Par deputāta Dāvja Stalta tiesiskuma izpratni un Ķemeru sanatorijas nākotni
Ģirts Lejiņš, Sandija Novicka*08.09.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izlasot Dāvja Stalta publikāciju, jāsecina, ka deputāts Dāvis Stalts ne līdz galam izprot, ko nozīmē tiesiska un demokrātiska valsts, kādas ir katra indivīda (tai skaitā citas valsts pilsoņu) tiesības, tiesu un zvērinātu advokātu loma tiesiskā sabiedrībā.
Saistībā ar SIA Ominasis Latvia, kurai pieder Ķemeru sanatorijas komplekss, maksātnespēju pie zvērinātu advokātu biroja Raidla Lejiņš & Norcous ir vērsies ar spēkā esošu Saūda Arābijas tiesas lēmumu iecelts mirušā Omar Salih Al-Hamdi mantojuma masas administrators, likvidators un pilnvarotā persona, kuras uzdevums ir aizsargāt mantojuma masas intereses. Mirušā Omar Salih Al-Hamdi mantojuma masas administrators arī ir pieteicis mantojuma masas vārdā kreditoru prasījumus.
Maksātnespējas likuma 8. pants noteic, ka nenodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības nav nodrošinātas ar nodrošinājuma līdzekļiem. Tātad atbilstoši Maksātnespējas likumam, lai persona iegūtu nenodrošinātā kreditora statusu, tās prasījumam nav jābūt iekļautam kreditoru reģistrā.
Mirušajam Omar Salih Al-Hamdi piederošais Ķemeru sanatorijas komplekss tika nopirkts atklātā Privatizācijas aģentūras rīkotā izsolē. Vairāku gadu laikā Omar Salih Al-Hamdi tieši vai ar viņam piederošo sabiedrību starpniecību ir ieguldījis Ķemeru sanatorijas kompleksa atjaunošanā vairāk nekā 10 miljonus latu.
Veikto investīciju apjoms nav nekāds noslēpums. Tas izriet gan no Privatizācijas aģentūras valdes 2009.gada 26.maija lēmuma, gan no SIA Ominasis Latvia gada pārskatiem un kontu izdrukām, kuras ir pieejamas maksātnespējas administratoram. Mirušā Omar Salih Al-Hamdi mantojuma masas prasījumi pret SIA Ominasis Latvia nav nodrošināti.
Ievērojot minēto, zvērinātu advokātu birojs Raidla Lejiņš & Norcous, pildot Latvijas Republikas Advokatūras likumā zvērinātiem advokātiem noteikto pienākumu aizstāvēt un pārstāvēt juridisko palīdzību lūgušās personas tiesības un likumīgās intereses, vērsa visu iesaistīto pušu uzmanību uz to, ka Ķemeru sanatorijas kompleksa pārdošana Jūrmalas pilsētas domei bez izsoles par objekta piespiedu pārdošanas vērtību būtu pretrunā Maksātnespējas likuma 6. panta 4. punktam un 111. panta otrajai daļai, jo šāds pārdošanas veids nenodrošinātu mantas pārdošanu par iespējami augstāku cenu un neveicinātu visu kreditoru prasījumu apmierināšanu tādā apmērā, kādā tas būtu iespējams, ja Ķemeru sanatorijas komplekss tiktu pārdots izsolē.
Jāņem vērā, ka vēl 2013. gada maijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegtā informācija liecināja, ka par Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādi ir izrādījuši interesi 17 investori, bet MSIA Ominasis Latvia maksātnespējas procesa administrators A.Kreics publiski pauda viedokli, ka izsole varētu notikt 2013. gada vasaras beigās un jau 2013. gada rudenī sanatorijā varētu saimniekot jaunais investors.
Tikai 2013. gada jūnija pašās beigās sabiedrībai pēkšņi tika paziņots, ka Ķemeru sanatorijas izsole tomēr netiks organizēta, jo īpašumu bez izsoles par īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību vēlas iegādāties Jūrmalas pilsētas dome. Te der norādīt, ka īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība parasti ir ievērojami zemāka nekā tirgus vērtība. Tas rada risku, ka tādejādi tiktu aizskartas arī mirušā Omar Salih Al-Hamdi īpašuma tiesības, jo īpašums tiktu atsavināts par pirkuma maksu, kuru nevar uzskatīt par taisnīgu atlīdzību.
Pastāvot šādiem apstākļiem, pārsteidz Latvijas Saeimas deputāta retorika, saucot advokāta norādi uz to, ka tiks izmantoti visi tiesiskie līdzekļi, tai skaitā iesniegtas prasības tiesā, par „draudiem” un „kaķa lāstiem”, savukārt advokāta veiktu klienta pārstāvību - par „mušu lidošanu uz medu”.
Stalta kungam, kas savā rakstā citējis un „analizējis” daudzus likuma pantus, nāktos arī zināt, ka jebkura dokumenta apstrīdēšana tiesā vēl nedod pamatu pasludināt, ka dokuments nav derīgs, kamēr vien tiesa tā nav lēmusi. Īpaši apbēdina fakts, ka klaju neizpratni par tiesu varas lomu demonstrē likumdevējas varas pārstāvis.
Al-Hamdi kunga publisku nosaukšanu par „it kā mirušu”, pamatojoties uz to, ka Latvijas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija nav saņēmusi nāvi apliecinošus dokumentus, nevar uztvert citādi kā vien par neizdevušos un pret mirušā palicējiem absolūti netaktisku joku. Līdz šim Latvijā, šķiet, nebija noteikts, ka par mirušiem tiek atzītas tikai tās personas, kuru nāvi apliecinoši dokumenti iesniegti parlamentārās izmeklēšanas komisijai.
Gribas ticēt, ka Stalta kungs tiešām mēģina rīkoties valsts interesēs. Tomēr kopumā haotiskā svaidīšanās starp Maksātnespējas likumā paredzēto Ķemeru sanatorijas kompleksa pārdošanu izsolē, potenciālo investoru uzrunāšanu un vēlēšanos sanatoriju lēti pārdot Jūrmalas pilsētas domei (kura nespēj vai negrib atklāt savus plānus par tālāko rīcību ar sanatoriju), vedina domāt, ka dažu personu galvās pastāv plāns, saskaņā ar kuru Ķemeru sanatorijas kompleksu ir paredzēts nodot šobrīd sabiedrībai nezināmam investoram, apejot visiem atklātu un pieejamu izsoli.
Šāda rīcība nekādi neveicina investoru uzticību Latvijas valstij un vēlēšanos veikt ieguldījumus Latvijas unikālajos kurortoloģijas un citos dārgumos.
* Partneris un zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs Raidla Lejiņš & Norcous
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
