Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Deju svētku biļetes nopirku „no rokas” par 50 latiem gabalā. Labi, ka pirku laikus, pēdējā dienā cena uzkāpa līdz 400 latiem. Man nebija žēl samaksāt šo naudu, bet labprātāk es šo summu būtu maksājis valstij kā Dziesmu svētku rīkotājiem. Deju svētkos bija viss – režija, organizācija, precizitāte, dejotāju azarts un vadītāju profesionalitāte.

Patiesībā man nebūtu bijis žēl samaksāt 100 vai pat 150 latus par labu vietu Dziesmu svētku noslēguma koncertā. Bet šāda iespēja netika dota. Slēpjoties aiz lozunga, ka biļetes nedrīkst būt dārgas, lai vienkāršajai tautai tiek, lētās biļetes vienkārši nonāca spekulantu rokās, peļņu ieguva nevis Dziesmu svētku rīkotāji, bet ļaudis, kas labi pārvalda datoru vai – kam ir laiks stāvēt rindā.

Ja Dziesmu svētku estrādes 1. sektorā biļetes maksātu 100 latus, bet 5. sektorā – 10 latus, lielākā daļa no ministriju ierēdņiem, prokuroriem un KNAB izmeklētājiem, kam Kultūras ministrija bija ieplānojusi ielūgumus „kā sadarbības partneriem”, būtu varējuši ieskatīties maciņā un izvēlēties – kur sēdēt. Tagad daļa no viņiem kautrīgi slēpjas no Lato Lapsas žurnālistiskās izmeklēšanas, bet daļa izliekas par kultūras cilvēkiem un lepni paceltu galvu sēžas goda rindās.

Un, pat ja ģenerālprokurors, KNAB priekšnieks vai Augstākās tiesas priekšsēdētājs sev un savai ģimenei biļetes nopirka, neviens tāpat neticēs, ka tās viņš nav saņēmis no Kultūras ministrijas atbildīgās ierēdnes kā sadarbības memorandu. Starp citu, internetā tiešām par noslēguma koncerta biļetēm prasīja vairāk par 100 latiem, un melnais tirgus jau tas pats tirgus vien ir – pieprasījums nosaka piedāvājumu.

Latvijas valsts ir divkosīga naudas tērēšanas citadele. Tā vietā, lai paprasītu naudu no tiem, kas to varētu un varbūt pat gribētu maksāt, par Dziesmu svētkiem maksā visi no valsts budžeta. Valsts budžets ir mūsu kopējā nauda. Valsts dotēja Dziesmu svētkiem vairāk nekā 3 miljonus latu (salīdziniet ar Rīgas domes 120 miljoniem par trolejbusiem!), bet tērēja arī pašvaldības, sūtot savus korus uz Rīgu, tērēja sponsori (valsts uzņēmumi, kas tikpat labi savu peļņu būtu ieskaitījuši valsts budžetā).

Es nesaku, ka valstij nevajadzētu atbalstīt nacionālo kultūru, piemēram, Dziesmu svētku tiešraidi nacionālajā televīzijā, lai to tiešām var redzēt visi. Savukārt par gandarījumu un baudu, ko Rīgas viesi gūst Lielajā estrādē, viņi varētu paši samaksāt. Un, ja nu Andris Bērziņš vēlas uzaicināt uz koncertu Vācijas prezidentu, tad Prezidenta kanceleja samaksātu no tās budžeta pilnu summu. Parēķināju – man sanāca, ka Dziesmu svētku biļetei Lielajā estrādē bija jābūt vidēji 45 latus vērtai.

Un, protams, ja biļetes ir dārgas, kaut vai caur maniem nodokļiem un budžetu apmaksātas, man ir vēlme Dziesmu svētku noslēguma koncertā gūt vismaz tādu pašu baudījumu kā no deju lieluzveduma vai simfoniskās mūzikas koncerta Arēnā „Rīga”.

