Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms kāda strēķa ziņu portālos parādījās teksts, ka pie kultūras ministres sanākuši rakstnieki un uzrīkojuši kaut ko līdzīgu jautram ķīviņam. Diemžēl nebiju klāt, lai gan tādas izpriecas man patīk un personīgā rakstnieku savienība viena biedra sastāvā vienbalsīgi pieņēma lēmumu par piedalīšanos. Pēc ilgiem disputiem mana rakstnieku savienība atbalstīja arī visaptveroša memoranda sacerēšanu, iebilstot vienīgi pret ideju ietilpināt sacerējumā vēdu un šumeru periodu atziņas, bet apmierinoties ar Latvijas laiku, sākot no 1918. gada.

Kultūras ministram nav jābūt izcilam mūziķim, gleznotājam vai dzejniekam. Pietiekami, ja viņš ir labs organizators. Bet jebkurā gadījumā tam jābūt kultūras cilvēkam. Diez vai no viņa varētu prasīt, lai atšķir Hindemitu no Haidegera, Pikaso no Pisarro vai Dīraku no Dīrera, bet apjēgai par atšķirība starp kultūru un civilizāciju ir jābūt. (Sākumam kaut vai atceroties skološanas laikus un pārlasot Špenglera Eiropas norietu, kas ir pagarš sacerējums, bet lasās viegli.)

Ieinteresējies par ķīviņa iemesliem Kultūras ministrijā, nolēmu beidzot iepazīties ar Nacionālās attīstības plānu 2011.-2014. gadam. Tas, ko zināju no komentētājiem, kam uzticos, lai pašam nav jālasa, jau bija kā brīdinājums, bet ir niķis bojāt sev garastāvokli, ko arī sekmīgi īstenoju. Tālāk par trīsdesmit lappusēm netiku un no izlasītā sliecos kļūt par stingru darvinistu, beidzot atradis neapgāžamus pierādījumus, ka cilvēks cēlies no pērtiķa. Pie vienām nepatikšanām vēl pāršķirstīju Kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015. gadam, Rīgas domes Kultūras pārvaldes nolikumu un metu mieru, apņēmies vismaz pāris gadus nepieskarties no dzimšanas mirušiem tekstiem.

Prāts viegli aizķērās pie politiskā slenga puķēs „konsolidācija” un kalkas „risināt jautājumus”, lai arī pie tādiem salikumiem jau bija pierasts kā pie impotenta stāstiem par seksu. Ierasti uzkaitināja stratēģija bez mērķa un rīcības plāna, bet arī tas bija saprotami, jo stratēģiju var gadiem apcerēt, bet rīcības griba prasa rīcību. Kur tādu zvēru lai atrod? Kad par stratēģijas apcerēšanu ieteicos lauku saimniecei, viņa aiztrenca mani uz veikalu pēc maizes, un ar stratēģisko plānu aizkūra krāsni. Veselā saprāta cilvēkam nepiemīt tieksme pieņemt nolikumus, kurus radījusi deģenerējusies telpa, un uzsmaržinātas papīra puķes tam neizsaka neko.

Nopietnāk aizkaitināja jaundarinājums „kultūras industrija”. Līdz šim biju saskāries ar jēdzienu „izklaides industrija”, kas ir dabisks civilizācijas atribūts un tikai ideoloģiskā patēriņa zīmē attiecināms uz kultūru. Daba, kultūra, ekoloģija, tirdzniecība – mēs taču saprotam, kuri divi nes garīgu satvaru un kuri civilizācijas zīmes, kurus divus var just un kurus var zināt, kuros ir teksti un kuros ir zīmes un maģija. Kāpēc tad lietojam nelietojamo salikumu „kultūras industrija”? Kāpēc spēlējamies ar vārdu „kultūra”, it kā nojauzdami tajā ko svarīgu, bet būtībā nenoskaidrodami sev tik vienkāršo ābeci, ka kultūra ir nacionālās valsts izveidošanas pamats un visādas ārējās un iekšējās drošības, izglītības, veselības aizsardzības, labklājības, satiksmes un tirdzniecības jomas ir tikai apkalpojošas. (Pat imigrācijas valstis cenšas kopēt šīs patiesības, lai arī ir grūtības ar pamatidejas meklējumiem.)

Var būt grāmatu izdošanas industrija, mūzikas industrija, izklaides industrija, bet nevar būt kultūras industrija. Pasaulē ir bijuši šādi mēģinājumi, ieviešot vienas partijas vai viena vadoņa uzskatu diktatūru. Ja gribam pievērsties tam Latvijā, vajag klusi pārdēvēt Kultūras ministriju par Sabiedrisko lietu vai Propagandas ministriju un jaunajā iestādē par goda biedru iecelt Alfrēdu Bērziņu. Tad var būt runa par „kultūras jeb valsts industriju”, par vienveidīgu cilvēku kā valsts pamatelementu un šāda cilvēka atražošanu.

Var būt Baznīcas sakrālo priekšmetu industrija, bet nav un nevar būt Dieva industrija. Kultūra a priori, vārda filozofiskā izpratnē, ir no šīs garīgās pasaules jomas.

Kultūras definīciju ir vismaz pāris simtu. Semiotiskas, socioloģiskas, filozofiskas. Dučiem ir populāru kultūras teoriju, nevienai netiekot līdz kodolam, jo varbūt tāda kodola mūsu telpā nemaz nav vai arī tas ir tik visaptverošs kā pasaule un nav novērotāja aprakstāms.

Pirms gadiem divdesmit, kad tauta aizrautīgi lasīja Artura Heilija Lidostu, kādā jeņķu laikrakstā vai tulkojumā Die Zeit kultūras pielikumā bija ziņa, ka noticis Amerikas rakstnieku saiets. Neatceros, par kādu tēmu tika spriests, bet labi atceros, ka uz saietu bija atnācis arī Heilijs, kuru vairums rakstnieku nav pat sveicinājuši. Žurnālists skaidrojumam atzīmēja, ka Arturs Heilijs uzskatīts nevis rakstniecībai, bet izklaides industrijai piederošs. Tāda, lūk, piebilde, runājot par industriju un kultūru.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...