dažādu veidu vēršanās pret ar Krieviju saistītām biznesa struktūrām. Tuvojoties vēlēšanām šāda tipa tendences pieaugs. 

3. Kādēļ aizturēja Ilmāru Rimšēviču?

Cilvēkiem, kuri kaut cik reālistiski skatās uz notikumiem Latvijā (un arī pasaulē) jautājumi par Rimšēviča iespējamo vainu nerodas, tāpēc jautājumi “ņēma/neņēma”, “vainīgs/nevainīgs” nav pareizie (tie ir otršķirīgi dēļ savas trivialitātes.) Ar ļoti lielu varbūtību var apgalvot, ka visdrīzāk kaut kad, kaut ko ir ņēmis un visdrīzāk tādā vai citādā mērā ir vainīgs. Situācijas maksimāli pilnīgākai sapratnei pareizie jautājumi ir par kopējo situāciju, kā ir citviet, kā ir ar citiem, kurš un kāpēc vaino, kādēļ tieši tagad.

Ja šādi skatāmies, tad, pirmkārt, jākonstatē būtisks apstāklis, ka pret Ilmāru Rimšēviču vēršas Londonā dzīvojošs “Putina opozicionārs”, kuram savas naudas praktiski nav (viss ir pirkts par svešiem līdzekļiem) un kurš ir cieši saistīts ar NATO struktūrām (pretējā gadījumā “Norvik bankā” nestrādātu bijušais NATO ģenerālsekretārs un Vācijas izlūkdienesta priekšnieks – šādās struktūrās, kā zināms, bijušo nav). No augstākminētā ar lielu varbūtību varam secināt, ka Guseļņikovs tādā vai citādā mērā ir saistīts arī ar Lielbritānijas specdienestiem. Visbeidzot fakti arī liecina, ka Guseļņikovs ir vismaz deklaratīvs neoliberālis (un tādēļ arī “Putina oponents”).

Guseļņikovs apgalvo, ka Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi ir licis bankām “atmazgāt” Krievijas netīro naudu. Lai gan nekādi pierādījumi šim apgalvojumam netiek doti, tas izskatās pietiekami patiess. Latvija uzreiz pēc neatkarības atgūšanas sevi pozicionēja kā “banku valsti”, un tas, ka šī neizdevusies stratēģija varēja izvērsties Krievijas “netīrās” naudas atmazgāšanā, ir pietiekami ticami. To daļēji apstiprina arī regulāri faktiņi par vieniem vai otriem naudas “atmazgāšanas” gadījumiem. Ja skatās no Latvijas valsts viedokļa, tad šis apstāklis pats par sevi nemaz nav nekas īpašs, jo valstij tas var nest un nes zināmus labumus un ar tāda veida “biznesu” nodarbojas pietiekami daudzas šķietami respektablas pasaules valstis.

Ja pieņemam šo Guseļņikova apgalvojumu par patiesu (un tas izskatās patiess), tad uzreiz ir arī jākonstatē, ka par šāda vēriena naudas “atmazgāšanu” ASV, Lielbritānijas un NATO specstruktūras vienkārši nevarēja nezināt. Citiem vārdiem sakot, visi zināja ar ko nodarbojas tajā skaitā arī Latvijas bankas, ko piesedza arī Rimšēvičs, bet nevienu tas neuztrauca, jo nauda gāja uz Rietumvalstīm un stiprināja to ekonomiku. Un tagad pēkšņi kāds to “pamanīja”. Tam ir jābūt nopietniem iemesliem.

Citiem vārdiem sakot, Ilmārs Rimšēvičs visticamāk visa cita starpā uzraudzīja milzīgu nelegālās naudas plūsmu kanālu (jeb analoģijās ar naftas tranzītu – trubu). Un tagad kāds šo kanālu (jeb trubu) nopietni grasās aiztaisīt ciet. Kurš un kāpēc?

No augstākminētā var pieņemt, ka Ilmārs Rimšēvičs tika aizturēts šādu iemeslu dēļ.

3.1. Lielbritānijas, neoliberāļu globālo struktūru un NATO struktūru uzbrukums nozīmīgam Krievijas naudas plūsmas kanālam t.s. “aukstā kara 2.0” ietvaros.