Mana mamma, kas kā Emīļa Melngaiļa krustmeita Dziesmu svētku noslēguma koncertos piedalījusies, sākot no 1926. gada, lāgā nesaprata – kāpēc nevar tikt šogad. Tādēļ arī Dziesmu svētku noslēguma koncerta biļetes man būtu jāpērk no spekulantiem, ja ne kādas attālas pilsētas mērs nebūtu uzdāvinājis savējās. Līdz ar to es Dziesmu svētku koncertu klausījos kopā ar savu mammu, kuras nopietnākais secinājums bija: „Savāca septiņas dažādas līgodziesmas, lai visiem pierādītu, ka Emīla Melngaiļa Jāņuvakars ir labākais.” Latviešiem tāds sacensību gars – pierādījām, ka varam organizēt pašu garāko lielkoncertu uz zemeslodes, un Vācijas prezidentam likām nosēdēt līdz pusdiviem.

Par to, kā radās konkrētā Dziesmu svētku Līgo programma, klīst vairākas leģendas. Ticamākā, šķiet, tā, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš (turpmāk tekstā A.B.) pasaucis kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi (turpmāk tekstā Ž.J.G.) pie sevis. Saruna, kurā piedalījies arī Andra Bērziņa palīgs (turpmāk tekstā P.P.), iespējams, varētu būt bijusi šāda (ņemot vērā, ka Valsts prezidents ir ar elektroinženiera, bet kultūras ministre – ar sporta treneres diplomu):

A.B.: Kā jums tur veicas ar Dziesmu svētku repertuāru? Pie mums uz Dziesmu svētkiem ieradīsies Vācijas federālais prezidents Joahims Gauks.

Ž.J.G.: Mēs esam sagatavojuši Dziesmu svētku programmu, Prezidenta kungs. Lūdzu!

A.B.: Vai šī programma būs pietiekami grandioza? Mums Vācija ir ļoti nozīmīgs partneris. Mums jāparāda viņam ir kaut kas patiesi liels.

P.P.: Vai mēs nevaram Dziesmu svētku estrādi uztaisīt divas reizes lielāku, lai tā būtu lielākā Dziesmu svētku estrāde pasaulē?

Ž.J.G.: Nē, kaut arī es Ķīnā apskatīju stadionu – tieši tāda estrāde mums būtu vajadzīga, bet premjers nedod naudu.

A.B.: Bet ko tad mēs varam darīt, lai Vācijas federālais prezidents būtu izbrīnīts?

Ž.J.G.: Mēs varam pagarināt koncertu, tad tas būs garākais kormūzikas koncerts pasaules vēsturē. Un liksim vairāk numuru pūtējiem – vāciešiem ļoti patīk ragu mūzika.

P.P.: Un vēl mainieties uz skatuves labi bieži – ņemiet vienu kori nost, lieciet otru virsū. Tad Vācijas federālajam prezidentam būs skaidri redzams, ka mūsu ir ļoti daudz un mēs varam būt labi partneri. Un vēl – alu ļaujiet tirgot arī par eiro.

Ž.J.G.: Klausos, Prezidenta kungs! Par alu parūpēsies Rīgas dome, bet mēs par to, lai dziedātāji mainās iespējami lēni un vismaz trīs reizes.

Un tā Vācijas federālais prezidents klausījās koncertu no 19.00 vakarā līdz 2.00 naktī. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite un Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess nepiedalījās latviešu Dziesmu svētkos tikai skaudības dēļ.

Par to kā tapa koncertprogrammas režija, klīst cita leģenda. Reiz Žanetes Jaunzemes-Grendes kabinetā tika atsaukti Dziesmu svētku noslēguma koncerta „Līgo” mākslinieciskie vadītāji (turpmāk tekstā M.V.) un Dziesmu svētku režisors (S.R.). Sarunā piedalījusies kāda Žanetes Jaunzemes-Grendes uzticamības persona, turpmāk tekstā U.P. Saruna, iespējams, varētu būt bijusi šāda:

Ž.J.G.: Valsts prezidents vēlas, lai Vācijas federālais prezidents varētu daudz un ilgi klausīties Dziesmu svētku noslēguma koncertu „Līgo”.

S.R.: Mēs varētu viņu uzlūgt ne tikai uz noslēguma koncertu, bet arī noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumu.

M.V.: Mēs varētu viņu uzlūgt arī uz noslēguma koncerta ģenerālmēģinājuma ģenerālmēģinājumu.

Ž.J.G.: Mums koncertam „Līgo” jānotiek līdz plkst. 2.00

A.B. vai I.C.: Mēs jau esam izsludinājuši, ka 23.00 koncerts beigsies un uz to varēs ierasties visi dziedošie latvieši uz sadziedāšanos.

