Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Par brīvību un govīm

Valts Blaumanis
17.11.2013.
Komentāri (54)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kādā pļavā ganījās govju bars. Divu brūnaļu starpā varēja noklausīt šādu sarunu. “Paraugies, kāds skaistums visapkārt un bezgalīgs plašums. Varam staigāt, kur gribam, maut, cik skaļi vien vēlamies. Mums ir arī izvēles brīvība: gribam - guļam, gribam - bizojam apkārt. Saki ko gribi, esam brīvi lopiņi.”

Otra atbild: “Bet apkārt ganībām taču ir žogs, tālāk par to netiekam. Un saimnieks nosaka, kad mūs vest ārā no kūts un kad atkal atpakaļ. Man, piemēram, patiktos nakšņot ārā...”

Pirmā līdzcietīgi nopūšas par nesaprašu un paskaidro: “Dumiķīt, brīvība nav visatļautība. Tādi nu reiz ir spēles noteikumi. Žogs ir mūsu pašu labā, lai mēs nekur neaizklīstu un nenomaldītos. Un uz kūti jāiet, jo saimnieks taču mūs padzirda ar svaigu akas ūdeni. Tas pat likumā tā noteikts, ka viņam mūs jāpadzirda. Bet to, muļķīt, viņš var izdarīt tikai kūtī, kur ir dzeramie trauki un ūdens šļaukas.”

Otrā nerimstas: "Bet kāpēc ir tāds likums? Kāpēc kaut kur jāiet, ja es varu padzerties tepat no avotiņa?”

“Vai zini ko,” pirmā atcērt nu jau saltā balsī, “ja tev te kaut kas nepatīk, tad ej dzīvot citur. Neviens tevi te netur. Tā ir tava izvēle. Bet, ja paliec, tad pielāgojies un turpmāk ievēro šos noteikumus, un muļķības vairs nerunā. Iedomājies tik, kas būs, ja visas govis pašas sāks skraidīt uz avotu, kad ienāk prātā. Sausu tak izdzers.”

Otrā domīgi paskatījās uz žogu. Tas bija pamatīgs un nesatricināms. Viņa izvēlējās palikt. Kamēr viņa tā stāvēja un domāja, pirmā nopētīja brīvdomīgās govs ausij piestiprināto identifikācijas numuru, lai turpmāk varētu to vērīgāk pieskatīt.

Latvijas valstij un govju ganāmpulkam ir viena kopīga iezīme. Un tas ir banāli vienkāršots sistēmas princips – zināma brīvība, kuru stingrās skrūvspīlēs saņem noteikumi un ierobežojumi. Bet noteikumiem tak ir jābūt, jūs teiksiet, citādi sāksies anarhija, visi skries apkārt, joka pēc aizdedzinās mājas, slepkavos cilvēkus.

Jā, pašsaprotami ierobežojumi ir nepieciešami. Bet tie nav mūsdienu izdomājumi. Tie pastāv jau kopš tiem laikiem, kad cilvēks vēl nemācēja ne rakstīt, ne runāt. Vairums cilvēku nedara ļaunu, pat ja tas nekur nav uzrakstīts. Un “sliktos” savukārt tas neattur no noziedzības arī tad, ja tas uz milzu plakātiem rakstīts pie katra stūra.

Anarhija nav cilvēka dabā, ja zem šī vārda saprotam postīšanu un apzinātu ļaunuma nodarīšanu. Cilvēka dabā ir tieksme pēc izdzīvošanas un brīvības. Galvenais ir miteklis, siltums un ēdiens. Pārējais seko jau pēc tam. Bet nav runa par šiem pašsaprotamajiem likumiem un tikumiem. Runa ir par aplokveidīgajiem noteikumiem un likumiem.

Pats galvenais sistēmas princips ir - neizlaist nevienu ārpus tās. Govju ganāmpulks, cietums vai mūsdienu demokrātija – visur šeit darbojas tas pats princips. Sabiedrības sistēmas uzbūve ir vienkārša. Nauda ved pie varas. Vara ved pie naudas. Šī sistēma ir iespējama tikai ar cilvēku iesaisti. Iedomājieties valsti, teiksim, kādu salu, kuru pametuši visi iedzīvotāji un kur dzīvot palikuši tikai pāris miljonāri vai miljardieri. Nauda un vara šādā gadījumā kļūst bezjēdzīga. Tāpēc sistēmas uzdevums ir noturēt tajā cilvēkus, iesaistīt viņus pret pašu gribu.

