Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Par diplomātiskajām dāvanām

Elita Dreimane, Valsts kancelejas direktore
22.07.2012.
Komentāri (9)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atbildot uz Jūsu 2012.gada 1.jūlija vēstuli, kurā Jūs lūdzat sniegt informāciju jautājumā, kas saistīts ar valsts amatpersonu tiesībām izmantot dāvanas, kas saņemtas vizītes laikā ārvalstīs, sniedzam šādu skaidrojumu.

Valsts vizītes laikā Apvienotajos Arābu Emirātos un Kataras Valstī šā gada maijā, kā minēts plašsaziņas līdzekļos, vairākas Latvijas valsts amatpersonas no uzņemošās valsts amatpersonām ir saņēmušas dāvanas - rokas pulksteņus. Sakarā ar to Ministru prezidents lūdza Valsts kancelejas Juridisko departamentu sniegt viņam informāciju par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" normu piemērošanu attiecībā uz diplomātisko dāvanu izmantošanu. Viedokli, kas pamatots uz turpmāk minēto regulējumu un argumentiem, par minēto jautājumu sniedza Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietniece Solveiga Līce.

Saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk - likums) 13.1 panta pirmo daļu valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir atļauts pieņemt diplomātiskās dāvanas (dāvanas, ko ārvalsts delegācija vai oficiāla amatpersona pasniedz Latvijas valsts amatpersonai diplomātiskajā protokolā noteiktajā kārtībā), kā arī dāvanas, kuras pasniedz ārvalstu delegācijas vai amatpersonas valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā ārvalstīs. Atbilstoši šā panta trešajai daļai minētās dāvanas ir attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas īpašums.

Regulējums par turpmāko rīcību ar dāvanu, kuru valsts amatpersonai ir atļauts pieņemt, pildot amata pienākumus, ir ietverts likuma 13.3 pantā. Diplomātiskās dāvanas reģistrējamas Ārlietu ministrijas Vienotā valsts protokola reģistrā, un par to izmantošanu lemj ārlietu ministrs vai Ministru prezidents (ja diplomātisko dāvanu pieņēmis pats ārlietu ministrs). Rīcību ar pārējām dāvanām nosaka Ministru kabineta 2008.gada 28.oktobra noteikumi Nr.888 "Kārtība, kādā reģistrējamas, novērtējamas, izmantojamas un izpērkamas dāvanas, kas pieņemtas, pildot valsts amatpersonas pienākumus, un kas ir valsts vai pašvaldības institūcijas īpašums" (turpmāk - noteikumi Nr.888). Saskaņā ar noteikumiem Nr.888 dāvanas saņēmējs nodod dāvanu reģistrēšanai, institūcijas izveidotā komisija dāvanu reģistrē un lemj par tās izmantošanu. Amatpersonai ir tiesības, ja viņa to vēlas, izpirkt dāvanu.

Jānorāda, ka praksē likuma normas attiecībā uz diplomātiskajām dāvanām tika piemērotas nekonsekventi, jo likums neparedzēja konkrētu mehānismu rīcībai ar diplomātiskajām dāvanām, tāpat nebija precizētas valsts amatpersonas, uz kurām attiecas likuma nosacījumi, un kā drīkst izmantot šīs dāvanas. Ņemot vērā minēto, sniedzot viedokli Ministru prezidentam par diplomātiskās dāvanas izmantošanu, Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietniece uzskatīja, ka, kaut arī noteikumi Nr.888 neattiecas uz diplomātiskajām dāvanām (šajā gadījumā dāvana Ministru prezidentam. atbilstoši pasaules praksei ir diplomātiskā dāvana), saskaņā ar likuma 13.1 panta trešo daļu tā ir valsts institūcijas īpašums un rīcībai ar to jābūt atbilstošai. Pēc būtības rīcībai ar dāvanām, kas abos gadījumos ir valsts vai pašvaldības institūcijas īpašums, būtu piemērojama viena kārtība.

Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietniece, sagatavojot viedokli Ministru prezidentam, ņēma vērā arī Valsts prezidenta ierosināto likumprojektu, kas šajā laikā bija izskatīšanā Saeimā un paredzēja grozījumu izdarīšanu likumā attiecībā uz jautājumiem par rīcību ar diplomātiskajām dāvanām. Šie grozījumi konkretizēja, kuras ir diplomātiskās dāvanas, uz kādām personām regulējams attieksies, kā regulēs turpmāko rīcību ar saņemtajām diplomātiskajām dāvanām, - tika paplašināts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt vienotu kārtību rīcībai ar visām dāvanām. Minētais likums šobrīd ir pieņemts Saeimā (2012.gada 14.jūnija likums "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā""), un tas stājas spēkā 2012.gada 18.jūlijā.

Ņemot vērā minēto, Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietniece uzskata, ka attiecībā uz ministrijas valsts sekretāra un citu valsts amatpersonu (izņemot Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju, Ministru prezidentu un ārlietu ministru) pieņemto dāvanu izmantošanu spēkā ir noteikumi Nr.888, kuros noteikta rīcība ar valsts vizītes laikā ārvalstīs saņemto dāvanu.

Atbildot uz Jūsu jautājumu, kāpēc Valsts kancelejas juristi līdzīgus iebildumus necēla laikā, kad bija vispārzināms, ka saņemtās diplomātiskās dāvanas - rokas pulksteņus - valkā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, paskaidrojam, ka Valsts kancelejas viedoklis šajā gadījumā netika lūgts, kā arī vēršam uzmanību, ka saskaņā ar likuma 5.pantu šā likuma izpildi kontrolē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Vienlaikus vēlamies vērst Jūsu uzmanību uz to, ka tas nenozīmē, ka Valsts kanceleja pašreiz nereaģē uz sabiedrībā aktuāliem notikumiem. Pēdējo divu gadu laikā ir mainījies Valsts kancelejas darbības stils, tai skaitā būtiski attīstīta un paplašināta komunikācija ar sabiedrību. Valsts kanceleja arī turpmāk centīsies aktīvi reaģēt uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušiem sabiedrībai aktuāliem notikumiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...