Par Baltkrievijas milicijas apakšpulkvedi, kurš gatavojās rakstīt atlūgumu un informēt visu pasauli
Pietiek lasītājs20.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vel pirms dažām dienām it kā Baltkrievijas miliči, armijnieki vai omonieši izmeta savus formas tērpus miskastē, un jau šodien Baltkrievijas milicijas apakšpulkvedis Jurijs Mahnačs gatavojās rakstīt atlūgumu un tāpat informēt visu pasauli. Turklāt Jurija gadījumā mēs redzam absolūti reālu milici, kurš demonstratīvi pamet dienestu sakarā ar neapmierinātību pret esošo režīmu. Bet pirms virtuāli spiest Jurija roku par viņa drosmi, tiksim skaidrībā ar lietām, kas varētu būt Jurija neapmierinātības īstie cēloņi.
Saskaņā ar interviju, ko Jurijs sniedza 2017. gada 28. septembrī, viņa dienesta laiks milicijā tajā laikā bija vairāk nekā 20 gadu. Pamatojoties uz to, viņam vajadzēja sākt dienēt milicijā 1997. gadā.
2019. gada janvārī Jurijs no Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas saņem trešās pakāpes medaļu "Par nevainojamu kalpošanu". Šī medaļa tiek piešķirta likumsargiem par 10 gadus ilgu nevainojamu dienestu.
Ņemot vērā to, ka 2019. gadā Jurijs jau vismaz 21 gadu strādāja varasiestādēs, izrādās, ka viņš šo medaļu saņēma ar 11 gadu novēlošanos. Par spīti tam, ka šī konkrētā medaļa nav kaut kāda īpaši nozīmīga balva, tas nav ordenis un to nesniedz ne prezidents, ne pat iekšlietu ministrs.
Pašlaik Jurijam ir apakšpulkveža pakāpe, kuru viņš saņēma 2017. gadā vai pēc 20 gadu dienesta. Saskaņā ar Baltkrievijas likumu "Par civildienestu Baltkrievijas Republikā", lai saņemtu apakšpulkveža pakāpi, ir jānodien tikai 5 gadi. Teorētiski Jurijs varēja saņemt apakšpulkveža pakāpi 15 gadus agrāk.
Izskatās kaut kā dīvaini. Cilvēks, kurš pasaulei sevi pasniedz kā taisnīguma, godīguma un kompetences zelta standartu, saņem nenozīmīgu medaļu ar 11 gadu nokavēšanos, kā arī ar neticamām grūtībām kāpj pa karjeras kāpnēm.
Ja Jurijam bija vajadzīgs tik ilgs laiks, lai panāktu vismaz kaut kādus ievērojamus panākumus varas iestādēs, tad varbūt viņam nevajadzēja pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas saistīti ar viņa cīņas par taisnīgumu sākumu? Galu galā viņš burtiski pirms dažām dienām kļuva par cīnītāju pret ļauno Lukašenkas režīmu.
Tā ka ir pilnīgi iespējams, ka šim jau visai pasaulei zināmajam cīnītājam par taisnību būs nepieciešami vēl 20 gadi, lai saprastu vārdu “neatkarība” un “demokrātija” patieso nozīmi.
Vēl viens interesants moments ir tas, ka Jurijs strādā vienā no Lidas milicijas iecirkņiem. Lida ir maza pilsēta, kas ģeogrāfiski atrodas
Vai ir iespējams, ka nav nejaušība tas, ka viens no Baltkrievijas tiesībaizsardzības pretvaldības satricinājumu cēloņiem ir radies vietā, kur vieglo un skaisto Eiropas dzīvi var redzēt no daudzdzīvokļu mājas jumta? Un vai ir iespējams, ka Jurijs tieši domā par tuvumu šai vieglajai un skaistajai dzīvei, nevis domā par savas valsts suverenitāti, un tāpēc ir devis piekrišanu sava vēstījuma filmēšanai un publicēšanai?
Es domāju, ka nebūs lieki atcerēties, ka opozīcijas kandidāte uz prezidenta amatu Svetlana Tihanovska jau ir sākusi dzīvot vieglo un skaisto Eiropas dzīvi, pārceļoties... jūs nekad neuzminēsit, uz kurieni. Jā, jā, uz to pašu Lietuvu. No viņas vārdiem - saistībā ar draudiem.
Un desertam - kāpēc plašsaziņas līdzekļi visā pasaulē izlēma, turklāt vienlaikus, ka tieši viduvēja Baltkrievijas ciema miliča viedoklis pēkšņi kļūst interesants simtiem miljonu cilvēku visā pasaulē, ieskaitot tos, kuri pat nezina, kur tāda Baltkrievija atrodas pasaules kartē?
Baltkrievijas medalu apraksts
http://president.gov.by/ru/medali-respubliki-belarus
Likums «О государственной службе в Республике Беларусь»
28.septembra intervija par Jurija darba stāžu un apakšpulkveža pakāpes piešķiršanu
https://www.pvlida.by/index.php/news/vse-novosti/item/5590-na-zashchite-zhizni-i-zdorovya-grazhdan
Par medaļu piešķiršanu Jurijam
Links uz videoziņu
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
