Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nenoliedzami, ka valstij ir jārīkojas, lai mazinātu COVID-19 vīrusa radītās sekas uz tautsaimniecību. Taču nepietiek tikai ar labiem nodomiem (vēl jo vairāk – ne tikai ar labiem nodomiem. Par to vēlāk...). Ir svarīgi, lai šie nodomi tiktu pareizi īstenoti. Citādi vietā ir teiciens - “ar labiem nodomiem ceļš bruģēts uz elli”, un diemžēl to var attiecināt arī uz šo nu jau Saeimā apstiprināto valdības piedāvāto pasākumu plānu. Tikai par dažām - visdīvainākajām - lietām, kuras jau ir sacēlušas neizpratnes un sašutuma vilni sabiedrībā. Mazs “dīvainību” skaidrojums. Kādam var noderēt...

Pirmā plāna „dīvainība”

Pavisam nesaprotams un neloģisks (ja skatās, kā visefektīvāk mazināt krīzes ietekmi) ir priekšlikums atbalsta pasākumus piešķirt, vadoties nevis pēc konkrētiem kritērijiem, izvērtējot to konkrētam uzņēmumam (jo atbalsts tiks piešķirts konkrētam uzņēmumam), bet gan nosakot krīzes skartās nozares (kaut kad pieņemot (vai nepieņemot) par konkrēto nozari lēmumu).

Ir saprotams, ka ir nozares, kuras vīrusa radītā krīze skar vairāk, ir nozares, kuras krīze skar mazāk, bet ir jāsaprot, ka arī vienā nozarē krīzes ietekme uz uzņēmumiem būs dažāda, un tas jau ir novērojams, ka atsevišķās nozarēs, kuras valdība neuzskata par atbalstāmām, ir uzņēmumi, kurus krīze ir skārusi ne mazāk smagi kā “atbalstāmās nozarēs”. Nebūtu taisnīgi šos uzņēmumus turēt norobežotus no atbalsta. Tāpat kā nebūtu pareizi sniegt uzņēmumam atbalstu tikai tāpēc, ka tas ir politiķu izdomātajā “atbalstāmajā nozarē”, lai gan reāli atbalstam tas nemaz nekvalificējas.

Šāda atbalsta noteikšana nevis pēc konkrētiem kritērijiem konkrētam uzņēmumam, bet pēc nozaru principa, kad par katru nozari tiek atsevišķi lemts (tādējādi, ar šādu lēmumu radot īpašu izredzēto (un pateicīgo?) kastu), rada lielus korupcijas un valsts naudas šķērdēšanas riskus. Lielus un sistēmiskus.

Lai kliedētu šīs bažas, šī principa aizstāvji tika aicināti no Saeimas tribīnes pamatot visai sabiedrībai šādas pieejas izvēli, dot racionālus argumentus, norādot tiem – ja šādi argumenti netiks sniegti, tad tas tikai apliecinās paustās bažas par korupciju. Šīs pieejas lobētāji tā arī nespēja minēt nevienu argumentu, kādēļ šāda savdabīga nozaru pieeja būtu jāsaglabā. Pat pēc atkārtota lūguma sniegt kaut jel kādu pamatojumu šādai pieejai!

Komisijas sēdē Finanšu ministrijas amatpersonas gan bikli mēģināja iebarot savu (?) sagatavoto leģendu (laikam cerot uz deputātu nekompetenci) - ka šāda pieeja dos iespēju krīzes visvairāk skartajām nozarēm ātrāk sniegt atbalstu, negaidot, kamēr tiks izstrādāti šie kritēriji – taču šī leģenda tika uzreiz atmaskota, jo uz jautājumu - kā tad šajā gadījumā šis atbalsts tiks sniegts (tā vienkārši visiem šajā nozarē, cik to pieprasīs, vai tomēr būs kādi kritēriji?), pašiem pasaku teicējiem nācās atzīt, ka šis atbalsts “visvairāk skartajiem” tiks sniegts, tomēr izvērtējot to pēc konkrētiem kritērijiem!

Tātad pēc šiem pašiem kritērijiem izvērtēt var arī pārējos uzņēmumus no citām nozarēm, kuriem pamatoti būtu vajadzīga tāda pati palīdzība. Tādējādi tiktu nodrošināta godīga un vienlīdzīga attieksme pret visiem uzņēmējiem. Ko “nez kāpēc” atbildīgie par šī plāna īstenošanu nevēlējās – iebilstot uzdevumam izstrādāt šādus kritērijus. Tāpēc nav jābrīnās, ka visdrīzāk šie kritēriji parādīsies tikai tad, kad “lielā sadale” būs jau notikusi (vai sagatavota), lai pārējiem tiek tikai cīņa par kripatām.

