Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā
Jānis Ozols15.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt inventarizāciju slimnīcas struktūrvienībās, kas ir papildu darbs (slogs) pie pamata darba.
1) pamata darba pienākumus laikā nevar izpildīt normāla darba ritma apstākļos, bet citi to spēj paveikt ļoti intensīvi, ar pārslodzi vai atstāj uz vēlāku laiku, bet citi veic formāli, paraksta tikai papīrus.
2) baumo, ka par ikgadējo inventarizācijas veikšanu papildu piemaksas par papildu darbu saņem citi cilvēki, ne tie, kuri patiešām to ir darījuši.
3) Par 2016. un 2017. gadu nav samaksāts.
4) Rīkojumu par ikgadējo inventarizāciju nosūta uz katra darbinieka e-pasta adresi (lokālo). Darbiniekiem pieejama tikai tā oficiālā dokumenta daļa, kurā rakstīts laiks un datums, kad jāveic inventarizācija, bet ne darbinieku vārdi un uzvārdi. Darbinieku v/u min "excel" failā, kurā ir tabula, kurā norādīts v/u, datums, struktūrvienības uz kurām jāiet darbiniekiem. Fails "excel" atnāk kopā ar rīkojumu. Tādā veidā darbinieki saprot, ka būs jādodas uz ikgadējo inventarizāciju.
5) Ir tādi kā "inventarizācijas akti", darba lapas katrai struktūrvienībai, kurās ataino preces, to skaitu, komisijas locekļu un struktūrvienības materiāli atbildīgās personas v/u, utml., un uz šī akta atzīmē, kas ir saskaitīts, utml. Komisijas locekļi - tie kas veic inventarizāciju. Bet baumo, ka aktus pārraksta uz citu cilvēku vārdiem vai tie tiek nolikti skapī un rīkojumā citā daļā, kura nav pieejama darbiniekiem, ir rakstīts, kuri reāli veic inventarizāciju un par to saņem papildu piemaksu.
6) kā arī baumo, kāpēc liek slimnīcas darbiniekiem veikt ikgadējo inventarizāciju, jo slimnīcai nav budžetā līdzekļu, lai ņemtu ārpakalpojumu, ja līdz 2015. gadam bija līdzekļi. Kā tur patiesībā ir, - diez vai valsts to nav atvēlējusi.
7) Vai var likt veikt papildu darbu pie pamata darba, ja papildu darbs tiks veikts citās slimnīcas ēkās (korpusos), kurā atrodas dažādas struktūrvienības, kas ir attālināti no sava pamata darba vietas.
8) Arī katrā slimnīcas struktūvienībā ir ļoti daudz lietu uzskaitē, un to skaitīšana aizņem diezgan daudz laika, lai to visu saskaitītu.
9) Varat apjautāt katru darbinieku, kā notiek ikgadējā inventarizācija.
10) Ikgadējā inventarizācija notiek laikā no plkst. 8.00 (8.30) līdz 16.00 (16.30 vai 17.00) normālā darba laika ietvaros, kad darbinieki veica pamata darba pienākumus.
11) Ja Darba likumā patiešām noteikts, ka darbiniekus var norīkot uz laiku veikt ikgadējo inventarizāciju, bet tad kas tad veiks viņa pamata darbu un, ja ir, kas veiks, tad par to jāpiemaksā.
12) Rīkojumā nav atrunāts laiks pēc pulksteņa no cikiem līdz cikiem jāveic ikgadējā inventarizācija katrā struktūrvienībā.
13) Vai slimnīcā ir dokuments, kurā atrunāti piemaksu apmēri par piedalīšanos ikgadējā inventarizācijā.
14) Ja ar Darba likumu ļauts norīkot darbiniekus veikt ikgadējo inventarizāciju, tad vai jābūt dokumentam apraksts, pēc kādiem kritērijiem (noteikumiem, utml.) izvēlas tos darbiniekus, kuriem būs jāpiedalās ikgadējā inventarizācijā.
15) Rīkojumā par ikgadējo inventarizāciju nav rakstīts, ka inventarizācijā jāpiedalās slimnīcas darbiniekiem un kuriem.
16) Rīkojumā nav noteikts, ka ir jāveic teorētiskās un praktiskās apmācības, kā veikt ikgadējo inventarizāciju katrā slimnīcas struktūrvienībā. Kā arī atra darbinieku paraksti uz dokumenta, ka ir iepazinušies ar teorētisko un praktisko pusi.
17) Kāpēc slimnīcas valde un ārstu padome neizvēlas optimālāko laiku, tādu laiku, lai elastīgi un saskaņā ar visiem noteikumiem veiktu ikgadējo inventarizāciju, piemēram, pēc normālā darba laika, lai netraucētu pamatdarbam, jo, veicot pamata darbu, svarīga katra pacienta dzīvības sekunde, lai sniegtu palīdzību, kura tiek gaidīta no visiem Paula Stradiņa - slimnīcas darbiniekiem; vai dažās struktūrvienībās ikgadējo inventarizāciju veiktu normālā darba laikā atkarībā no katras struktūrvienības specifikas, un daudziem citiem noteikumiem, kuri būtu ļoti stingri jāievēro! Kāpēc tas netiek darīts? Jo kā nekā ir struktūrvienības, kurās guļ pacienti ar infekcijām, utml. Slimnīca - tā ir specifiska nozare, kurā tāpat vienkārši uz dullo bezatbildīgi nevar veikt inventarizāciju, kurā ļoti stingri jāievēro noteikumi uz papīra un praksē it visiem.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