Šeit nonākam pie iepriekš minētajām skrūvspīlēm - ierobežojumiem un noteikumiem. Vakar publiskajā telpā parādījās ziņa, ka aizturēts kārtējais malu zvejnieks. Ir sastādīts administratīvais pārkāpumu protokols un bandīts sodīts.

Vai tā bija postīšana un tīšprātīgs ļaunums? Šis noziedznieks bija ar arbaletu mēģinājis zvejot zivis. Arbaleta atvilkšana prasa milzu fizisku piepūli. Tātad postīšanu izklaides vārdā varam noraidīt.

Varbūt tas bija mēģinājums nelikumīgi iedzīvoties uz visas sabiedrības resursu rēķina, izvelkot pilnu vezumu ar zivīm un pārdodot tās? Trāpīt ar bultu peldošai zivij būtu slavējams veikums precīzā šaušanā. Bet neveiksmes gadījumā zaudēto un salauzto bultu izmaksas pārsniegtu zivs cenu. Tātad arī tīri mantisku iedzīvošanās kāri varam kā motīvu noraidīt. Cik grūti trāpīt zivij, liecina arī tas, ka nekādas zivis pie viņa nemaz neatrada.

Vienīgais, uz ko šis rūdītais noziedznieks varēja cerēt, ir nomedīt vakariņām kādu zivteli. Tas it kā atbilstu Maslova piramīdas teorijai un arī tam, ka cilvēkam ēst ir nepieciešams. Tas būtu pašsaprotami. Taču noziegums sistēmas izpratnē ir tajā apstāklī, ka par ēdienreizi viņš nolēma parūpēties pats. Nevis strādāt, saņemt algu, iet uz veikalu un pirkt tur zivi, bet gan, iedomājieties šito bezkaunību, gribēt apiet sistēmu. Par to arī sods.

Un šāda veida aizliegumi, ierobežojumi ir bez sava gala. Tie ir sistēmas balsti un sargsuņi. Brīvība mūsdienu izpratnē ir tāda, ka varat izvēlēties, kur mācīties (ne vienmēr), ko strādāt (ne vienmēr), kurā pilsētā dzīvot (arī ne vienmēr), par kuru no “mazākajiem ļaunumiem” balsot (to gan). Varat izvēlēties savu vietu aplokā, bet ar zināmiem ierobežojumiem.

Pavisam naivie un labticīgie izsauksies: “Bet kā! Mēs taču esam demokrātiska sabiedrība. Ja kaut kas nepatīk, tad var dibināt savu partiju, tikt Saeimā un mainīt likumus. Jeb arī atdot savu balsi par to partiju, kura ir “mazākais ļaunums”, un tādā veidā ietekmēt valsts dzīvi. Tā taču darbojas demokrātija, vai ne?”

 Labi, nodibiniet savu partiju. Partijas reitings ir atkarīgs no tās tēla. Tēla radīšana atkarīga no mārketinga. Mārketings prasa naudu. Nodibināt partiju, iegūt atpazīstamību – tas prasa milzu līdzekļus. Reklāmas un raidlaiki, braukāšana apkārt un tikšanās ar vēlētājiem, telpu īre – tam visam vajag sponsoru. Sponsoram savukārt būs savas šauras un saimnieciskas intereses. Un atkal jau esam turpat, kur esam.

Un, ja jūs nākat ar kristāldzidriem un šķīstiem nodomiem bruņots un bez sponsoru iesaistes? Tad vienīgais, ko panāksiet, ir reitings nulle komats čiks un plus tas, ka vēlētāji rādīs uz jums ar pirkstiem un ņirdzīgi teiks – re, re, atkal jau viens pie siles raujas – un paši ies vēlēt “mazāko ļaunumu”, tādu vai citādu saimniecisko grupu interešu aizstāvjus.

 Bet, pat ja brīnumainā kārtā sāksiet gūt popularitāti un jums nebūs naudīga saimnieka, tad citi saimnieki ātri vien noliks jūs pie vietas ar neskaitāmo iestāžu palīdzību. Sistēma tur jūs dzelžaini savās skrūvspīlēs.

