Iesaki rakstu: 
Pagājušajā piektdienā, 4. decembrī Viļakas novadu apciemoja nu jau par atkāpšanos no amata paziņojusi Latvijas Republikas Ministru prezidente Laimdota Straujuma. 4. decembra pēcpusdienā Laimdota Straujuma piedalījās gaismiņu iedegšanas pasākumā Viļakas galvenajā eglē pie Viļakas novada domes ēkas. Vēlāk tikās arī ar sabiedrības pārstāvjiem.
No malas raugoties, it kā dabiska parādība, ka premjerministri vai Valsts prezidenti apciemo attālos novadus. Tikai dīvaini ir tas, ka nu jau bijušie Valsts vai ministru prezidenti nomaļos novadus lielākoties apciemo tikai tad, kad viņu pilnvaru laiks jau iet uz beigām vai arī viņu valdīšanas laiks izskan.
Šo dīvainību var saprast, jo maliene gan Latvijas valstī, gan Eiropas Savienībā ir tikai tumšs kakts vai labākajā gadījumā kluss nostūris, kur atzīmēties, kad dzīves fanfaras sāk apklust, un medņu riesta laikā nokaut kādu meža gaili. Bet ne jau par to ir runa…
Gaismiņu iedegšanas pasākumā pie Ziemassvētku eglītes piedalījās arī kāda vecmāmiņa un viņas mazmeita. Kad Laimdota Straujuma uzrunāja klātesošos, tad omamma mazmeitai teikusi, ka tā, lūk, kundze vasaras kurpēs, ir mūsu valsts valdības vadītāja. Mazmeita iesaukusies: “Viņa ir ļoti gudra, jo atbraukusi pie mums uz Viļaku!” Uz to vecmamma atbildējusi: “Ne tikai gudra, bet arī krietna un ar tīru sirdi, jo dzimusi Latgalē.”
Vēlāk, mājās, mazmeita pārjautājusi: “Vai valsts vadītāji ilgi dzīvo?” Omītes atbilde bijusi: “Ilgi. Gan ilgi dzīvo, gan ilgi valda, ja vien tos neapēd baciļi un vīrusi, kas ieperinās kā miesā tā valstī.” Pēc šīs atbildes mazmeita sākusi sist plaukstas: “Mūsu valsts vadītāja tāda stipra, un neviens vīruss viņu neapēdīs… Viņa pati apēdīs šos vīrusus…”
Šodien vecmamma, kura vēl pirms trīs dienām bija ieradusies uz tikšanos ar premjerministri Straujumu, ir nesaprašanā. Viņa saka: “Ko teikt mazmeitai? Ja mazmeitas acīs stiprus cilvēkus var apēst vīrusi, tad valsts ir pārņemta ar baciļiem un vīrusiem. Valsts ir slima, un, ja tā padomā, tad slimi esam mēs paši melojot bērniem, cits citam un sev.”
P.S. Jānodur galva, jo nav ko piebilst. Slims organisms cieš no pasaules caurvējiem un nīkuļo, nīkuļo, līdz iznīkst. Tā cilvēks, valstis, civilizācijas…
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
