Par Baibas Bļodnieces politisko karjeru un „Attīstībai/Par” sistēmu, kas „cīnās” pret korupciju ar korupciju

Runa ir par Baibu Bļodnieci, - cits viņu pazīst ar uzvārdu Fromane, bet kāds Liepājas bērnības draugs viņu atceras kā Baibu Pirktiņu. Atzīsiet, ka sievietei reizēm identitāti ir pamainīt daudz vienkāršāk nekā vīrietim.

Iemesls, kādēļ būtu jāpievērš uzmanība konkrēti Baibai, ir nevis tas, ka mans politiskais priekšnieks Artis Pabriks dedzīgi aizstāv ap sevi pulcinātās jaunāka gada gājuma meitenes, kā tas bija arī šoreiz Twitter batālijās, bet tādēļ, ka līdz ar Baibas iecelšanu amatā, kārtējo reizi ir nostiprinājusies „Attīstībai/Par” ietekme ne tikai Rīgā, bet arī vienā no valsts naudīgākajām ministrijām.

Es vienkārši vēlos iepazīstināt sabiedrību ar Baibas Bļodnieces politisko karjeru un to, kā viss savstarpēji cieši ir saistīts arī „Attīstībai/Par” sistēmā, kas „cīnās” pret korupciju ar korupciju.

Biogrāfija:

Baiba Pirktiņa dzimusi 1981.gadā. Viņas tēvs Valdis Pirktiņš (miris 2019. gadā) bijis Liepājas uzņēmējs ar zināmu reputāciju un publiski ticis saistīts ar 2013. gadā bankrotējušā Andra Griģa biznesa struktūrām.

Baibas Pirktiņas politiskā karjera sākās līdz ar viņas iesaistīšanos “Jaunajā laikā”. 2002. gadā viņa kļuva par Repšes valdības tieslietu ministra Aivara Aksenoka palīdzi.

2005. gadā turpināja savu darbu kā Rīgas mēra Aivara Aksenoka biroja vadītāja, kur viņas padotā preses jautājumos bija Laila Spaliņa (atkāpei Latvijas Basketbola savienības cilvēks).

Jāatzīmē, ka tolaik 24 gadus jaunā Baiba ar ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa svētību tika virzītā par valsts pārstāvi „Ventspils naftas” padomē kā augstas raudzes profesionāle, taču patiesībā tolaik (2005. gadā) visi virzītie bija Einara Repšes cilvēki. Ar amatu gan nepaveicās. Tiesa, 2019. gadā ar drauga Jura Pūces akceptu Baibas draudzene L. Spaliņa tika iecelta par Ventspils brīvostas valdes locekli.

Ekonomiskās krīzes laikā viņa bija finanšu ministra Einara Repšes padomniece, iespējams, tikai sakritība, bet liepājnieka Andra Griģa uzņēmums “G.D.G.Holdings”, kura izpilddirektors bija Pirktiņas/Fromanes tēvs Valdis Pirktiņš, pirmais "nejauši uzzināja" un paspēja pieteikties uz gandrīz visām valsts garantētā iepirkuma kvotām (tā saucamais OIK) dāsni finansētās biogāzes ražošanai. Atbildīgais par kvotu piešķiršanu tolaik bija ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Interesants fakts par biogāzes kvotām ir tas, ka 2009. gada jūlijā LETA ziņoja, ka SIA „Natural Resourses” ir saņēmusi kvotu elektroenerģijas ražošanai biogāzes elektrostacijās, respektīvi, šis uzņēmums ir t.s. OIK uzņēmums. Tiesa, tolaik (līdz 2010. gada janvārim) šis uzņēmums saucās SIA „Taka – G5”. Tā īpašnieki tolaik bija Māris Martinsons un akciju sabiedrība „Taka – G”. Kā zināms, akciju sabiedrību īpašniekus Uzņēmumu reģistrā uzzināt nevarēja, bet par tiem varēja izdarīt ticamus pieņēmumus, spriežot pēc akciju sabiedrības valdes un padomes locekļiem. Starp tiem tolaik bija politiskajās aprindās pazīstamie uzņēmēji Andris Griģis un Valdis Pirktiņš.

Pēc Repšes padomnieces darba viņa iekārtojās par SIA „Biroju centrs Ezerparks” valdes priekšsēdētāju. Uzņēmuma, kura patiesā labuma guvējs paralēli „Valsts nekustamajiem īpašumiem” caur bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra vadīto SIA „Mežaparks SPV” bija (ir) Kremļa oligarhs Viktors Vekselbergs. Ja kādam interesē, var papētīt dziļāk Valsts ieņēmuma dienesta ēkas būvniecību Mežaparkā, kur senāk slējās siltumnīcas.