Mūsdienu cilvēks ir kā mehāniska rotaļlieta, kurai no muguras rēgojas uzvelkamā atslēdziņa. To uzvelk, un tad cilvēks skrien un skrien visu savu dzīvi, streso, dzenas pēc naudas, pērk nevajadzīgas mantas, un sekundi pirms mehānisma zobratiņu apstāšanās prātā pazib doma – vai tiešām tam tā bija jābūt?

Ja domājat, ka esat brīvs, pamēģiniet būt neatkarīgs. Protams, ievērojot pašsaprotamos un dabiskos likumus. Nopērciet par visu savu naudu zemi un uzceliet māju. Audzējiet savu pārtiku, nedariet ļaunu un esiet neatkarīgs un brīvs. Tas nav iespējams.

 Jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Tam nepieciešama nauda. Nemaksāsiet, tad māju atņems un pārdos. Te tev nu bija privātīpašums. Ja vajag naudu, tad kaut kas jāražo un jāpārdod. Piemēram, jāslauc govs un piens jāpārdod. To nevar pārdot “bez čeka”, jo tad VID sāks izmeklēt, no kurienes jums nauda NĪ nodokļa nomaksai. Lai pārdotu pienu oficiāli, nepieciešams reģistrēties, maksāt nodokļus, nodevas, reģistrēt govi, maksāt nodevas Partikas un Veterinārajam, un citiem dienestiem. Atkal esat ierauts nodevu, pelnīšanas un naudas virpulī.

Var jau arī neko neražot un netirgot, bet gan kaut kur algotā darbā nopelnīt naudu nodoklim par “savu” māju un zemi. Tādā gadījumā tā jau ir verdzība uz laiku vai, latviskāk sakot, klaušas – jūs strādājat tikai tāpēc, lai atdotu to citam, nevis sev. Un kur tad vēl malkas sagāde! Tam nepieciešama ciršanas atļauja. Arī “sev” piederošā mežā. Arī klaušu laikos zemniekam bija jāiet kungam roku bučot un koku ciršanu nolūgties. Un atkal tas jāatstrādā. Negribat dzīvot uz privātas zemes un par to iet klaušās? Otrs variants ir tikai valsts zeme. Uz tās bez atļaujas dzīvojot, jau draud krimināllikums. Citu variantu kur dzīvot vairs nav.

It sevišķi tāpēc tik liekulīgi izklausās vārdi, kuri adresēti daudziem Latvijas iedzīvotajiem – nesēdiet rokas klēpī salikuši, paši esat atbildīgi par savu labklājību. Jā, viņi darītu daudz ko. Viņi spētu parūpēties par sevi, par tuvākajiem. Liekulīgi šie vārdi ir tāpēc, ka viņiem ir liegtas īstas izvēles iespējas. Atliek tikai pablenzt uz Žogu un samierināties.

Un tā mūsu brīvās valsts milzīgajai iedzīvotāju daļai ir trīs izvēles brīvības: gādāt sev pārtiku un malku pašiem un riskēt par to tikt bargi sodītiem par vēlmi ēst, lekt no tilta upē vai turpināt strādāt 16 stundas diennaktī lai tikai paēstu un sasildītos, līdz kamēr zobratiņi apstājas un pazib doma – vai tā tam bija jābūt.

Ceturtā izvēles iespēja radīsies tad, kad sistēmas žogu saredzēs daudzi. Kad pilsoņi sapratīs, ka piedalīšanās vēlēšanās ir aploka sistēmas atbalstīšana. Ka nodokļi aiziet sistēmas uzturam. Ka viņi ir vajadzīgi sistēmai, nevis otrādi. Ka viņi spēj rūpēties paši par sevi, bet to viņiem īstenībā neviens neļauj. Ka viņi spēj rūpēties paši par sevi, bet sistēma to nespēj. Ka nauda un vara bez cilvēku līdzdalības kļūst bezjēdzīgas. Ka tā dēvētā pilsoniskā nepakļaušanās ir nevis noziegums, bet dabiska indivīda vēlme izrauties no netaisnīgas sistēmas. Un ne tikai saredzēs, bet atbilstoši cilvēka dabiskajai teiksmei radīsies neapturama vēlme šo žogu sagāzt un kļūt brīvam. Nevis brīvam kā aplokcilvēkam. Brīvam pa īstam. Brīvību nedāvina. To izcīna.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...