Iesaki rakstu: 
Dažādi dramatiski notikumi ir lietderīgi arī tāpēc, ka tie bieži vien parāda, kas patiesībā ir viens vai otrs cilvēks, kas līdz tam ir uzskatīts par, kā slavenajā seriālā teica, „lielisku ģimenes cilvēku un īstenu ārieti”. Bijušā baņķiera Oļega Fiļa gadījumā tie parāda, kas patiesībā darās to cilvēku galvās, kuriem mēs uzticam savu naudu.
Kad nāca klajā ziņas par to, kā pēc smagā finansiālā trieciena nu jau bijušais baņķieris atprasa no savas bijušās dzīvesbiedres ne tikai naudu un mašīnas, bet arī kastroļus, kannas un pannas, tas bija komiski, bet savā ziņā izprotami.
Kad izrādījās, ka bijušais baņķieris gan spēj „sakārtot” bijušajai dzīvesbiedrei kriminālprocesu par to, ka viņa kaut kad tālā nākotnē varētu neatdot viņam aizdevumu, arī tas bija izprotami. Galu galā šāda banka nevarēja pastāvēt bez ciešiem, labi ieeļļotiem kontaktiem Ekonomikas policijas „pasūtījumu galdā”.
Kad atklājās, kādā tieši veidā eksbaņķieris plāno gan publikācijas dzeltenajā presē, gan vēl jaunu kriminālprocesu eksdzīvesbiedrei par to, ka viņa varētu būt no ģimenes mājas aizvākusi ģimenes mantas, kuras eksbaņķieris nodokļu optimizācijas nolūkos bija noformējis uz firmiņām, arī tas bija saprotami: kas centu netaupa, pie miljona eiro netiek.
Taču nu pēc draiskas sarakstes Instagramā izrādījāie, ka baņķieris ne tikai latviski, bet arī angliski spēj izsacīties tā, ka prātā nāk kādreizējā prezidenta Ulmaņa publiskais „meļi” (liars) tad, kad vajadzēja pieminēt „juristus” (lawyers), turklāt nespēj turēt pat publiski dotu vārdu.
Atgādināsim, ka Oļegs Fiļs savā Instagrama profilā bija publicējis fotoattēlu, kurā bija redzams kopā ne tikai ar LTRK padomes locekļiem, bet arī ar Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni. Tā sacīt, es vēl neesmu pazudis!
Jurģis Liepnieks bija pievienojis šim fotoattēlam komentāru: "Wow! World famous money lounderer Olegs Fils, (his bank colapsed becouse of of USA sanctions) in one picture with Latvian president!" Tā sacīt, maza paņirgāšanās, ko eksbaņķiera kungs uztvēra ļoti sāpīgi.
Uz šo Liepnieka kunga komentāru sekoja Fiļa kunga atbilde: "I laugh. I will definitely not delete you comment. Latvia are also your country and Latvian President are your President too. I like our Latvian President with my best regards."
Ar vārdu sakot, reizē ar visdziļāko simpātiju izteikšanu mūsu prezidenta izstrādājumam, kuram nebija bijis iebildumu pozēt vienā bildē ar Fiļa kungu, eksbaņķieris arī norādīja – cik nu var saprast no viņa herr Švaukstē angļu valodas -, ka pilnīgi noteikti nedzēsīs šo komentāru.
Pēc tam Fiļa kungs sarakstīja vēl visu ko par Prezidenta „vērtspapīru dienestu”, kam vajadzētu izmeklēt Liepnieka kunga ēnainās politiskās darbības, un vēl kaut ko tādā garā. Kam negadās.
Bet ak, tavu brīnumu, tagad es skatos un redzu, ka kādreizējais svešu miljardu apsaimniekotājs spēja turēties pie saviem vārdiem vien nepilnu diennakti. Bija Liepnieka kunga komentārs – un izbija. Neizturēja Fiļa kungs, notrīcēja Fiļa kunga roka un...
Bija, protams, kādreiz tāds karalis, kurš uzskatīja, ka ir sava vārda kungs – pats dod, un pats ņem atpakaļ. Bet nelaime tā, ka Fiļa kungs savu statusu ir tā, sacīt, drusciņ pazaudējis un nekvalificējas ne par karali, ne pat par galmadāmu. Miljardus var atgūt, bet nez vai var atgūt solīda darījumu cilvēka reputāciju kungs, kurš cīnās par kastroļiem un nespēj turēt vārdu pat elementārās lietās.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