Jāatzīmē, ka tolaik Baiba vēl bija precējusies ar Gati Fromani, kura tēvs ir Aldis Fromanis, izbijis Liepājas pilsētas domes deputāts, uzņēmējs, kā arī augsta ranga amatpersona „Valsts nekustamajos īpašumos”. Viņa vārds plašāk izskanēja 2017. gadā, kad viņa uzņēmums palīdzēja Latvijas „melnajā sarakstā” iekļautā Krievijas uzņēmēja Sergeja Čerņina naudas, iespējams, atmazgāšanā.

2012. gadā kopā ar savu bijušo partijas biedru un citiem draugiem Baiba nodibināja biedrību „Latvijas attīstībai”, bet jau 2013. gadā līdzdibināja partiju „Latvijas attīstībai”, neieņemot oficiālu amatu.

2013. gadā Baiba Fromane preses publikācijās parādās kā „Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas” vadītāja. Asociācija tolaik asi iesaistījās debatēs ar Ekonomikas ministriju, kura centās kaut kā sakārtot vietējo oligarhu rūpalu.

2015. gada nogalē viņa kļuva par „Latvijas Būvuzņēmēju partnerības” vadītāju, nomainot Valdi Birkavu, bet jau 2016. gada sākumā viņa tika ievēlēta „Latvijas Būvniecības padomē”.

Līdzās aktīvākai partijas dzīvei Baiba esot sakārtojusi savu privāto dzīvi, kļūstot par Bļodnieka kundzi un otro reizi par mammu. Viņas vīrs Intars Bļodnieks bija Rīgas domes pagaidu administratora Edvīna Balševica padomnieks. Intara Bļodnieka profesionālās karjeras sākums valsts pārvaldē ir meklējams vēl tālajā 2001. gadā, kad gandrīz vienlaikus ar Baibu sāka darbu LR Tieslietu ministrijā. Viņa - ministra aparātā, bet viņš kā nodaļas vadītājs.

Bļodnieks savu profesionālo karjeru ministrijā beidza 2007. gadā. Pēc tam viņš kādu laiku strādāja „Latvijas valsts ceļos”, bet paralēli darbam valsts uzņēmumā Bļodnieks veiksmīgi nodarbojās ar privāto biznesu. Viņa firma “Edarin” piecu gadu laikā Tiesu namu aģentūrai nodrošināja IT preces un pakalpojumus par 1,6 miljoniem bez PVN. Sakari no Tieslietu ministrijas laikiem noderēja.

Pārdomas:

Tā nu ir sanācis, ka kopš “Attīstībai/Par” nākšanas pie varas ministrijas amatos bez konkursa tiek ielikti ar valdošo partiju saistīto politiķu bērni un radinieki. Tas gan parasti tiek darīts maksimāli tīri, un to rīcībā nonāk amati, uz kuriem nepieprasa rīkot atklātus konkursus.

Pēc manas ilggadīgās pieredzes ministrijā varu teikt, ka līdzīgs scenārijs tika realizēts arī ZZS ministru laikā, taču pat tad “savējo” bīdīšana nozīmīgos amatos nebija sasniegusi tādu apogeju kā Pabrika kunga nostrādātajos divos gados.

Vēlos nevis apstrīdēt jaunākās “Attīstībai/Par” politiskās ieliktenes Baibas Bļodnieces lobēšanas prasmes, kas ir apstiprinājušās viņas profesionālajā karjerā un kas netieši ir arī viens no parlamentārā sekretāra uzdevumiem, bet gan norādīt uz „Attīstībai/Par” divkosību, kad, cīnoties pret korupciju un atsevišķu politisko spēku visatļautību, partijas elite sper tieši tos pašus soļus (ja ne vēl platākus), ko iepriekšējie.

P.S. Ņemot vērā iepriekš minētos faktus, notikumus un laiku, man rodas jautājumi konkrēti Pabrika kungam: „Vai patiešām viņa politikā ir jauniņā? Vai patiesi ir nepieciešams iesaistīties Twitter diskusijās ar mērķi diskreditēt mūsu ministriju? Vai savam priekšniekam partijā nevarējāt palūgt labāku, kaut vai nedaudz tīrāku parlamentāro sekretāri?” Pašreiz izskatās, ka kadru politikas jautājumi atsevišķos amatos tiek risināti labākajās Kremļa tradīcijās. Lieki piebilst, ka Baibai ministrijā ir jau iedota iesauka „korumpantu izsūtāmā”, - nez kāpēc?

Novērtē šo rakstu: