Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jā, jūs pareizi izlasījāt. Nevis, kā tradicionāli tiek uzskatīts, kredītņēmēji (jo īpaši hipotekāro) ir parādā bankām, bet bankas ir parādā kredītņēmējiem.

Raksts tapa diskusiju ietekmē par tā saucamo "nolikto atslēgu" principu. Ir diezgan liels cinisms bankām diktēt valstij savus noteikumus saistībā ar šo principu.

Kārtējā parlamentāriešu sanāksmē ar finanšu sektora pārstāvjiem Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners apgalvoja, ka banku sektoram ir finanšu resursi, lai izsniegtu kredītus.

Var atklāti teikt ka apzināti vai neapzināti, bet Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners nerunā taisnību.

Banku sektoram nav un nekad nav bijuši pietiekami savi finanšu resursi kredītu izsniegšanai. Tā saucamos "finanšu resursus" bankām rada hipotekāro kredītu ņēmēji, kreditējot bankas, un bankas vēl līdz šodienai ir parādā hipotekāro kredītu ņēmējiem, jo nav izpildījušas savas uzņemtās saistības kredīta izsniegšanā.

To var viegli pierādīt, izprasot no bankām dokumentus, kas apliecinātu kredīta izsniegšanas faktu atbilstoši noslēgtajam kredītlīgumam. Šādus atbilstoši kredītlīguma nosacījumiem naudas līdzekļu izsniegšanas fakta apliecinošus dokumentus bankas nav bijušas spējīgas iesniegt tiesai vēl nevienā tiesāšanās procesā, kas norāda uz to, ka bankas savas saistības nav izpildījušas.

Latvijā ir tiesas spriedums, kurā tiesa noraidīja bankas prasību pret kredītņēmēju, jo bankas pārstāvis nespēja iesniegt tiesai atbilstošus dokumentus un tiesa pilnībā apmierināja kredītņēmēja pretprasību pret banku, turklāt vēl nosprieda piedzīt no bankas valsts labā tiesāšanās izdevumus.

Ne visi hipotekāro kredītu ņēmēji lielās valsts nodevas dēļ ir spējīgi celt prasību vai pretprasību tiesā un tiesas ceļā panākt, lai banka izpildītu savas kreditēšanas līgumā uzņemtās saistības un izmaksātu kredītņēmējam kredītlīgumā paredzētos naudas līdzekļus.

Bet mums ir tiesības tiesā kā atbildētājiem bankai pieprasīt pierādīt kredīta izsniegšanas faktu, jo atbilstoši Civillikuma 1838.punktam - "ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo". Un, iespējams, Latvijā beidzot apstāsies neskaitāma īpašumu atsavināšana un izpārdošana par labu bankām.

P.S. Viens pierādījums tam, ka nav tā, kā tradicionāli esam pieraduši uzskatīt:

http://www.theguardian.com/commentisfree/2014/mar/18/truth-money-iou-bank-of-england-austerity

Saīsināts tulkojums latviski:

"Patiesība ir ārā: nauda ir parādzīme, un bankas uz to iedzīvojas

<...> 1930. gados Henrijs Fords ir izteicies, ka tā ir laba lieta, ka lielākā daļa cilvēku nezina, kā patiesībā darbojas banku sistēma, jo citādi uzsāktos revolūcija jau pirms rītdienas. 

<...> Dokumentā “Naudas radīšana modernajā ekonomikā” (Money Creation in the Modern Economy), ko publicējuši trīs Anglijas centrālās bankas ekonomisti no Monetārās analītikas direktorāta, skaidri rakstīts, ka visizplatītākie pieņēmumi par to, kā bankas darbojas, ir nepareizi un ka populistiskā, heterodoksālā domāšana, kas visbiežāk saistīta ar tādām grupām kā “Okupēt Volstrītu” (Occupy Wall Street), ir pareiza.

