Par dzīvībām drošu izglītību – lai aizsargātu bērnu, skolotāju, vecāku un vecvecāku dzīcības
Iniciatīvas grupa23.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Katra cilvēka dzīvība ir vērtība. Sevišķi to jūtam par tuvo un mīļo dzīvībām. Latvijas Republikas Satversmes 111. pants uzliek par pienākumu valstij aizsargāt cilvēku veselību, tās 93. pants – tiesības uz dzīvību. Satversmes ievads nosaka rūpes ne tikai par sevi, bet arī par saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem.
Zinātniski pierādīts, ka Covid-19 infekcijas izplatība noris izglītības iestādēs ar asimptomatiski slimojošu nepilngadīgo starpniecību, inficējot vecāka gadagājuma tuviniekus un skolotājus. Jau vasaras sākumā pieejamas zinātniskas publikācijas, ka klātienes izglītība skolās kā asimptomātiskās vīrusa infekcijas izplatības vidēs ir bīstama skolotājiem un vecvecākiem.
Savukārt Latvijā publiski zināms, ka iniciatīvas izveides laikā, šobrīd skolas vecuma bērni inficējas biežāk nekā Latvijas iedzīvotāji vidēji (Kuzmina, I. LA, 2020.X.29.). Arī mazgadīgie jau ārstējas slimnīcā – vecuma grupā zem desmit gadiem. Daudzās mājsaimniecībās nav iespējams pilnībā nošķirt vecāko paaudzi.
Ievērojot straujo pandēmijas izplatību un veselības nozares pārslodzes risku, kas pamato Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumu Nr. 655 par ārkārtējo situāciju, ir Satversmē noteiktajam pretēji uzdot vieniem ģimenes locekļiem īstenot izglītību klātienē, ar to pakļaujot citus riska grupā esošus ģimenes locekļus paliekošiem veselības traucējumiem un nāves draudiem. Valstij jāīsteno Satversmes 110. pantā noteiktā ģimenes institūta aizsardzība.
No vienas puses Slimību profilakses un kontroles centrs aicina mācības neīstenot klātienē, no otras puses publiskas amatpersonas draud atbildīgiem vecākiem ar sociālo dienestu iejaukšanos, ja vecāki liks šķēršļus izglītībai klātienē. Šādi indivīda rūpes par riska grupu tuvinieku dzīvībām ģimenēs tiek apgrūtinātas vai nav iespējamas, taču Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības uz dzīvību, tiesības nemirt kļūdainas izglītības politikas īstenošanas dēļ.
Svarīgi, lai pēc ārkārtējās situācijas vispārējā izglītībā būtiski neaugtu skolotāju trūkums pedagogu slimību un nāvju dēļ, lai vecāku vai vecvecāku nāves nepasliktinātu skolēnu sociālo drošību un lai infekciju mājsaimniecībās atnesušie bērni negūtu psiholoģisku traumu, sevi vainojot tuvinieku slimībās un nāvēs.
Ministru kabinets nespēj vienoties par izglītības klātienē apturēšanu. No Satversmes izriet, ka tiesību uz dzīvību aizsardzība jāveic ar likuma palīdzību. Līdz ar to par dzīvībām jālemj Saeimai, pieņemot atbilstošu normatīvo aktu. Dzīvības likumu.
Tāpēc aicinām pieņemt Dzīvības likumu. Tā mērķis ir sekmēt Satversmes 93. pantā nostiprināto pamattiesību uz dzīvību aizsardzību, īstenojot Satversmes ievadā paredzēto solidaritātes principu, rūpējoties par saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanā.
Vispārējās izglītības programmas neīsteno klātienē periodā, kad ir izsludināta ārkārtējā situācija. Šajā laikā kvalitatīvi īsteno izglītību tālmācības, pašizglītības vai izglītības ģimenē Izglītības likuma 8. pantā ietvertajās formās.
Klātienes izglītības aizlieguma pabalstu piešķir par visu ārkārtējās situācijas periodu, kurā nenotiek klātienes vispārējās izglītības apguve gan vecākiem, kas audzina bērnu, kurš apgūst vispārējās vidējās izglītības programmas 1.–6. klasē, piešķirot pabalstu par katru bērnu, gan arī pedagogiem, kuri atrodas darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības iestādi, kas īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu, un piedalās šīs programmas īstenošanā. Pabalsta pieprasīšanas, piešķiršanas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets. «Vecāki par labāku izglītību» piedāvā vispārējo izglītību īstenot kvalitatīvi, tā izstrādājusi Dzīvības likumu un aicina to steidzami pieņemt.
Satversmes ievadā noteiktā solidaritāte paredz cilvēka sapratni. Tāpēc «laba izglītība nav samērojama ar manu tuvinieku nāvi, laba, sociāli atbildīga izglītība ir iedarbīga izglītība, laba izglītība nedrīkst spiest bērnus tapt vainotiem nāvēs». Pieņemot Dzīvības likumu, Latvija pasargās un iegūs savu cilvēku dzīvības.
Iespēja parakstīties:
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
