Par četrām darba dienām janvārī „paldies, Ilze” Viņķele saņēmusi vairāk nekā 10 000 eiro
PIETIEK16.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa šā gada sākumā atlaistā veselības ministre Ilze Viņķele par četrām darba dienām no 4. līdz 7. janvārim atalgojumā ir saņēmusi 10 865 eiro, rāda viņas iesniegtā bijušās valsts amatpersonas deklarācija. Tiesa, šajā summā, visticamākais, ir iekļauta arī neizmantotā atvaļinājuma nauda utml.
I. Viņķeles deklarācija arī precīzi fiksē tos politiskos spēkus, kurus viņa pārstāv un kuri ir atbildīgi par viņas darbību: viņa ir valdes locekle Kustībā "Par!", valdes locekle Attīstībai/Par! un domes vadītāja Kustībā "Par!".
No veselības ministres amata I. Viņķele ir šķīrusies gluži labi materiāli nodrošināta: viņa ir deklarējusi īpašumā esošu dzīvokli Rīgā, tāpat īpašumā esošu 2017. gada izlaiduma auto VW Polo, kā arī precīzi 21 000 eiro bankas kontā, 9890 eiro lielas parādsaistības un 5000 eiro aizdevumu kādai privātpersonai.
I. Viņķeles deklarācija par 2020. gadu vēl nav iesniegta, savukārt 2019. gada deklarācija rāda, ka pagājušā gada laikā viņas turība būtiski pieaugusi – palielinājušies uzkrājumi, samazinājušās parādsaistības, palielinājies aizdevums nezināmajai privātpersonai, un 2003. gada izlaiduma MiniCooper vietā nācis jau pieminētais VW Polo.
Visa 2019. gada laikā I. Viņķele atalgojumā bija saņēmusi 67 094 eiro – tātad vidēji 5591 eiro mēnesī.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