Atsauciet atmiņā tradicionālo domāšanu, kura turpina kalpot par pamatu politiskajām debatēm. Iedzīvotāji novieto savu naudu bankās. Bankas šo naudu izdod kredītos uz procentiem - vai nu patērētājiem vai uzņēmējiem. Frakcionālā rezervju sistēma ļauj komercbankām izdot ievērojami vairāk līdzekļu, nekā tās tur rezervēs, un, ja piesaistīto iekrājumu nepietiek, komercbankas var aizņemties no centrālās bankas.

Pateicoties šai domāšanai, mēs turpinām runāt par naudu kā par izsmeļamu resursu, runāt par valdības parāda amoralitāti, runāt, ka “nav pietiekami naudas”, lai finansētu sociālās programmas, utt. Anglijas centrālā banka ir atzinusi, ka šī domāšana ir neprecīza. Citējot no bankas ekonomistu rakstītā: “Pretēji tam, ka bankas saņem depozītus no mājsaimniecībām, kurus pēc tam izdod kredītos, banku kreditēšana ir tā, kas rada depozītus... Normālos apstākļos centrālā banka nefiksē naudas daudzumu apgrozībā, kā arī centrālās bankas nauda netiek "multiplicēta" vairāk kredītos un depozītos”.

Citos vārdos, viss ir otrādi. Kad komercbankas izdod kredītus, tās rada naudu. Nauda ir vienkārši parādzīme. <...> Patiesībā nav ierobežojuma tam, cik naudas komercbankas var radīt, pieņemot to, ka vienmēr atradīsies kāds, kurš vēlēsies aizņemties. Bankām reti trūkst skaidrās naudas tā vienkāršā iemesla dēļ, ka kredītņemēji reti kad to pieprasa. Galu galā jebkura izdotā nauda kredītos visbiežāk atkal atgriežas kādā bankā. Banku sistēmai kopumā jebkurš aizņēmums kļūst par depozītu.  <...>

Kopš pēdējās lielās recesijas Amerikas Savienoto Valstu un Anglijas centrālās bankas ir samazinājušas procentu likmi naudai, kuru komercbankas var aizņemties, gandrīz līdz nullei. Patiesībā ar “kvantitatīvo mīkstināšanu” (“Quantitative Easing”) centrālās bankas ir komercbankās iepludinājušas grandiozas naudas summas, neizraisot nekādu inflācijas efektu.

Tas viss nozīmē, ka centrālā banka neierobežo naudas daudzumu apgrozībā - naudas daudzums apgrozībā ir atkarīgs no tā, cik daudz valdība, uzņēmumi un parastie iedzīvotāji izvēlas no bankām aizņemties kredītos.

<...> Tikai iedomājieties, kas varētu notikt, ja visi hipotekāro kredītu ņēmēji pēkšņi saprastu, ka nauda, ko viņiem banka ir aizdevusi, patiesībā nav taupīgu cilvēku iekrājumi, bet gan kaut kas, ko banka “radījusi ar savu burvju zizli”.

<...> Galu galā mēs visi varētu pārliecināties, vai Henrijam Fordam bija taisnība."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pārmetumi un rīcība

FotoIr diezgan dīvaini pēkšņi saprast, ka tie cilvēki, kuri Atmodas laikā bija kopā ar tautu, bija tautas sirdsapziņa, šobrīd ir nostājušies pret tautu. Toreiz viņi bija tikpat nabagi kā mēs, visi citi, šobrīd liela daļa no viņiem ir ļoti pārtikuši, pat miljonāri un aktīvi pauž Tautu pazemojošus un noniecinošus uzskatus.
Lasīt visu...

21

Valsts

FotoBieži dzirdu, ka valstij vajag, valstij ir jādara, valstij ir jārūpējas, valstij ir jāievieš, jāveicina, man valsts neko nav devusi, man šī valsts nav vajadzīga utt.
Lasīt visu...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA?...

Foto

Leksiskās debilitātes praktiķi

Latvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa....

Foto

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

Šī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29...

Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...