3.2. Krievijas valsts struktūru iniciēta nelegālās naudas plūsmas kanāla, kurš vairs nav nepieciešams, aizvēršana, lai minimizētu kapitāla aizplūšanas no Krievijas iespējas un vēl vienā jomā pārstātu “barot” sev naidīgu valsti. Tādējādi tiek atbalstīts arī Krievijas cīņas pret korupciju trends, kam lai gan nav izšķiroša nozīme, bet kas var būt kā papildus faktors arī attiecīgos Krievijas iekšpolitikas notikumos. Papildus šai gadījumā no svara, iespējams, ir arī Latvijas idiotiskā izglītības reforma, kuras ietvaros plānots līdz galam likvidēt krievu skolas, sak, “jūs likvidējat krievu skolas, bet mēs jums par to vēl vienu uzturkanālu aiztaisām ciet” (no sabiedroto puses latviešiem par šīs nelietības aktīvu vai klusējošu atbalstu plānots uzdāvināt “kompetenču izglītību”, tādējādi faktiski iznīcinot arī latviešu skolas).

3.3. Abi augstākminētie varianti kopā tādā vai citādā sadalījuma kombinācijā.

4. Ar ko tas draud Latvijai?

4.1. Ar plašu, visiem zināmu naudas atmazgāšanas “lielvalsts” slavu, kam var būt pietiekami bēdīgas ekonomiskās sekas (te jāuzsver, ka šī slava visticamāk ir pamatota un neviens Latviju īpaši neapmelo).

4.2. Pārsvarā tikai ar papildu ekonomiskām problēmām, ja šī procesa iniciatori bija Krievija vai arī, ja Krievija uzskatīja sev par faktiski izdevīgām šādas pret sevi vērstas it kā naidīgas aktivitātes (līdzīgi kā ar ekonomiskajām sankcijām, kuras vairāk stiprināja nekā vājināja Krievijas ekonomiku).

4.3. Ar Latvijas starptautiskās nozīmības mazināšanos, kas netieši tuvākā vai tālākā nākotnē var izraisīt kādus nopietnus iekšpolitiskus vai ārpolitiskus satricinājumus. (Nelegālās naudas plūsmas truba, līdzīgi kā jebkura tranzīta truba savā ziņā sargā attiecīgu teritoriju no globāliem satricinājumiem, ja visām pusēm šī truba ir nepieciešama. Ja vairs nav, tad attiecīgā teritorija kļūst mazāk vērtīga un mazāk aizsargājama vai neaizsargājama vispār. Kamēr gan Krievijai, gan Rietumiem šis kanāls bija vajadzīgs, tā esamība puslīdz droši garantēja salīdzinošu mieru un stabilitāti Latvijā. Līdz ar kanāla aizvēršanu šādas garantijas pazūd.)

4.4. Ar Krievijas – Rietumvalstu hibrīdkara saasināšanos tieši Latvijas teritorijā, ja Krievijai šis kanāls ir būtisks. Šai gadījumā iespējami ir jebkādi vispesimistiskākie notikumu attīstības scenāriji, līdz pat patiešām dramatiskām iekšpolitiskām un ārpolitiskām krīzēm un tādai vai citādai reālas karadarbības sākšanai. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

13. Saeimas deputātiem: par grozījumiem likumprojektā, kas regulē Valsts drošības komitejas dokumentus

FotoPateicamies par Jūsu līdzšinējo atbalstu LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas zinātniskajā darbā. Komisija kopš 2017. gada septembra ir konsekventi publiski pierādījusi, ka novecojušā likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” saglabāšana nav zinātniski un tiesiski attaisnojama, īpaši tāpēc, ka tas ietver juridiski nederīgu sadarbības ar VDK konstatēšanas procesu, ko analizējis Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs, tiesas priekšsēdētājas vietnieks Juris Stukāns.
Lasīt visu...

12

Viss, kas nav par mani labs, ir FAKE NEWS

FotoTrešdien LTV diskusiju cikla ietvaros ar visām vēlēšanās startējošajām partijām bija uzaicinājusi partijas KPV LV visu apgabalu līderus uz, gribētos teikt, diskusiju, bet nevaru: balagānu. Ceturtdien, kad dzirdētais vēlreiz pārdomāts un galvā sagūlies pa plauktiem, trīs secinājumi, kāpēc cirks nav tik nevainīgs, kā izskatās.
Lasīt visu...