Selektīvā attieksme, kas balstīta nevis uz objektīviem kritērijiem, bet gan uz politiskiem lēmumiem, kuri turklāt būs grūti prognozējami (vismaz lielākajai sabiedrības daļai), rada ne vien pamatīgus korupcijas riskus (vai dažiem iespējas...), bet arī padara šo atbalsta sistēmu neefektīvāku un dārgāku nodokļu maksātājiem par daudziem, daudziem miljoniem, kaut vai tāpēc vien, ka tie uzņēmēji, kuri nepiederēs politiķu izredzēto kastai, bet būs jau nonākuši krīzes grūtībās, neredzot atbalsta iespējas, būs spiesti pieņemt lēmumus, kuru sekas mums pēc tam izmaksās daudz dārgāk, nekā, ja tiem būtu bijusi iespēja uzreiz plānot savas darbības izejot no skaidriem zināmiem kritērijiem, uz kuriem var paļauties rēķinoties ne tikai ar savām, bet arī ar pieejamā atbalsta iespējām.

Otra dārgā „dīvainība”, kuru novērtēsim tikai pēc daudziem gadiem

Tāpat ne mazāk “dīvains” ir priekšlikums noteikt 700 eiro atbalsta griestus “dīkstāvē” esošam darbiniekam. Ja tik tiešām šī atbalsta mērķis ir palīdzēt noturēt cilvēkus ekonomiskajā apritē, un ir sajēga, ka krīze šoreiz skars ne tikai zemi atalgotos darbiniekus ( arī vīruss neskatīsies VID datu bāzē cilvēka ienākumus), tad nav saprotams, kāpēc šis atbalsts tiek veidots tā, lai tieši pretēji – motivētu darbiniekus, kuru vidējais atalgojums ir vismaz vidējās algas līmenī (pārsniedz 1000 eiro), labāk izvēlēties nevis tam paredzēto “dīkstāves atbalstu”, bet gan bezdarbnieku statusu, jo tādējādi tam būs iespēja saglabāt savus ienākumus daudz lielākā apmērā ( to nosaka spēkā esošā darba likumdošana), kuri pienāksies par godīgi maksāto sociālo apdrošināšanas iemaksu.

Grūti noticēt, ka šī priekšlikuma autori nesaprata, kādas sekas radīs šāda nesamērīgi zema “dīkstāves” atbalsta griestu noteikšana – milzīgu slogu uz sociālo budžetu, uz to pašu budžetu, no kura tiek maksātas pensijas un citi sociālie pabalsti. Ir acīmredzami, ka šī plāna veidotāji ir vai nu absolūti atrauti no reālās dzīves un nekompetenti (kam grūti noticēt), vai arī speciāli ir izveidojuši šādu izvēles mehānismu, lai “dīkstāves” kompensācijās cilvēki pēc iespējas mazāk izmantotu krīzei paredzēto piesaistāmo finansējumu (lai vairāk atliktu, ko sadalīt? ) bet tā vietā izvēlētos risinājumu, kas tiek finansēts no sociālā budžeta.

Atkārtojas iepriekšējā krīzē pieredzētais, kad krīzes radīto seku dzēšanai tika izmantota sociālā budžetā sakrātā nauda – toreiz, lai glābtu Parex bankas akcionārus. Lai gan šī nauda bija paredzēta pavisam citiem mērķiem.

Arī tagad šis uzkrājums sociālajā budžetā gadiem tika veidots, lai nodrošinātu pensiju sistēmas stabilitāti – rēķinoties ar nākotnē reāli sagaidāmo demogrāfisko situāciju, kura pasliktināsies, radot papildu slodzi uz sociālo budžetu.

Ne reizi vien politiķiem ir bijis kārdinājums izmantot šo sociālā budžeta uzkrājumu kādiem citiem mērķiem, taču Finanšu ministrija ir bijusi stingra savā pozīcijā, ka šis uzkrājums ir neaizskarams, jo citādi nebūs iespējams nodrošināt pensiju sistēmas stabilitāti ilgtermiņā.

Vai tagad kas pēkšņi ir mainījies? Nav dzirdēts. Fakti runā drīzāk par pretējo – situācija nākotnē iezīmējas vēl dramatiskāka, bet tas netraucē tagad pakļaut neparedzētiem papildus tēriņiem rūpīgi audzēto sociālā budžeta uzkrājumu, tā vietā, lai izmantotu krīzei paredzēto lēti piesaistāmo naudu.

Trešā „dīvainība” – pērle!

COVID-19 krīzes seku novēršanas plāns paredz vairāk nekā 2 miljardus (!) eiro dažādām tautsaimniecības nozarēm, bet par veselības aprūpi tajā vispār ir aizmirsts! Vēl vairāk, pēc izmisīgiem Nacionālās apvienības politiķu centieniem, mobilizējot koalīciju balsot PRET, tika noraidīts priekšlikums paredzēt šajā plānā mediķiem vismaz to atalgojuma pieaugumu, kas sen jau viņiem likumā ir ticis noteikts - nieka 60 miljoni eiro paredzētajā vairāk nekā 2 miljardu eiro lielajā plānā. Ar 2 balsu pārsvaru pat tas tika noraidīts.

Tiešām īstais laiks turpināt spēlēt politiskās spēlītes?!...

Novērtē šo rakstu:

78
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi