Par Gati Bērziņu un veidiem, kā viņa ģimene apgūst Eiropas naudu
Pietiek lasītājs17.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Velētos vērst ne tikai lasītāju, bet arī tiesībsargāšanas iestāžu uzmanību uz personu ar klasisku latviešu vārdu un uzvārdu - Gatis Bērziņš. Nav iespējas to pārbaudīt, un tie ir pieņēmumi, bet šis vīrs un viņa ģimene, iespējams, daudzu gadus īsteno shēmas un ne visai godīgā veidā apgūst Lauku atbalsta dienesta administrēto Eiropas Savienības piešķirto publisko finansējumu.
Ir, iespējams, vismaz četri uzņēmumi, kuri ir savstarpēji ir ļoti saistīti, bet ar ļoti atšķirīgiem nosaukumiem, - katrs regulāri veiksmīgi realizē Eiropas projektus, būvējot būves un pērkot tehniku.
Publiskais finansējums tiek piešķirts pēc kritērijiem un punktiem, un bieži vien punktus piešķir mazāk, ja persona jau ir saņēmusi publisko finansējumu. Savukārt, iegādājoties tehniku vai uzbūvējot būvi ar publiskā finansējuma atbalstu, ir ierobežojumi, piemēram, nedrīkst šos aktīvus iznomāt citiem vai arī tos izmantot, lai sniegtu pakalpojumus, ja tas nav noteikts projekta mērķī.
Bet šeit, iespējams, ir situācija, kad Bērziņu ģimenei ir ļoti labi nostiprinātas attiecības ar Lauku atbalsta dienestu, jo, iespējams, Gata Bērziņa, kurš ir reālais projektu īstenotājs un patiesais labuma guvējs, māte ir Ziedone Bērziņa, kura daudzus gadus atpakaļ ir bijusi augsta amatpersona Zemkopības ministrijā (https://www.vestnesis.lv/ta/id/58406) un darbojusies tieši ar lauksaimniecības attīstību un subsīdijām
Šis labās attiecības, iespējams, Bērziņiem nodrošina veiksmīgi piešķirtu publisko finansējumu visiem iesniegtajiem projektiem un arī aizsardzību no potenciālas Lauku atbalsta dienesta kontroles.
Protams šis viss ir pieņēmums, bet gandrīz visi, kuri zina šo ģimeni vai jebkā ir sadarbojušies, zina šo stāstu. Pārbaudīt to visu nav vienkāršā pilsoņa iespējās, tomēr, redzot, kā gadu no gada šī shēma attīstās un ģimenes pārliecība un ambīcijas palielinās, gribās, lai tas kādreiz apstātos vai vismaz nesāktos jaunas šāda veida shēmas.
Lauku atbalsta dienests (LAD) ir spēcīgs instruments, jo pārvalda lielus finanšu līdzekļus un no tā darbinieku subjektīvā lēmuma ir daudz kas atkarīgs. Un nav arī noslēpums, ka daudzu Lauku atbalsta dienesta vai Zemkopības ministrijas augstu darbinieku ģimenes uzņēmumi pastarpināti veiksmīgi attīstās, jo ir privileģētākā stāvoklī pret vienkāršajiem pilsoņiem.
Tie iespējamie uzņēmumi, kuri ir patiesībā viens uzņēmums, bet radīti, lai maksimāli apgūtu publisko finansējumi, varētu būt: SIA Ragu dārzs, SIA Briežu dārzs Rudiņi, SIA Atpūta Laukos, SIA Buku audzētava.
Savukārt apjomu, kādā ir apgūts publiskais finansējums šiem uzņēmumiem, var lieliski redzēt www.iub.gov.lv. Un var arī redzēt, kādi ir izsludinātie iepirkumi pēdējai LAD izsludinātajai projektu kārtai šā gada rudenī, kas pierāda, ka shēma strādā un ambīcijas nesamazinās: https://www.vestnesis.lv/ta/id/58406.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