U.P.: Tādā gadījumā izkasiet no programmām skaitli 3 laukā.

Ž.J.G.: Mums noteikti jāparāda Vācijas prezidentam mūsu Līgo kultūra. Vai mums pietiks līgodziesmu?

M.V.: Katrs latviešu komponists var apdarināt kādu līgodziesmu. Turklāt mēs varam Uģim Prauliņam par 1000 latiem pasūtināt tādu līgodziesmu, kuru varēs dziedāt kopkoris, taurēt pūtēji un dejot dejotāji. Tas nebūs pārāk dārgi, jo nodokļus mēs pēc tam atvilksim.

Ž.J.G.: Vai Jūs varat šo Prauliņa daiļdarbu ielikt ap diviem naktī, lai Vācijas prezidents gūst īpaši lielu baudu?

S.R.: Tas tiks izdarīts.

Ž.J.G.: Un galvenais – dziedātājiem ir jāsmaida.

S.R.: Sapratu, ministres kundze, – mēs bijām domājuši, ka mums viņiem jāmāca ātri nomainīties uz skatuves, bet tagad mēs galveno uzmanību pievērsīsim smaidam.

Lai nenogurdinātu lasītāju, es nemēģināšu dialogos aprakstīt, kas izdomāja, ka koristu rindai, atstājot estrādi, ir jāšķērso skatītāju rinda, kas stāv pēc kafijas vai ūdens, citiem vārdiem– jāmēģina atkārtot deju svētku ritenīti. Un nemēģināšu aprakstīt Rīgas domes amatpersonu, kas tualešu skaitu izrēķināja atsevišķi uz dalībnieku un skatītāju skaitu, bet nesarēķināja kopā, kā arī nolika pie tualešu rindas smēķētavu.

Un tomēr – es patiesi brīnos par to, ka Dziesmu svētki beidzās laimīgi, jo dziedātāju vidū bija gana daudz vecāku cilvēku ar ne tik dzelžainu veselību. Iepriekšējos gados jaukto koru dziedātāji ģenerālmēģinājumā vismaz varēja piesēst skatītāju rindās, kamēr vīru un sievu kori dzied. Šoreiz, pateicoties Kultūras ministrijas biļešu izplatīšanas menedžmentam, visi klausītāji, drošs paliek drošs, metās klausīties arī ģenerālmēģinājumu un ģenerālmēģinājuma ģenerālmēģinājumu. Dziedātājiem atlika tikai sūna, kurā ar Abrenes (baltajiem) brunčiem pasēdēt. Varētu jau pasēdēt tautu dēla klēpī, bet tie vīru kori mums iet mazumā. Visbūtiskākais tomēr ir šķidruma trūkums dziedātājiem un klausītājiem pasākumos, kas ilgst vairāk par trim stundām, kur nu vēl sešarpus. Nekas tāds kā lielais toveris ar kafiju, no kā kausiņiem smelt, vai senā labā kvasa muca nebija paredzēts. Tiesa, dziedātājiem ūdens bija sagādāts.

Nepārbaudīta leģenda stāsta, ka arī Vācijas un Latvijas prezidentiem radusies slāpe, kamdēļ kultūras ministre pēc alus sūtījusi kādu pazīstamu savas partijas deputātu I.P., kurš atnācis tukšām rokām. Tad nu sūtīta iepriekšminētā U.P., kas atnākusi ar diviem kausiem zem tautiskajiem brunčiem.

Tāda normāla parādība ir katrus Dziesmu svētkus beigt ar nelielu strīdu – kam tad īsti tie svētki paredzēti: virsdiriģentiem, dziedātājiem vai skatītājiem. Ja skatītājiem un dziedātājiem, tad varbūt varēja vietām apmainīt sadziedāšanos ar oficiālo koncertu – dziedātāji un skatītāji tad būtu spējuši izbaudīt dziedāšanas laimes sajūtu.

Īstais indikators ir koris. Koris zina – kuras dziesmas atkārtot: Zigmāra Liepiņa „Svētī debesīs šo zemi”, „Es bij’meita” Kārļa Lāča apdarē, Mārtiņa Brauna „Saule, Pērkons, Daugava”. Atkārtoja jau arī Ērika Ešenvalda „Dvēseles dziesmu”, vienkārši kā pēdējo. Kaut man pašam ļoti patīk Ešenvalda mūzika, šoreiz noslēguma dziesma bija izvēlēta lipīgās melodijas un tā fakta dēļ, ka vārdos bija piesaukta gan Latvija, gan Vidzeme, gan Latgale, gan Kurzeme, gan Zemgale. Visādi citādi – izcilu solistu izpildīta estrādes dziesma ar kori pavadījumā, turklāt koristi solistus lāgā nedzirdēja. Nākamajos Dziesmu svētkos visi būs aizmirsuši šās dziesmas esamību, un noteikti koris nevēlēsies to izpildīt, tiklīdz oficiālā daļa būs beigusies.

Noslēguma koncertā kategoriski neiederējās „Es bij’meita” Kārļa Lāča apdarē un Valtera Kaminska „Mūžu mūžos būs dziesma”. Pēdējā caur bargo organizācijas komiteju iespruka tikai, Imantu Ziedoni pieminot. Bet Kārlim Lācim jau laikus jāuzmanās, lai nākamo Dziesmu svētku repertuārā viņu nesagaida Raimonda Paula ignorēšanas likums, jo nedrīkst taču pieļaut korim un klausītājiem tīkamas un melodiskas dziesmas.

Parasti brīdī, kad kāds ir sarakstījis vairāk vai mazāk neslavējošu rakstu, viņam jāatbild uz jautājumu – vai tu arī nākamreiz apmeklētu Dziesmu svētkus, ja zinātu, ka tos atkal rīko organizācijas komiteja kultūras ministres politiskā vadībā. Protams, apmeklētu. Protams, maksātu par biļetēm vai nu budžetam, vai spekulantiem. Jo latvieši ir dziedātāju tauta, pat tad, ja ne minūti mūziku neesi mācījies. Dziesma mūs pavada gan darbā, gan svētkos. Dziesmā latvieši pauž savu prieku, laimi, izdzied un liek zem akmeņa savu bēdu, dziesmā rod spēku un vienotību visas tautai liktenim izšķirīgos brīžos. Un Dziesmu svētkos ar tikai atsevišķām personām tīkamu repertuāru, pirmajos baritonos stāvot, kolektīvi skaļi skaita – cik Dziesmu vēl atlicis līdz Jāzepa Vītola „Gaismas pilij”. Lai to dziedot, piemirstu raizes un ligas.

Un tomēr. Manā Dziesmu svētku klausītāja turpat piecdesmit gadus pieredzē būtiskais Dziesmu svētku indikators ir sadziedāšanās tramvajā mājupceļā no noslēguma koncerta. Šoreiz tramvajā dziedāja tikai digitālais pieturvietas pieteicējs „Brāaļu kaāapiīiīi”. Un tajā mirklī iedziedājās Jāņonkols ar puķi svārku atlokā, prieks un laime kabatā. Jūs taču atceraties „Labvēlīgā tipa” Jāņonkoli, kuram mostoties „klusē basi, brīnās alti, nevar koris padziedāt”. Neticēsiet – Jāņonkols tramvajā sāka izpildīt Uģa Prauliņa „Jāņu nakts mistēriju” - un ar labiem panākumiem.

Novērtē šo rakstu:

34
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

FotoLatvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā iesniedzu prasības pieteikumu par iestādes nepareizu faktisko rīcību un pirmsšķietami nepareiza administratīvā akta atcelšanu, kuras ietvaros lūdzu tiesu:
Lasīt visu...

6

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

FotoPatiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu vai arī pircēju intereses vairošanai par I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu iegādi izmanto Baiļu triloģijas popularitāti.
Lasīt visu...

6

Brīvība meža īpašniekiem?

FotoSen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts mežos un pieaugot mežizstrādei privātajos mežos, kokrūpniecības nozare, nebēdājot par zāģbaļķu trūkumu, varēja investēt attīstībā un nostiprināties starptautiskajos tirgos, skarbā realitāte ir atgriezusies, liekot Latvijas zāģētavām domāt, kā organizēt savu darbību ierobežota resursu daudzuma apstākļos”. (Par to jau tolaik rakstīju šeit.)
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...