21

Zapad un Zupa

Foto„Kā tu sagaidi, ka viņi tev uzbruks? - Heigens domīgi jautāja. Maikls nopūtās. - Dons man pateica. Ar kāda tuvu stāvoša cilvēka starpniecību. Bardzīni tēmē uz mani caur kādu tuvu vīru, kuru es, pēc viņa ieceres, neturēšu aizdomās.” (Mario Pjuzo Krustēvs)
Lasīt visu...

21

Ilgtspējības zīlētāji jeb kurus rādīt pāvestam

FotoZinātnē ir metodoloģiskā prasība katra laikmeta iztirzājumā ņemt vērā toreiz lietoto valodu. Laikmetu izdosies pareizi izprast tikai tad, ja respektēs tajā lietoto valodu. Valoda raksturo notikumu idejisko tendētību, laikmeta intelektuālo un morālo atmosfēru, ārējo notikumu vienotību ar tolaik dzīvojošo cilvēku iekšējo pasauli – prāta interesēm, vērtējumiem, kognitīvo piesātinātību.
Lasīt visu...

21

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

FotoLatvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runā jau kopš pagājušā gada, ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka, lai gan ST elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Lasīt visu...

15

Tāda ir mana latviskā politiskā humora izjūta

FotoIepriekšējo reizi rakstīju, ka nācijai ir problēmas un nav, par ko balsot. Kā kārtīgs pilsonis atkal esmu mainījis viedokli, jābalso par visām partijām uzreiz!
Lasīt visu...

12

„Anša vērtības" tomēr iekļūst Saeimā

FotoPēc karstākās vasaras Latvijas vēsturē kā sniegs uz galvas uzkrita šī gada 13.septembrī Saeimā iesniegtais „Amnestijas likuma” likumprojekts, kur piedāvāts atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras 2009.gada janvārī, sava „izmisuma” vadītas, veica „revolūciju”, pēc kā „netaisnīgi” sodītas.
Lasīt visu...

21

Nebalsot nav protests – tā ir padošanās

FotoLīdz vēlēšanām ir atlikušas trīs nedēļas. Kur vien ej, visur dzirdi: “Par ko lai balso? Nav, par ko balsot!” Kā tā - nav? Mums ir plaša izvēle - mums piedāvā 16 sarakstus!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kremļa trends: Pētera I laika tradīcijas un elegance – „po pacanskim poņaķijam”

Divi pdējo dienu notikumi ir izraisījuši plašu rezonansi visā pasaulē: 1. Putins esot atradis...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: postpatiesība

Ja civilizācijas norieta apstākļos ir uzdīdzis postcilvēks, tad katrā ziņā ir uzdīgusi viņa sludinātā postpatiesība. Ja eksistē postpatiesība, tad eksistē tās autors...

Foto

Pret Eiropas Savienības šantāžu

11. septembrī Ungārijas konservatīvais premjerministrs Viktors Orbāns ieradās Strasbūrā, Eiropas Parlamentā, lai piedalītos debatēs par Sargentini ziņojumu, kuru iesniedza Judith Sargentini un kurā tika asi...

Foto

Mainot carus, nemainās carisms, mainās tikai uzvārdi un tituli

Dokumentālās filmas «Nelietis» pirmizrādē uzrunājot skatītājus, Dinārs Gulbis teica, ka mēs bieži rādām ar pirkstu uz citiem....

Foto

Mediju satura sabiedriskais kvalitātes standarts (SKS)

Latvijā un pasaulē vērojamās mediju produkcijas kvalitātes krituma dēļ kļūst aktuāls jautājums, “ko darīt” un kādā veidā uzlabot to darbu...

Foto

Prātojums par atklātību

Pagājušajā nedēļu mūs sasniedza priecīga vēsts: lauzta tā sauktā etniskā barjera Saeimā, un lielā vienprātībā gan nacionāļi, gan internacionāļi, gan liberāļi un pat...

