Par Čakšas un „Vienotības” plāniem graut valsts valodas politiku
Latviešu valodas aģentūras oficiālais paziņojums13.07.2024.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
2024. gada 18. jūnijā Izglītības un zinātnes ministrija publiskoja četru iestāžu reorganizācijas plānu, kas paredz pievienot LVA jaunizveidotai valsts aģentūrai. Pēc sabiedrības, ekspertu, valodnieku, politiķu diskusijām izglītības un zinātnes ministre A. Čakša šī gada 26. jūnijā medijos sniegusi vairākus publiskus paziņojumus, uzsverot, ka tiek atlikts lēmums par LVA reorganizēšanu.
LVA pēc šī paziņojuma gatavojās konstruktīvai sarunai, lai rastu efektīvus risinājumus, taču (bez iepriekšējas informēšanas un diskusijām) šī gada 11. jūlijā nacionālās informācijas aģentūras „Leta” ziņu lentā LVA vadība, darbinieki un plaša sabiedrība tika negaidīti pārsteigta – bija publicēts IZM plāns ar LVA reorganizācijas projektu.
Pašlaik publiski pieejamā informācija rada daudzus jautājumus un nesaskan ar iepriekš minēto par institūciju reorganizācijas plāniem. Informācijas trūkuma dēļ LVA nevar atbalstīt plānoto reorganizāciju, jo pašlaik publiski pieejamais skaidrojums norāda uz institūcijas darba efektivitātes mazināšanu.
Analizējot pieejamo informāciju, rodas nopietnas bažas par to, kā tieši tiks stiprināta (finansiāli un funkcionāli) valsts valodas politika, gan arī kā tiks realizēts holistisks atbalsts izglītībai latviešu valodā Latvijā un diasporā. LVA vairāk nekā 20 gadus sniedza metodisko un pedagoģisko atbalstu latviešu valodas stiprināšanai izglītībā, izstrādājot un ieviešot kompleksu atbalsta sistēmu, kas augsti novērtēta gan no Latvijas izglītības iestāžu puses, gan starptautiskiem ekspertiem.
Veicot plānoto reorganizāciju, iestādes funkcijās plānots atstāt vismazāk finansēto funkciju daļu. Piemēram, valodas situācijas regulārai izpētei finansējuma nav. Līdz šim LVA minēto funkciju varēja īstenot, kā sadarbības partnere piedaloties valsts pētījumu programmās. Tāpat ar latviešu valodas praksi un attīstību saistītus izdevumus un informatīvi izglītojošus materiālus LVA izdod, izmantojot pašu ieņēmumu daļu. Savukārt, lai pilnvērtīgi īstenotu informatīvi izglītojošus pasākumus un sekmētu valsts valodas lietojumu, nepieciešama sadarbība ar konkrētu mērķauditoriju vispirms jau izglītības iestādēs – ar pedagogiem, skolēniem, vecākiem.
LVA kompetencē ietilpst tikai tie jautājumi, kas skar latviešu valodas apguvi un pilnveidi lingvistiski heterogēnā vidē un latviešu valodas kā etniskā mantojuma valodas apguvi, līdz ar to saturiski tā nav vērtējama kā funkciju pārklāšanās. Atbalstu latviešu valodas kā svešvalodas apguvei ārvalstīs līdz šim sniegusi tikai LVA. Šie un citi jautājumi kopš 2008. gada ir vērtēti jau vairākkārt. Jāpiebilst, samazinot iestādes funkcijas (un līdz ar to darbinieku skaitu un finansējumu), tiek palielināts administratīvo izmaksu īpatsvars.
Tiesību aktu portālā pieejams rīkojuma projekts „Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju” (dokuments Nr. 24-TA-1725; https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts).
Atbilstoši savai kompetencei un pienākumam reaģēt uz sabiedrībā aktuāliem jautājumiem, LVA 26.06.2024. informēja IZM par iespējamajiem reorganizācijas riskiem, šobrīd tiek gatavota vēstule, lai atkārtoti aktualizētu būtiskus valsts valodas politikas jomas un valsts pārvaldes uzdevumu izpildes aspektus.
Seko mums 
Latvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Pēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Sakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
