Iesaki rakstu: 
Dažādi dramatiski notikumi ir lietderīgi arī tāpēc, ka tie bieži vien parāda, kas patiesībā ir viens vai otrs cilvēks, kas līdz tam ir uzskatīts par, kā slavenajā seriālā teica, „lielisku ģimenes cilvēku un īstenu ārieti”. Bijušā baņķiera Oļega Fiļa gadījumā tie parāda, kas patiesībā darās to cilvēku galvās, kuriem mēs uzticam savu naudu.
Kad nāca klajā ziņas par to, kā pēc smagā finansiālā trieciena nu jau bijušais baņķieris atprasa no savas bijušās dzīvesbiedres ne tikai naudu un mašīnas, bet arī kastroļus, kannas un pannas, tas bija komiski, bet savā ziņā izprotami.
Kad izrādījās, ka bijušais baņķieris gan spēj „sakārtot” bijušajai dzīvesbiedrei kriminālprocesu par to, ka viņa kaut kad tālā nākotnē varētu neatdot viņam aizdevumu, arī tas bija izprotami. Galu galā šāda banka nevarēja pastāvēt bez ciešiem, labi ieeļļotiem kontaktiem Ekonomikas policijas „pasūtījumu galdā”.
Kad atklājās, kādā tieši veidā eksbaņķieris plāno gan publikācijas dzeltenajā presē, gan vēl jaunu kriminālprocesu eksdzīvesbiedrei par to, ka viņa varētu būt no ģimenes mājas aizvākusi ģimenes mantas, kuras eksbaņķieris nodokļu optimizācijas nolūkos bija noformējis uz firmiņām, arī tas bija saprotami: kas centu netaupa, pie miljona eiro netiek.
Taču nu pēc draiskas sarakstes Instagramā izrādījāie, ka baņķieris ne tikai latviski, bet arī angliski spēj izsacīties tā, ka prātā nāk kādreizējā prezidenta Ulmaņa publiskais „meļi” (liars) tad, kad vajadzēja pieminēt „juristus” (lawyers), turklāt nespēj turēt pat publiski dotu vārdu.
Atgādināsim, ka Oļegs Fiļs savā Instagrama profilā bija publicējis fotoattēlu, kurā bija redzams kopā ne tikai ar LTRK padomes locekļiem, bet arī ar Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni. Tā sacīt, es vēl neesmu pazudis!
Jurģis Liepnieks bija pievienojis šim fotoattēlam komentāru: "Wow! World famous money lounderer Olegs Fils, (his bank colapsed becouse of of USA sanctions) in one picture with Latvian president!" Tā sacīt, maza paņirgāšanās, ko eksbaņķiera kungs uztvēra ļoti sāpīgi.
Uz šo Liepnieka kunga komentāru sekoja Fiļa kunga atbilde: "I laugh. I will definitely not delete you comment. Latvia are also your country and Latvian President are your President too. I like our Latvian President with my best regards."
Ar vārdu sakot, reizē ar visdziļāko simpātiju izteikšanu mūsu prezidenta izstrādājumam, kuram nebija bijis iebildumu pozēt vienā bildē ar Fiļa kungu, eksbaņķieris arī norādīja – cik nu var saprast no viņa herr Švaukstē angļu valodas -, ka pilnīgi noteikti nedzēsīs šo komentāru.
Pēc tam Fiļa kungs sarakstīja vēl visu ko par Prezidenta „vērtspapīru dienestu”, kam vajadzētu izmeklēt Liepnieka kunga ēnainās politiskās darbības, un vēl kaut ko tādā garā. Kam negadās.
Bet ak, tavu brīnumu, tagad es skatos un redzu, ka kādreizējais svešu miljardu apsaimniekotājs spēja turēties pie saviem vārdiem vien nepilnu diennakti. Bija Liepnieka kunga komentārs – un izbija. Neizturēja Fiļa kungs, notrīcēja Fiļa kunga roka un...
Bija, protams, kādreiz tāds karalis, kurš uzskatīja, ka ir sava vārda kungs – pats dod, un pats ņem atpakaļ. Bet nelaime tā, ka Fiļa kungs savu statusu ir tā, sacīt, drusciņ pazaudējis un nekvalificējas ne par karali, ne pat par galmadāmu. Miljardus var atgūt, bet nez vai var atgūt solīda darījumu cilvēka reputāciju kungs, kurš cīnās par kastroļiem un nespēj turēt vārdu pat elementārās lietās.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