Foto

Aicinu vienaldzīgi nevērot politisko procesu norisi Latvijā televizoru ekrānos

God. tautieši/cien. tautietes! Gandrīz 500 000 latviešu un Latvijas pilsoņu, lai izdzīvotu, bija spiesti emigrēt uz ārzemēm....

Foto

Kāpēc Gobzems uzbrūk man un izplata melus par Jauno konservatīvo partiju?

Portāla Delfi diskusijā viņš man saka, ka, ja es būtu labi strādājusi, “jūs būtu mani ielikuši cietumā”. Jā,...

Foto

Šī brīža situācija atgādina čekas laikus, kad priesteriem „piemeta” pretpadomju literatūru

Godātie ticīgie. Griežos pie jums, jo ir noticis kas neiedomājams: ir arestēts Rēzeknes Sāpju Dievmātes...

Foto

Mulsina tendenciozitāte, ar kādu tiek nopludināta informācija par nepierādītu vainu smagos noziegumos

Mēs, Latvijā kalpojošie Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgas ieņemšanas priesteru mariāņu kongregācijas priesteri un klostera...

Foto

Ceļš uz ielaistām slimībām un lielāku mirstību

Maksas ieviešana par plānveida veselības aprūpi ir necilvēcīga pret, iespējams, līdz 300 000 trūcīgāko iedzīvotāju. Jaunā kārtība ir arī...

Foto

Vienkārši liela daļa raidījuma viesu paši izvēlas runāt krieviski...

LTV7 diskusiju raidījumā “Punkti uz i” 6. septembrī plānotas partiju debates par vidusskolas izglītību mazākumtautību valodās Latvijā....

Foto

Kas patiesībā ir „Saskaņa” – atveriet acis

KPLV partijas vadītāji Kaimiņa un Zakatistova kungi šonedēļ divos dažos raidījumos izteicās, ka ir gatavi sadarboties ar Saskaņu, ja vien...

Foto

Jaunākās idiotisma šaušalas

Jaunākās idiotisma šaušalas centīsies apstiprināt Ministru kabineta sēdē 2018.gada 4.septembrī. Ja jaunākās idiotisma šaušalas tiks apstiprinātas, tad Latvijas skolotāji kļūs valdošās kliķes ķīlnieki...

Foto

Vai akls naids un aizvainojums vēlēšanās var pazudināt valsti? Var

Kāds jautās – vai šim jautājumam ir kāda tieša saistība ar 6. oktobrī paredzētajām Saeimas vēlēšanām...

Foto

Aivars Lembergs ir pārbijies: ZZS vietu koalīcijā ar „Saskaņu”, iespējams, ieņems KPV LV

Ko lai saka, jo tuvāk vēlēšanas, jo jautrāk. Šai sakarā visiem ir ko...

Foto

Rektores filosofiskā instalācija

2018.gada 15.augustā portāls „Delfi” iepazīstināja ar Latvijas Kultūras akadēmijas rektores Rūtas Muktupāvulas „viedokļiem”. Lasītāji ieguva rektores filosofiski iesaiņoto „viedokļu” kombināciju. Rektores vispārīgos prātojumus...

Foto

Iesniegums KNAB par „Memory Water” vides reklāmu kampaņu

Šī priekšvēlēšanu kampaņa mani uztrauc. Vēl nav pat septembris, bet jau esam redzējuši daudz ļoti neētiska un zemiska...

Foto

Ieteiktu izlasīt VARU arī Kaimiņam un citiem KPV LV biedriem - diezgan pamācoši, kā nevajadzētu rīkoties, nonākot pie VARAS

Pēc Indriķa Latvieša grāmatas VARA ("Bailes -...

Foto

Esot pienācis laiks medicīniskā kanabisa legalizācijai: vai klāt vēlēšanu laika daudzsolīšana?

Paldies par ziņu, ka Iekšlietu ministrija ir gatava diskusijai par marihuānas pielietošanu medicīniskām vajadzībām. Nez,...

Foto

Pat datus par nodokļiem KPV nespēj safabricēt tā, lai netiktu pieķerti ar nolaistām biksēm

Partija KPV LV izcēlusies ar kārtējo sabiedriskās domas manipulāciju: ar KPV LV...

