Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viens no reālākajiem kandidātiem uz vakanto valstij piederošās bankas Citadele padomes locekļa amatu ir politikā un banku vadībā daudz pieredzējušais Mārtiņš Bondars. Kā liecina Pietiek rīcībā esoša informācija, viņš ir viens no ekonomikas ministra Daniela Pavļuta favorītiem Citadeles padomes locekļa amatam. Savukārt pret to, ka Bondars kļūtu par Citadeles padomes locekli, iestājusies pretrunīgi vērtētā valsts a/s Privatizācijas aģentūra (PA) vadītāja Iveta Zalpētere, kura trešdien paziņoja par atkāpšanos no amata.

Bondars bija Valsts prezidentes Vairas Vīķes Freibergas kancelejas vadītājs, un šo amatu viņš atstāja 2006.gada vasarā. Neilgi pēc tam Bondars kļuva par pērn bankrotējušās, krievu miljardierim Vladimiram Antonovam pastarpināti piederošās a/s Latvijas Krājbanka valdes priekšsēdētāju. Darbu Krājbankā Bondars atstāja 2009.gada jūlijā. Viņš bieži minēts kā potenciāls kandidāts uz politiskiem amatiem, tomēr tos tā arī nav ieņēmis.

Sarunā ar Pietiek Bondars atzina, ka pagaidām neviens viņam neesot piedāvājis kļūt par Citadele padomes locekli, „bet es esmu atvērts sarunām par darbošanos šādā amatā.” Uz precizējošu jautājumu, vai viņam bijušas jebkādas neformālas sarunas par darbu Citadeles padomē, Bondars norādīja, ka „man šobrīd nav nekādu sarunu par darbu Citadeles padomē, bet, ja šādas sarunas notiks un tās būs rezultatīvas, es to neslēpšu.” Ar ekonomikas ministru Bondars neesot ticies pāris mēnešus, ja neskaitot kādu prezentāciju, kas notikusi trešdien, kur abi esot apsveicinājušies.

Bez Bondara kā vēl cits Pavļuta favorīts bankas Citadele padomes locekļa amatam tiek minēts uzņēmējs, Itella Information valdes priekšsēdētājs Aldis Greitāns, kurš esot draudzīgs Pavļuta pārstāvētajai Reformu partijai.

Neoficiāli Pietiek atzīts, ka tieši Pavļuta vēlme panākt, lai valstij piederošās bankas Citadele padomē tiktu iecelts viņa ieteikts kandidāts, esot bijis „pēdējais piliens”, kāpēc samilzušas ministra attiecības ar Zalpēteri un viņa izšķīrusies par atlūguma iesniegšanu. Pavļuts trešdien publiski netieši atzina Pietiek jau prognozēto – ja Zalpētere nebūtu pati pasteigusies un uzrakstījusi atlūgumu, viņas dienas amatā vienalga būtu skaitītas.

Lēmums par jauno Citadeles padomes locekli PA valdei jāpieņem tuvākās nedēļas vai divu laikā. Formāli par vakanto Citadele padomes locekļa kandidātu lemj speciāli izveidota nominācijas komisija. Taču, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, no ministra biroja nācis teju nepārprotams uzstādījums par to, ko vajadzētu iecelt Citadeles padomē.

PA atrodas Pavļuta vadītās Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā, un ministrs ir vienīgā amatpersona, kas pārstāv PA akcionāru sapulci. Savukārt PA ir valstij piederošās bankas Citadele lielākā īpašniece. PA valdes kompetencē ir pieņemt lēmumus gan par Citadeles padomes locekļiem, gan bankas pārdošanas stratēģiju.

Pietiek jau rakstīja, ka ar Pavļuta interesi un cīņu par ietekmi valstij piederošajā Citadele skaidrots skandāls, kas maijā izraisījās ap PA vadītāju Zalpēteri, kurai tad tika pārmests pret darbiniekiem īstenotais „bosings un mobings.”

Tolaik PA speciāli veidota nominācijas komisija meklēja Citadele valdes priekšsēdētaju, par kuru vēlāk kļuva Guntis Beļavskis.

Noprotams, ka ekonomikas ministra interese par ietekmi Citadele palielinājusies, jo PA tuvākā mēneša laikā valdībai jāsniedz ziņojums par tālāko Citadeles pārvaldību un bankas pārdošanu. No PA un tās pieaicinātā konsultanta Nomura ziņojuma un ieteikumiem būs atkarīgs, vai valdība izlems par Citadeles pārdošanas procesa atsākšanu.

Pavļuta interese par Citadele tiek saistīta ar faktu, ka par bankas pircēju aizvien vēlētos kļūt zviedru Swedbank, kas pērn nogalē, pirms valdība apturēja Citadeles pārdošanu, faktiski bija atzīta par reālāko Citadeles privatizētāju. (Pavļuts savulaik bija Swedbank darbinieks un atbildēja par bankas attiecībām ar valsts pārvaldi.)

Lai arī publiski Pavļuts centies norādīt, ka bažas par līdzšinējo PA valdes darbību un kompetenci saistītas tikai un vienīgi ar darbinieku ziņojumu un auditā konstatētajiem pārkāpumiem, neoficiāli Pavļuta domstarpības ar līdzšinējo PA valdi un Zalpēteri tiek skaidrotas ar ministra interesēm iegūt lielāku kontroli PA, lai tādējādi nodrošinātu vajadzīgo lēmumu pieņemšanu par PA pārraudzīto valstij piederošo banku Citadele, tās padomes locekļu maiņu un bankas pārdošanas stratēģiju.

Valdība pērnā gada beigās apturēja Citadeles pārdošanu. Citadele tika izveidota 2010.gada 30.jūnijā, kad tika pabeigts valsts glābtās Parex sadalīšanas process un no Parex tika izdalīta tā sauktā labā banka. Lielākais Citadeles īpašnieks ar 75% mīnus viena akcija ir PA, savukārt 25% plus viena akcija atrodas ERAB īpašumā.

2008.gadā nogalē uz sabrukuma robežas nonākušās miljonāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim līdz tam piederējušās Parex bankas glābšanu īstenoja Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība. Valsts budžetam tieši un netieši Parex glābšana izmaksāja vairāk nekā miljardu latu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi