Par demogrāfijas problēmām jārunā vēl skaļāk
Pēteris Zariņš, PIETIEK lasītājs22.04.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar šo vēstuli vēlos vērsties pie Roberta Ķīļa kunga, aicinot nebūt tik bērnišķīgam un uzmanības trūkumu necensties mazināt, ar negācijām vēršoties pie darba darītājiem. Šajā gadījumā runāju tieši par paustajām domām BNS rakstā “Ķīlis: politiķu iniciatīva demogrāfijas jautājumos ir “kaitinoša trobele””.
Katram, kurš seko līdzi aktuālākajām norisēm, uzreiz top skaidrs, ka profesors ir apvainojies, par to, ka demogrāfijas jautājumus Latvijā sācis risināt vēl kāds cits bez viņa “izcilās” personības līdzdalības. Ķīļa kungs, Jums nepieder patenta tiesības uz jaunu ideju un vēsmu radīšanu un īstenošanu! Tādēļ būtu jāpriecājas par ikvienu, kas vēlas iesaistīties demogrāfiskās situācijas risināšanā.
Lai arī Ķīlis norāda, ka ir demogrāfijas jautājumu “iebīdītājs” politiskajā vidē, Stratēģiskās analīzes komisija, kurā Roberts Ķīlis darbojas, pēdējo pētījumu demogrāfijas jomā publicējusi tikai 2007. gadā. Pēc tam nekas nav darīts, lai arī situācija paliek arvien sliktāka. Turklāt nepietiek tikai ar situācijas analīzi, - ir kaut kas reāli jādara, lai stāvoklis uzlabotos. Vēl jo vairāk, jau sen šos jautājumus vajadzēja pacelt politiskā līmenī, meklējot visaptverošus risinājumus.
Nesaprotu, kādēļ Latvijā tas tā vienmēr ir – cilvēki, kuri kopīgiem spēkiem varētu dot patiesu un labu ieguldījumu tautas saglabāšanā, labāk izlieto savu enerģiju, lai apvainotu, pārmestu, radītu aizdomas un aprunātu. Ķīļa kungs, iesaku Jums labāk nestāvēt malā un nekritizēt cilvēkus, kas kaut ko dara, bet iesaistīties, iet palīgā ar savu pieredzi un zināšanām.
Šībrīža situācijā nevar noliegt, ka demogrāfija un tautas izmiršana un izbraukšana ir tēmas, kas Latvijā ir ļoti būtiskas. No tā ir atkarīga mūsu un mūsu bērnu nākotne, tādēļ būtiski visās instancēs darīt visu iespējamo, lai situāciju uzlabotu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