Foto

„Ventas Balss” galvenā redaktore Gundega Mertena izplata Kremļa propagandu

Dažas dienas atpakaļ viesojos pie savas bijušās, vecās mīlestības Anastasijas Ivanovičas Krievu laukos, - tas ir viens no...

Foto

Dīvaini, bet fakts: politiskās staigules gaitās Pabriks nav uzkrājis pat vērā ņemamu rūdījumu

Šajās dienās pievērsu uzmanību kādai nelielai sarakstei sociālajā tīklā Twitter. Teikšu pavisam īsi...

Foto

Morālais garants. 2. Universalitāte un reitingi

Morālais garants ir vajadzīgs ne tikai sociāli politiskajā sfērā, par ko centos rakstīt esejā „Morālais garants. 1. Priekšvēlēšanu solījumu erozija”....

Foto

Iesniegums SAB par nekavējošu valsts noslēpuma pielaides atņemšanu deputātam Andrejam Judinam

Pateicoties publikācijām šī gada sākumā, sabiedrība uzzināja par gadījumu, kurā Saeimas deputāts Andrejs Judins izpaudis...

Foto

Vai žurnālisti sāks ar sevi?

Pašam zināmā mērā ir sajūta, ka šis raksts ir ne viena vien iepriekšējā teksta atkārtošanās. Tomēr solītam makā jākrīt un te...

Foto

Ļaunie un zemiskie manipulatoru meli par Solvitu Āboltiņu

Varbūt šeit ir īstā reize atkārtot manu 2016. gadā pausto viedokli par jautājumiem, kas droši vien būs skarti...

Foto

Pieci unikāli veidi, kā tiesājamā Koļegova un VVD ņirgājas par iedzīvotājiem Meroni grupējuma interesēs

Mums jātic, ka ogļu kalnu uzmērīšana un amatpersonu pārsēšanās citos kabinetos esot...

Foto

Kur nonāks Bordāns „mentu pasaules” darboņu pavadībā?

Kaut Saeimas vēlēšanas vēl tikai priekšā, virkne vismaz pagaidām parlamentā nepārstāvētu partiju jau metušās dalīt nākotnes lielos projektus, un...

Foto

Vai priekšvēlēšanu kampaņās izmanto ministriju budžetus

"Latvijas Reģionu apvienība" (LRA) lūgusi Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) izvērtēt, vai "Latvijas Radio" atskaņotajās Latvijas Republikas Finanšu ministrijas...

Foto

Morālais garants. 1. Pirmsvēlēšanu solījumu erozija

Latvijas Republika ir Krievijas Federācijas klons. Abās valstīs ir nacionāli reakcionārs un krimināli oligarhisks valstiskums. Pēc PSRS sabrukuma to izveidoja...

Foto

„Saskaņas”/KPV LV ārlietu ministra amata kandidāts varētu būt Aivis Ronis

TVNET intervija ar Aivi Roni sākotnēji nelikās aizdomīga, taču, izlasot visu interviju, neviļus uzausa atmiņā Anrija...

Foto

„Un tieši šādi cilvēki mums Saeimā ir vajadzīgi...”

Man prasa – kāpēc publiskoju datus par KPV LV kandidāta Māra Možvillo „biznesa” miljona nodokļu parādiem. Šo gribēju...

Foto

Priekšvēlēšanu cīņā oligarhu pusē iesaistās arī TVNET

Vakar un šodien (15./16.augustā) vienā no Latvijas lielākajiem interneta medijiem TVNET tika ievietoti divi žurnālista Toma Rātfeldera (pats sevi...

Foto

Augstu novērtēju KPV LV valdes uzticību, mani izvirzot par 2. numuru Vidzemes vēlēšanu apgabalā

Sveicināti, cienījamie novadnieki un nu jau arī visi Latvijas iedzīvotāji. Mani nebūt...

Foto

Ko deputāti varētu uzdāvināt iedzīvotājiem Latvijas simtgadē

Vairs tikai daži mēneši līdz Latvijas simtgades atzīmēšanai. Tiek gatavotas grandiozas svinības, tērēti milzīgi līdzekļi svinību organizēšanai. Atbildīgās amatpersonas...