Par Čakšas un „Vienotības” plāniem graut valsts valodas politiku
Latviešu valodas aģentūras oficiālais paziņojums13.07.2024.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
2024. gada 18. jūnijā Izglītības un zinātnes ministrija publiskoja četru iestāžu reorganizācijas plānu, kas paredz pievienot LVA jaunizveidotai valsts aģentūrai. Pēc sabiedrības, ekspertu, valodnieku, politiķu diskusijām izglītības un zinātnes ministre A. Čakša šī gada 26. jūnijā medijos sniegusi vairākus publiskus paziņojumus, uzsverot, ka tiek atlikts lēmums par LVA reorganizēšanu.
LVA pēc šī paziņojuma gatavojās konstruktīvai sarunai, lai rastu efektīvus risinājumus, taču (bez iepriekšējas informēšanas un diskusijām) šī gada 11. jūlijā nacionālās informācijas aģentūras „Leta” ziņu lentā LVA vadība, darbinieki un plaša sabiedrība tika negaidīti pārsteigta – bija publicēts IZM plāns ar LVA reorganizācijas projektu.
Pašlaik publiski pieejamā informācija rada daudzus jautājumus un nesaskan ar iepriekš minēto par institūciju reorganizācijas plāniem. Informācijas trūkuma dēļ LVA nevar atbalstīt plānoto reorganizāciju, jo pašlaik publiski pieejamais skaidrojums norāda uz institūcijas darba efektivitātes mazināšanu.
Analizējot pieejamo informāciju, rodas nopietnas bažas par to, kā tieši tiks stiprināta (finansiāli un funkcionāli) valsts valodas politika, gan arī kā tiks realizēts holistisks atbalsts izglītībai latviešu valodā Latvijā un diasporā. LVA vairāk nekā 20 gadus sniedza metodisko un pedagoģisko atbalstu latviešu valodas stiprināšanai izglītībā, izstrādājot un ieviešot kompleksu atbalsta sistēmu, kas augsti novērtēta gan no Latvijas izglītības iestāžu puses, gan starptautiskiem ekspertiem.
Veicot plānoto reorganizāciju, iestādes funkcijās plānots atstāt vismazāk finansēto funkciju daļu. Piemēram, valodas situācijas regulārai izpētei finansējuma nav. Līdz šim LVA minēto funkciju varēja īstenot, kā sadarbības partnere piedaloties valsts pētījumu programmās. Tāpat ar latviešu valodas praksi un attīstību saistītus izdevumus un informatīvi izglītojošus materiālus LVA izdod, izmantojot pašu ieņēmumu daļu. Savukārt, lai pilnvērtīgi īstenotu informatīvi izglītojošus pasākumus un sekmētu valsts valodas lietojumu, nepieciešama sadarbība ar konkrētu mērķauditoriju vispirms jau izglītības iestādēs – ar pedagogiem, skolēniem, vecākiem.
LVA kompetencē ietilpst tikai tie jautājumi, kas skar latviešu valodas apguvi un pilnveidi lingvistiski heterogēnā vidē un latviešu valodas kā etniskā mantojuma valodas apguvi, līdz ar to saturiski tā nav vērtējama kā funkciju pārklāšanās. Atbalstu latviešu valodas kā svešvalodas apguvei ārvalstīs līdz šim sniegusi tikai LVA. Šie un citi jautājumi kopš 2008. gada ir vērtēti jau vairākkārt. Jāpiebilst, samazinot iestādes funkcijas (un līdz ar to darbinieku skaitu un finansējumu), tiek palielināts administratīvo izmaksu īpatsvars.
Tiesību aktu portālā pieejams rīkojuma projekts „Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju” (dokuments Nr. 24-TA-1725; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts).
Atbilstoši savai kompetencei un pienākumam reaģēt uz sabiedrībā aktuāliem jautājumiem, LVA 26.06.2024. informēja IZM par iespējamajiem reorganizācijas riskiem, šobrīd tiek gatavota vēstule, lai atkārtoti aktualizētu būtiskus valsts valodas politikas jomas un valsts pārvaldes uzdevumu izpildes aspektus.
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
