Par Gati Bērziņu un veidiem, kā viņa ģimene apgūst Eiropas naudu
Pietiek lasītājs17.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Velētos vērst ne tikai lasītāju, bet arī tiesībsargāšanas iestāžu uzmanību uz personu ar klasisku latviešu vārdu un uzvārdu - Gatis Bērziņš. Nav iespējas to pārbaudīt, un tie ir pieņēmumi, bet šis vīrs un viņa ģimene, iespējams, daudzu gadus īsteno shēmas un ne visai godīgā veidā apgūst Lauku atbalsta dienesta administrēto Eiropas Savienības piešķirto publisko finansējumu.
Ir, iespējams, vismaz četri uzņēmumi, kuri ir savstarpēji ir ļoti saistīti, bet ar ļoti atšķirīgiem nosaukumiem, - katrs regulāri veiksmīgi realizē Eiropas projektus, būvējot būves un pērkot tehniku.
Publiskais finansējums tiek piešķirts pēc kritērijiem un punktiem, un bieži vien punktus piešķir mazāk, ja persona jau ir saņēmusi publisko finansējumu. Savukārt, iegādājoties tehniku vai uzbūvējot būvi ar publiskā finansējuma atbalstu, ir ierobežojumi, piemēram, nedrīkst šos aktīvus iznomāt citiem vai arī tos izmantot, lai sniegtu pakalpojumus, ja tas nav noteikts projekta mērķī.
Bet šeit, iespējams, ir situācija, kad Bērziņu ģimenei ir ļoti labi nostiprinātas attiecības ar Lauku atbalsta dienestu, jo, iespējams, Gata Bērziņa, kurš ir reālais projektu īstenotājs un patiesais labuma guvējs, māte ir Ziedone Bērziņa, kura daudzus gadus atpakaļ ir bijusi augsta amatpersona Zemkopības ministrijā (https://www.vestnesis.lv/ta/id/58406) un darbojusies tieši ar lauksaimniecības attīstību un subsīdijām
Šis labās attiecības, iespējams, Bērziņiem nodrošina veiksmīgi piešķirtu publisko finansējumu visiem iesniegtajiem projektiem un arī aizsardzību no potenciālas Lauku atbalsta dienesta kontroles.
Protams šis viss ir pieņēmums, bet gandrīz visi, kuri zina šo ģimeni vai jebkā ir sadarbojušies, zina šo stāstu. Pārbaudīt to visu nav vienkāršā pilsoņa iespējās, tomēr, redzot, kā gadu no gada šī shēma attīstās un ģimenes pārliecība un ambīcijas palielinās, gribās, lai tas kādreiz apstātos vai vismaz nesāktos jaunas šāda veida shēmas.
Lauku atbalsta dienests (LAD) ir spēcīgs instruments, jo pārvalda lielus finanšu līdzekļus un no tā darbinieku subjektīvā lēmuma ir daudz kas atkarīgs. Un nav arī noslēpums, ka daudzu Lauku atbalsta dienesta vai Zemkopības ministrijas augstu darbinieku ģimenes uzņēmumi pastarpināti veiksmīgi attīstās, jo ir privileģētākā stāvoklī pret vienkāršajiem pilsoņiem.
Tie iespējamie uzņēmumi, kuri ir patiesībā viens uzņēmums, bet radīti, lai maksimāli apgūtu publisko finansējumi, varētu būt: SIA Ragu dārzs, SIA Briežu dārzs Rudiņi, SIA Atpūta Laukos, SIA Buku audzētava.
Savukārt apjomu, kādā ir apgūts publiskais finansējums šiem uzņēmumiem, var lieliski redzēt www.iub.gov.lv. Un var arī redzēt, kādi ir izsludinātie iepirkumi pēdējai LAD izsludinātajai projektu kārtai šā gada rudenī, kas pierāda, ka shēma strādā un ambīcijas nesamazinās: https://www.vestnesis.lv/ta/id/58406.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
