Iesaki rakstu: 
Atbildot uz Jūsu 2012.gada 1.jūlija vēstuli, kurā Jūs lūdzat sniegt informāciju jautājumā, kas saistīts ar valsts amatpersonu tiesībām izmantot dāvanas, kas saņemtas vizītes laikā ārvalstīs, sniedzam šādu skaidrojumu.
Valsts vizītes laikā Apvienotajos Arābu Emirātos un Kataras Valstī šā gada maijā, kā minēts plašsaziņas līdzekļos, vairākas Latvijas valsts amatpersonas no uzņemošās valsts amatpersonām ir saņēmušas dāvanas - rokas pulksteņus. Sakarā ar to Ministru prezidents lūdza Valsts kancelejas Juridisko departamentu sniegt viņam informāciju par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" normu piemērošanu attiecībā uz diplomātisko dāvanu izmantošanu. Viedokli, kas pamatots uz turpmāk minēto regulējumu un argumentiem, par minēto jautājumu sniedza Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietniece Solveiga Līce.
Saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums) 13.1 panta pirmo daļu valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir atļauts pieņemt diplomātiskās dāvanas (dāvanas, ko ārvalsts delegācija vai oficiāla amatpersona pasniedz Latvijas valsts amatpersonai diplomātiskajā protokolā noteiktajā kārtībā), kā arī dāvanas, kuras pasniedz ārvalstu delegācijas vai amatpersonas valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā ārvalstīs. Atbilstoši šā panta trešajai daļai minētās dāvanas ir attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas īpašums.
Regulējums par turpmāko rīcību ar dāvanu, kuru valsts amatpersonai ir atļauts pieņemt, pildot amata pienākumus, ir ietverts likuma 13.3 pantā. Diplomātiskās dāvanas reģistrējamas Ārlietu ministrijas Vienotā valsts protokola reģistrā, un par to izmantošanu lemj ārlietu ministrs vai Ministru prezidents (ja diplomātisko dāvanu pieņēmis pats ārlietu ministrs). Rīcību ar pārējām dāvanām nosaka Ministru kabineta 2008.gada 28.oktobra noteikumi Nr.888 "Kārtība, kādā reģistrējamas, novērtējamas, izmantojamas un izpērkamas dāvanas, kas pieņemtas, pildot valsts amatpersonas pienākumus, un kas ir valsts vai pašvaldības institūcijas īpašums" (turpmāk - noteikumi Nr.888). Saskaņā ar noteikumiem Nr.888 dāvanas saņēmējs nodod dāvanu reģistrēšanai, institūcijas izveidotā komisija dāvanu reģistrē un lemj par tās izmantošanu. Amatpersonai ir tiesības, ja viņa to vēlas, izpirkt dāvanu.
Jānorāda, ka praksē likuma normas attiecībā uz diplomātiskajām dāvanām tika piemērotas nekonsekventi, jo likums neparedzēja konkrētu mehānismu rīcībai ar diplomātiskajām dāvanām, tāpat nebija precizētas valsts amatpersonas, uz kurām attiecas likuma nosacījumi, un kā drīkst izmantot šīs dāvanas. Ņemot vērā minēto, sniedzot viedokli Ministru prezidentam par diplomātiskās dāvanas izmantošanu, Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietniece uzskatīja, ka, kaut arī noteikumi Nr.888 neattiecas uz diplomātiskajām dāvanām (šajā gadījumā dāvana Ministru prezidentam. atbilstoši pasaules praksei ir diplomātiskā dāvana), saskaņā ar likuma 13.1 panta trešo daļu tā ir valsts institūcijas īpašums un rīcībai ar to jābūt atbilstošai. Pēc būtības rīcībai ar dāvanām, kas abos gadījumos ir valsts vai pašvaldības institūcijas īpašums, būtu piemērojama viena kārtība.
Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietniece, sagatavojot viedokli Ministru prezidentam, ņēma vērā arī Valsts prezidenta ierosināto likumprojektu, kas šajā laikā bija izskatīšanā Saeimā un paredzēja grozījumu izdarīšanu likumā attiecībā uz jautājumiem par rīcību ar diplomātiskajām dāvanām. Šie grozījumi konkretizēja, kuras ir diplomātiskās dāvanas, uz kādām personām regulējams attieksies, kā regulēs turpmāko rīcību ar saņemtajām diplomātiskajām dāvanām, - tika paplašināts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt vienotu kārtību rīcībai ar visām dāvanām. Minētais likums šobrīd ir pieņemts Saeimā (2012.gada 14.jūnija likums "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā""), un tas stājas spēkā 2012.gada 18.jūlijā.
Ņemot vērā minēto, Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietniece uzskata, ka attiecībā uz ministrijas valsts sekretāra un citu valsts amatpersonu (izņemot Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju, Ministru prezidentu un ārlietu ministru) pieņemto dāvanu izmantošanu spēkā ir noteikumi Nr.888, kuros noteikta rīcība ar valsts vizītes laikā ārvalstīs saņemto dāvanu.
Atbildot uz Jūsu jautājumu, kāpēc Valsts kancelejas juristi līdzīgus iebildumus necēla laikā, kad bija vispārzināms, ka saņemtās diplomātiskās dāvanas - rokas pulksteņus - valkā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, paskaidrojam, ka Valsts kancelejas viedoklis šajā gadījumā netika lūgts, kā arī vēršam uzmanību, ka saskaņā ar likuma 5.pantu šā likuma izpildi kontrolē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Vienlaikus vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz to, ka tas nenozīmē, ka Valsts kanceleja pašreiz nereaģē uz sabiedrībā aktuāliem notikumiem. Pēdējo divu gadu laikā ir mainījies Valsts kancelejas darbības stils, tai skaitā būtiski attīstīta un paplašināta komunikācija ar sabiedrību. Valsts kanceleja arī turpmāk centīsies aktīvi reaģēt uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušiem sabiedrībai aktuāliem notikumiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
