Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāki aktīvi Sarkandaugavas iedzīvotāji, kas apvienojušies domubiedru grupā “NĒ vilcienu radītajam troksnim!”, līdz šim ilgstoši, bez panākumiem cenšas panākt politisku rīcību no atbildīgās Satiksmes ministrijas (SM) amatpersonu – ministra un valsts sekretāra puses, lai nodrošinātu dzelzceļa trokšņa ietekmes uz vidi samazināšanu. Radītais troksnis diennakts garumā būtiski piesārņo apkārtējo vidi un nelabvēlīgi ietekmē tajā dzīvojošo rīdzinieku veselību un darbaspējas.

SM pakļautībā esošā VAS „Latvijas dzelzceļš” koncerna uzņēmums SIA „LDZ CARGO”, kas ir lielākais tranzīta un transporta nozares uzņēmums Latvijā, lielākais dzelzceļa kravu pārvadātājs Baltijas valstīs un piektais lielākais Eiropas Savienībā, veic kravu, t.sk., bīstamo un negabarīta, pārvadājumus iekšzemes un starptautiskā satiksmē, kā arī sniedz citus ar dzelzceļa pārvadājumiem saistītos pakalpojumus. Savā mājaslapā uzņēmums lepojas, ka tiek pārvadātas dažādu veidu kravas – nafta, akmeņogles, metāls, kokmateriāli, pārtikas preces, minerālmēsli, ķīmiskās u.c. veida kravas.

Šīs kravas tiek transportētas pa to VAS „Latvijas dzelzceļš” infrastruktūru, kāda tā savulaik ir izbūvēta – gar daudzstāvu dzīvojamām mājām. Neviens no iedzīvotājiem, izvēloties dzīvot Sarkandaugavā, nerēķinājās, ka kopš 2014. gada, kad tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.16 ”Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” ar tajos noteiktiem robežlielumiem, tie dzīvē ne tikai netiks ievēroti, bet tiks būtiski pārsniegti. Tieši tāpēc domubiedru grupas “NĒ vilcienu radītajam troksnim!” pārstāvji vairākkārt rakstiski vērsušies pie atbildīgajām amatpersonām ar aicinājumu novērst vai vismaz ierobežot troksni līdz normās noteiktajam robežlielumam.

Līdzšinējā sarakste ar SM, tostarp atbildīgo ministru Uldi Auguli, izrādījusies nesekmīga. Tā vietā no ministrijas un VAS „Latvijas dzelzceļš” saņemtas vēstules ar ironiskām norādēm, ka, “iegādājoties īpašumus, iedzīvotāji skaidri apzinājās attālumu līdz sliežu ceļiem un iespējamo dzelzceļa radīto troksni” un ka “prettrokšņa ekrānu uzstādīšana saistīta ar ievērojamām izmaksām”. Tas, ka dzīve diennakts garumā vilcienu radīto trokšņu un vibrācijas dēļ daudziem tūkstošiem iedzīvotāju ir nepanesama, nevienu neuztrauc.

Tai pašā laikā valsts nodokļu maksātāju līdzekļi tiek izlietoti kādas amatpersonām pietuvinātas biedrības apšaubāmām aktivitātēm.

Biedrības “Latvijas Motosporta federācija” (LaMSF) viens no biedriem ir motobraucējs un ministra dēls Krišjānis Augulis. Lai gan LaMSF nav ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, ministrs Augulis regulāri netieši, caur SIA “LDZ CARGO” un SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, kas savukārt ir ministrijas padotībā esošas valsts kapitālsabiedrības, sponsorē šo biedrību.

Sarkandaugavas iedzīvotāji vēlas zināt, cik šajā kontekstā ētiski ir finansiāli uzturēt LaMSF un kādu labumu no tā gūst nodokļu maksātāji, tai pašā laikā nerūpējoties par savā politiskajā atbildībā esošas infrastruktūras – dzelzceļa, atbilstošu izmantošanu saskaņā ar Ministru Kabineta noteiktajiem trokšņu līmeņa robežlielumiem?

Satversmes 115.pants nosaka: “Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.” No minētās tiesību normas izriet divi būtiski satura elementi: 1) valstij ir konstitucionāls pienākums aizsargāt vidi un 2) personai ir subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Šajā normā ir ietverts valsts pozitīvais pienākums rūpēties par vides aizsardzību. Lai aizsargātu vidi un ievērotu subjektīvās tiesības uz vidi, valstij ir pienākums atturēties no vidi degradējošu darbību veikšanas, kā arī pieņemt tādu vides politiku, kas veicina dabas vides saglabāšanu un vides kvalitātes uzlabošanu. Valstij ir pienākums pasargāt cilvēkus no vides riska, ko rada ne tikai valsts, bet arī privātpersona.

Kādai jābūt politiskajai gribai un apņēmībai - papildus peļņas iegūšanas kārei veikt būtiskus ilgtermiņa ieguldījumus, izbūvējot prettrokšņa aizsargsienu, tādējādi nodrošinot iedzīvotāju iespēju dzīvot labvēlīgā vidē?

Tieši šāda metode – prettrokšņa aizsargsienas izbūve tiek īstenota daudzviet pasaulē, piemēram, Vācijā dzelzceļa skaņu ierobežošanai katru gadu paredz 100 miljonus eiro, fiksētu summu šiem mērķiem katru gada izdala arī Itālijā. Francijā ir izstrādāts plāns, kur noteiktā laikā jāuzceļ trokšņu aizsargsienas. Pieejamie dati liecina, ka šobrīd visgarākās dzelzceļa trokšņu aizsargsienas izbūvētas Dānijā – 46 km, Čehijā – 115 km, bet Austrijā pat 450 km garumā.

Sarkandaugavas iedzīvotāji aicina SM augstāko amatpersonu – ministru Uldi Auguli (ZZS) sniegt nepārprotamu atbildi: kādēļ tā atļaujas sponsorēt radinieka hobiju, bet nespēj vai, drīzāk, nevēlas pieņemt drosmīgu un atbildīgu politisku lēmumu – atrast līdzekļus efektīvam risinājumam kravu vilcienu radīto trokšņu un vibrācijas mazināšanai, ļaujot rīdziniekiem dzīvot labvēlīgā vidē, kā arī saglabājot viņu darbaspējas?

*Ēriks Pozemkovskis, Viestura prospekta 39, Rīgā, iedzīvotājs

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...